DiskusijaMaija Kūle, prof., akadēmiķe,
LZP Humanitāro un sociālo zinātņu 5. ekspertu komisijas priekšsēdētāja
Par humanitāro un sociālo zinātņu specifiku
Latvijas zinātnē ir sācies jauns pārvērtēšanas posms, tiek uzdoti jautājumi: cik vērtīgi ir granti, kā pārdalīt līdzekļus starp zinātņu nozarēm, kā pēc iespējas korektāk veikt rezultātu izvērtēšanu utt. Cilvēku prāti viļņojas satraukuma gaidās. No LZP un ierēdņiem tiek gaidīti taisnīgi, objektīvi un adekvāti risinājumi. Taisnīgums, kā māca filosofija, rodams nevis vienādošanā, bet gan subjektu un priekšmetisko sfēru specifikas respektēšanā. Taču tas, kas sācies zinātnes stratēģijā, ir vienādošana – visas zinātnes kā sporta sacensībās nostādām rindā pēc Science Citation index kvantitatīvajiem rādītājiem, pārējais esot mazāk būtisks. Degsme, ar kādu dabaszinātnieki–administratori, universitāšu rektori, ierēdņi tiecas uz SCI rādītāju paaugstināšanu kā galveno progresa rādītāju vienlīdzīgi visās zinātnēs, ir apbrīnojama. Pastāv tikai viena dimensija – vai ārzemnieks tevi citēs un vai tavam atklājumam piemīt universāls raksturs.