Anatolijs Solovjovs (centrā) ar LZA locekļiem Osvaldu Plēpi un Viktoru Kalnbērzu A.Edžiņas foto

Tā saucās Paula Stradiņa Medicīnas vētures muzeja un Latvijas Zinātņu akadēmijas starptautiskā zinātniskā konference, kas š. g. 9. martā notika P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā un ... kosmosā. Vispirms par datumu. Sākumā tas tika izraudzīts muzeja eksponāta – kucītes Černuškas lidojuma kosmosā 50. gadadienā. Laimīgā kārtā tas sakrita ar pirmā kosmonauta Jurija Gagarina dzimšanas dienu, jo pirmais lidojums, kā zināms, notika pēc mēneša, 1961. gada 12. aprīlī. Černuškas izbāznis lepni “asistēja” visu konferenci, kuras sākumā bija iespēja tikties ar rīdzinieku kosmonautu Anatoliju Solovjovu un aplūkot viņa kosmisko atklātņu izstādi.

Anatolijs Solovjovs ir Ginesa rekorda īpašnieks kopējā kosmisko lidojumu ilguma ziņā – viņš ar kosmosa kuģi “Sojuz” lidojis piecas reizes: 1988.g., 1990.g., 1992./93. g. , 1995.g., 1997.g./98.g. Pēdējās reizes viņš izjūtu ziņā jau kvalificēja kā atgriešanos savās kosmiskajās mājās, tik ierasts tas kļuvis. Ar pašreizējo starptautiskās kosmiskās stacijas komandieri jūrmalnieku Aleksandru Kaleri viņš vairākas dienas pavadījis kopā kosmiskajā stacijā, kad 1992. gadā apkalpes nomainīja viena otru. A. Kaleri šis ir piektais lidojums, turklāt atbildīgajā sešu cilvēku lielās starptautiskās kosmiskās misijas komandiera lomā. 9. martā abi kosmonauti atkal tikās – A. Solovjovs Latvijas Televīzijas studijā, A. Kaleri – kosmiskajā stacijā unikālā teletiltā, ko bija iespējams vērot visiem mūsu televīzijas skatītājiem.

Konferencē par savu muzeju pieredzi stāstīja Kosmonautikas memoriālā muzeja (Maskava), Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja, Fridriha Candera muzeja vadītājas, savukārt Artis Ērglis bija savācis plašu materiālu par to, kā pirmais kosmiskais lidojums tika atspoguļots Latvijas presē. Tēlnieks Gļebs Panteļejevs skulpturālā portretā ir iztēlojies, kāds Jurijs Gagarins varētu izskatīties 2004. gadā 70 gadu vecumā.

Konferences zinātniskajā daļā Dr.habil. med. Dr.h.c. Osvalds Plēpis ziņoja par savu darbu kosmisko lidojumu medicīniskajā nodrošināšanā un kosmonautu vestibulārās atlases kritēriju izstrādē, Dr. sc. ing. Aleksejs Tatarinovs iepazīstināja ar nu jau bijušā Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas ZPI izstrādātās kaulu ultraskaņas diagnostikas pielietošanu eksperimentos, kas imitē bezsvara stāvokli kosmiskajā kuģī, ilgstoša uzturēšanās kurā izraisa osteoporozi. Par Mstislavu Keldišu, PSRS Zinātņu akadēmijas prezidentu, kurš dzimis Rīgā, un padomju zinātnes zelta gadiem stāstīja LZA prezidents Juris Ekmanis, par Neorganiskās ķīmijas institūta zinātnieku ieguldījumu kosmiskajos kuģos izmantojamo materiālu izstrādāšanā atmiņās dalījās akadēmiķis Tālis Millers, par Koksnes ķīmijas institūta sadarbību ar kosmisko tehnoloģiju firmu “Energija”, kas realizēja vairākkārtējas izmantošanas kosmosa kuģa “Buran” projektu (tas gan lidoja tikai vienu reizi), - Dr. habil. chem. Uldis Stirna.

Akadēmiķis Jānis Stradiņš, rezumējot informācijas un emociju bagāto dienu, izteica vairākus priekšlikumus, kas būtu veicami, tostarp jaunas Mstislava Keldiša piemiņas plāksnes uzstādīšanu pie nama Rīgā, kurā viņš dzimis, kā arī lūgt valdības atbalstu Latvijas Zemes mākslīgā pavadoņa palaišanai ar Indijas nesējraķeti.