KUR TU ESI, LATVIJAS VIDUSŠĶIRA

20-10-2011


Oļģerts Krastiņš,
Dr.habil.oec. Valsts emeritētais zinātnieks

Turpinājums. Sākumu skat. “ZV” Nr.11

Uz vidusšķiras rēķina

Tabulā ir parādīts Latvijas mājsaimniecību sadalījums pēc rīcībā esošā ienākuma, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 2009.gadā, Ls. Ir izveidotas 21 ienākumu lieluma grupas, no kurām 19 ir vienāda garuma (50 lati), bet divas malējās – atklātas. Pēdējās nonākušo mājsaimniecību skaits nav liels. Pēc šiem pašiem datiem ir aprēķināts logaritmiski normālais sadalījums.

Tabulas pēdējā ailē ir parādītas abu sadalījumu atšķirības kā grupu īpatsvaru (procentos) starpības. Tātad šīs ailes mērvienība ir procentu punkti. Redzam, ka atšķirības ir pietiekami lielas un izvietojas pa rindiņām nevis haotiski, bet raksturīgā secībā. Tādēļ tās nevar uzskatīt par nejaušām, nepietiekama izlases lieluma katras grupas ietvaros radītām. Ir jāmeklē šo atšķirību profesionāla interpretācija, citiem vārdiem – cēloņi vai noslāņošanās īpatnības.

Ja postulējam, ka logaritmiski normālais sadalījums atspoguļo samērīgu, saprātīgu, tradicionālu noslāņošanos, kam, kā redzējām agrāk, ir racionāls pamats, tad faktiskā Latvijas mājsaimniecību noslāņošanās uzrāda šādas īpatnības:

1. Viszemāko ienākumu jeb nabadzīgo mājsaimniecību grupā, kur rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, rīcībā esošais ienākums (turpmāk – ienākums) ir mazāks par 50 latiem, teorētiski vajadzētu būt tikai 1% mājsaimniecību. Faktiski novērojam 5,8%. Arī pēc absolūtajiem skaitļiem redzam, ka šādu mājsaimniecību ir apmēram sešas reizes vairāk nekā varētu sagaidīt. Tātad reālais noslāņošanās process iezīmējas ar ievērojamas sabiedrības daļas koncentrēšanos nabadzībā. Šīs sabiedrības daļas izdzīvošanas nodrošināšana uzliek lielu slogu pašvaldību budžetiem. Tā kā minētais ienākumu lielums ir tālu zem iztikas minimuma, bez sociāliem pabalstiem šīs mājsaimniecības izdzīvot nespēj.

2. Nākamajās divās grupās ar ienākumu 50–150 Ls faktiskais mājsaimniecību skaits ir samērā tuvs sagaidāmajam, bet grupā 50–100 Ls sakrīt precīzi. Šajās grupās koncentrējas daudz pensionāru ar nepietiekamiem, bet tomēr stabiliem ienākumiem.

3. Ļoti zīmīgs stāvoklis ir grupā ar ienākumiem 150–200 Ls. Sagaidāmo 17,7 % vietā šajā grupā koncentrējas 24,9 % mājsaimniecību. Rēķinot no absolūtajiem skaitļiem, par 43 % vairāk nekā vajadzētu. Hipotētiski grupu aizpilda to strādājošo mājsaimniecības, kuru galvenā pelnītāja alga ir “nodzīta” līdz minimālai. Tāpat šeit varētu nonākt pašnodarbinātie ar ierobežotām darbības iespējām. Tāpat daudz pensionāru.

4. Kāds ienākums ir vajadzīgs mājsaimniecībai, lai tā sevi varētu pieskaitīt vidusslānim jeb vidusšķirai, par to jau diskutējām. Un vairums ir vienisprātis, ka vidusšķiras mums trūkst. Dati parāda, ka faktiskais mājsaimniecību skaits nesasniedz sagaidāmo sekojošos 16 intervālos ienākumu apgabalā no Ls 200 līdz Ls 1000 (kādas četras augstākās grupas varētu pieskaitīt vidusšķirai). Ir tikai divas grupas šajā apgabalā, kur starpības starp faktisko un sagaidāmo pēc noapaļošanas ir 0,0. Tātad vidusšķiras mums konsekventi pietrūkst visos reālos un diskutējamos šādu ienākumu apgabalos.

