31. janvārī notika Latvijas Zinātnieku savienības Valdes sēde. LZS Valdes priekšsēdētājs A. Āboltiņš, kurš ir LZS pārstāvis Latvijas Zinātnes padomē, informēja par to, ka 25. janvārī ir notikusi I. Muižnieka vadītās zinātniskās ekspertīzes komisijas sēde, kurā tās dalībnieki iepazīstināti ar LZP stratēģijas komisijas priekšlikumiem par LZP 2009. gada pētījumu pieteikšanas un izvērtēšanas pamatprincipiem. Ticis apspriests jautājums par eksperta tiesību piešķiršanu. Ir prasība, lai zinātniekam pēdējo trīs gadu laikā būtu bijušas divas starptautiskas publikācijas, bet nav definēts, kas tad ir starptautiski atzītas publikācijas. LZP atzīto izdevumu saraksts ir zaudējis nozīmi, tas tiek ņemts vērā tikai profesoru vēlēšanās.

H. Zenkevičs savā laikā vadīja LZP komisiju, kas izvērtēja un apstiprināja sarakstā iekļaujamos izdevumus – saraksts, kā saka, iegāja tautā.

R. Bebre uzskatīja, ka publikācijai jābūt vismaz trim starptautiskām rekomendācijām no dažādām valstīm un arī izdevumā jāpublicējas ārzemju autoriem. H. Zenkevičs iebilda, ka tas nav tik vienkārši. No savas puses vinš ierosināja saraksta vietā ieviest jaunu kritēriju – ja darbs publicēts izdevumā, kurš citēts kaut vienā starptautiskā datu bāzē. Tālāk noritēja dažādu datu bāžu salīdzināšana un izvērtēšana, kā arī publicēšanās attiecīgo nozaru interneta izdevumos. R.Bebre atzīmēja, ka nebūs vienādos apstākļos cietvielu fiziķi, matemātiķi vai bioķīmiķi un humanitārie zinātnieki, piemēram, psihologi, kuru ir maz un kuri Latvijā ir bērnu autiņos. Uz to A. Āboltiņš atbildēja, ka ir dots uzdevums sagatavot vērtēšanas kritērijus sociālajām zinātnēm.

H. Zenkevičs atgādināja, ka 90. gados jau bija prasība, lai atzīto izdevumu redkolēģijās būtu 3 dažādu valstu zinātnieki. Tas, kā viņš teica, aizgāja smiltīs, jo redkolēģijās tika iesaistīts viens lietuvietis, viens polis un viens igaunis. R. Bebre ieteica pārbaudīt starptautisko recenzentu kvalifikāciju, uz ko U. Grāvītis atbildēja, ka mums nav jāmeklē vainīgie, bet jāizstrādā sistēma, kas var pietiekoši labi strādāt. Jānoformulē LZS priekšlikumi un jāiesniedz LZP. Vai tie būtu R. Bebres ierosinātie noteikta zīmju skaita garie summary pēc katra raksta vai nosauktas LZS atzītās datu bāzes. Nolēma, ka nākamajā Valdes sēdē tiks apstiprinātas galvenās nozaru datubāzes, kuras LZS ierosinās izmantot kā zinātnisko publikāciju kvalitātes kritērijus. Vēl tika diskutēts par to, vai augstskolu izdotās grāmata, kas faktiski ir mācību materiālu apkopojums, ir vērtējamas kā zinātniskas monogrāfijas. Tas jāizlemj ekspertiem.

A.Āboltiņš informēja par jaunajiem grantu pieteikšanas un finansēšanas noteikumiem. Uz vienu grantu piešķirtais naudas daudzums būtiski palielinās, lai tas pilnībā nosegtu vajadzības, bet to dabūs tikai 10 % no pašreizējos grantos strādājošiem. Ko darīs 90 cilvēku no 100, kuri būs palikuši pāri? H. Zenkevičs bažījās, vai tas neapdraudēs Latvijas nacionālos pētniecības virzienus, tādus kā dendroloģija, pētījumus par ķērpjiem u.c. Jāakcentē reģionālo pētījumu nepieciešamība. A. Āboliņš teica, ka pieteikumos tiks ņemta vērā grantu vadītāju starptautiskā atpazīstamība. Projektā tas skan šādi: “Lai piemērotu augstus kvalitātes kritērijus LZP projektu pieteikumu un to izpildes izvērtēšanai, Ekspertu komisijām jāizstrādā argumentēti un zinātnes starptautiskā vērtējuma praksei atbilstoši priekšlikumi, lai tos izskatītu un apstiprinātu LZP sēdē. Jāizmanto objektīvi rādītāji, tādi kā projekta vadītāja starptautiskā līmeņa publikācijas, monogrāfijas, starptautiski patenti.”

Jauno zinātnieku apvienības priekšsēdētaju J. Jaško satrauca tas, ka turpmāk LZP nefinansēs pēcdoktorantūras projektus, jo tam ir paredzēta ES struktūrfondu atbalsta programma “Cilvēkresursu piesaiste zinātnei” , bet tajā nav paredzēta aparatūras un reaģentu iegāde.

Interesants priekšlikums radās, apspriežot gadījumu, kad institūta laboratorijā ļoti sekmīgi strādā cilvēks, kurš augstskolu beidzis pirms bakalaura un maģistra grāda ieviešanas, un tagad viņu nevar ievēlēt amatā bez maģistra grāda. Vai LZS nevarētu nākt ar priekšlikumu izstrādāt kritērijus, pēc kādiem pielīdzināt augstkolas diplomu maģistra grādam līdzīgi, kā savulaik tika pielīdzināts doktora grāds? U. Grāvītis ierosināja noformulēt LZS priekšlikumu ļaut attiecīgajām maģistru padomēm veikt šādu procedūru un piešķirt maģistra grādu. I. Šmelds ieteica šādu priekšlikumu sagatavot kopā LZP .

Turpmākajā darba kārtībā LZS Valde apsprieda ar LZS 20. jubilejas atzīmēšanu saistītus jautājumus.

Nākošo LZS Valdes sēdi nolēma noturēt 28. februārī plkst. 16.00.