5. Savukārt pašā lielāko ienākumu grupā ( virs Ls 1000,–) faktiski reģistrēto mājsaimniecību ir vairāk nekā bija sagaidāms. Skaita starpība gan nav liela. Tāpat grupas īpatsvars 5,7 % šķiet mērens. Taču aina būtu citāda, ja rēķinātu nevis mājsaimniecību skaita, bet visu viņu ienākumu īpatsvarus. Tāpat jāņem vērā, ka miljonāri un tiem pietuvinātie mājsaimniecību budžetu pētījumos nepiedalās.

Kopējais secinājums: bez parastas sabiedrības noslāņošanās Latvijā notiek koncentrēšanās nabadzībā un minimālās algas apgabalā, to līdzsvarojot polarizēšanās bagātībā. Abi šie procesi draudoši samazina vidusšķiru. Un tas, pēc daudzu uzskatiem, ir drauds sabiedrībai ļoti plašā izpratnē.

No metodiskā viedokļa varam secināt, ka faktiskā mājsaimniecību sadalījuma salīdzināšanā ar logaritmiski normālo ļauj atklāt tādas noslāņošanās īpatnības, ko ar tradicionālām statistikas metodēm neizdodas. To neatklāj arī Džinī indekss. Pēdējam ir ari maza jūtība: Latvijas apstākļos tā izmaiņas nosaka simtdaļas, kas seko aiz 0,3.

Latvijas mājsaimniecību sadalījums pēc rīcībā esošā ienākuma,
rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecību locekli mēnesī, 2009.gadā, Ls

Grupas pēc rīcībā esošā 1000,01 ienākuma, Ls

Mājsaimniecību sadalījums faktiski

Logaritmiski normālais sadalījums

min

max

skaits, tūkst.

procentos

skaits

procentos

faktiskais mīnus
normālais %

līdz

50

49,8

5,8

9,0

1,0

+4,8

50,01

100

91,3

10,6

91,1

10,6

0,0

100,01

150

139,8

16,2

153,3

17,7

–1,5

150,01

200

215,5

24,9

150,7

17,4

+7,5

200,01

250

110,9

12,8

122,5

14,2

–1,4

250,01

300

75,1

8,7

92,2

10,7

–2,0

300,01

350

49,9

5,8

67,1

7,7

–1,9

350,01

400

34,9

4,0

48,3

5,6

–1,6

400,01

450

23,5

2,7

34,6

4,0

–1,3

450,01

500

16,6

1,9

24,9

2,9

–1,0

500,01

550

13,2

1,5

18,0

2,1

–0,6

550,01

600

11,6

1,3

13,1

1,5

–0,2

600,01

650

6,9

0,8

9,6

1,1

–0,3

650,01

700

4,8

0,6

7,1

0,8

–0,2

700,01

750

4,7

0,5

5,3

0,6

–0,1

750,01

800

4,7

0,5

4,0

0,5

0,0

800,01

850

1,8

0,2

3,0

0,4

–0,2

850,01

900

2,0

0,2

2,3

0,2

0,0

900,01

950

1,1

0,1

1,8

0,2

–0,1

950,01

1000

0,9

0,1

1,4

0,2

–0,1

1000,01

un vairāk

5,

0,7

5,2

0,6

+0,1

KOPĀ

865

100

865

100

X

∑+

X

X

X

X

+12,4

∑–

X

X

X

X

–12,5

∑ | |

X

X

X

X

±24,9

Datu avots: LR CSP datu bāze (EU–SILC 2010)

Pēdējā atjaunošana 20-10-2011
Powered by Elxis - Open Source CMS