LZA Uzraudzības padomes ziņojums ZA pilnsapulcei par LZA darbību 2007.gadā

1-05-2008

Atbilstoši LZA Hartai un Statūtiem Uzraudzības padome sagatavojusi vērtējumu par Akadēmijas darbību aizvadītajā gadā. Uzraudzības padomē pašreizējā sastāvā, ko ievēlēja 2004.gada 15.aprīlī, strādā 7 akadēmiķi (Elmārs Blūms, Arnis Kalniņš, Rihards Kondratovičs, Ēvalds Mugurēvičs, Rolands Rikards, Andris Strakovs un priekšsēdētājs Pēteris Zvidriņš). Padomes locekļi pārstāv visas Akadēmijas nodaļas, jo ekonomists akadēmiķis A.Kalniņš ir arī Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas loceklis. Šis darbs norisa situācijā, kad ir pabeigta Zinātniskās darbības likuma “iedarbināšana” un būtiski pieaudzis valsts finansējums, t.sk. panākts bāzes finansējums zinātniskām institūcijām un valsts pētījumu programmu finansējums. 2007.gadā organizētas Latvijas Zinātnes padomes vēlēšanas, kā arī rezultātā izveidotas 5 ekspertu komisijas (agrāko 14 vietā).

Hartas un Statūtu pārkāpumus Uzraudzības padome nekonstatē.

Akadēmijas institūciju darbs un zinātnes politikas veidošana

Zinātņu akadēmija atskaites gadā izvērsa plašu darbību. ZA Senāts 10 sēdēs blakus organizatoriskajiem pasākumiem pievērsa nopietnu uzmanību zinātniskajiem jautājumiem, apspriežot jaunākos zinātnes sasniegumus, apzinot Akadēmijas un tās institūciju tālākās attīstības problēmas, Baltijas intelektuālās sadarbības konferences sagatavošanas gaitu un rezultātus, valsts pētījumu programmu, Pavasara pilnsapulces rezultātus u.c. Noturētas 2 pilnsapulces, 4 LZA sēdes, 24 nodaļu sēdes, kā arī 2 nodaļu kopsēdes un 5 Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas izbraukuma sēdes. LZA sēdes organizētas par Latvijas dzīļu resursiem un to izmantošanu tautsaimniecībā, par demogrāfijas aktualitātēm, cilvēka genomu un zinātnes popularizēšanu sabiedrībā. Pārskata gadā relatīvi daudz zinātniskie ziņojumi nolasīti un apspriesti Senāta sēdēs.

Uzraudzības padome atzīmē, ka liels darbs veikts, izstrādājot priekšlikumus LZA Statūtu grozījumiem. Liels notikums humanitāro zinātņu jomā bija Letonikas 2.kongresa organizēšana 30.–31.oktobrī.

Ļoti daudzveidīgs bija ZA nodaļu darbs. Visas nodaļas turpina pievērst uzmanību jautājumiem ar plašāku zinātnisko, tehnoloģisko un sociālo nozīmi.

Apsveicami vērtējama jau agrāk iedibinātā prakse organizēt dažādas izbraukuma sēdes kopā ar Latvijas augstskolām, citām pētniecības organizācijām un pašvaldībām. Aizvadītajā gadā organizēta LZA izbraukuma sēde Valmierā. Tāpat kā pagājušo gadu veselu izbraukuma sēžu ciklu īstenoja Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļa. LMZ nodaļa akadēmiķa U.Viestura vadībā organizēja vairākus seminārus Latgales pilsētās. Tas nostiprina zinātnes saikni ar sabiedrību, bet atsevišķos gadījumos veicina arī jaunu zinātnisku problēmu apzināšanu. Pirms diviem gadiem Uzraudzības padomes ziņojumā tika atzīmēts, ka Senāta un nodaļu pasākumos ne vienmēr tika formulēti konkrēti priekšlikumi, nereti sēdes beidzās ar faktu konstatāciju vai vispārēju atbalstu izvirzītajai problēmai. Tagad Uzraudzības padome saskata uzlabojumu šajā ziņā. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka Akadēmijas kopējo un nodaļu sēžu apmeklētība, ne vienmēr ir apmierinoša.

Plaši izvērsta LZA zinātnisko sasniegumu atzīmēšana. Palielinājusies LZA un citu pētniecisko un komerciālo organizāciju prēmiju skaits. LZA, apkopojot iesniegtos universitāšu un zinātnisko institūtu priekšlikumus, nosaukusi nozīmīgākos zinātnes sasniegumus 2007.gadā. Vēl gan izteiktāk un objektīvāk būtu jāapzina formas, kurās jomās Latvijas zinātne spējusi dot valstij un latviešu tautai paliekošas vērtības. Izceļams atbalsts studentu un jauno zinātnieku pētnieciskajam darbam, jūtami palielinājusies izstrādāto un aizstāvēto promociju skaits. Tomēr jāpanāk vēl būtisks jauno zinātnieku skaita palielinājums. Maz ir LZA balvu, uz kurām var pretendēt vidējās paaudzes zinātnieki, kuri veido lielāko pētnieciskās produktivitātes pienesumu.

Saskaņā ar LZA Hartu (4.pantu), viens no Akadēmijas uzdevumiem ir aktīvi piedalīties Latvijas zinātnes politikas veidošanā un operatīvi konsultēt Saeimu un valdību zinātnes jautājumos. Atskaites periodā LZA vadība šiem jautājumiem pievērsa lielu vērību. Manāmi pieauga valsts budžeta finansējums. Iedibināti lietišķi kontakti ar LR Ministru kabinetu un Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisiju. Tomēr Uzraudzības padome konstatē, ka 2007. gadā būtiski pieauga ar zinātnisko projektu finansēšanu saistīto birokrātisko procedūru un dokumentu skaits, kā rezultātā tika apgrūtināts arī LZA vadības darbs un zinātnisko pētījumu izpilde.

Uzraudzības padome konstatē, ka LZA Prezidijs un Valde strādāja atbilstoši Statūtu prasībām. Prezidijs uz sēdēm sanāca reizi nedēļā, bet Valde – reizi divās nedēļās. Visi LZA Prezidija locekļi aktīvi iekļāvās LZP darbā un iesaistījās zinātnes likumdošanas un finansējuma jautājumu apspriešanā gan LR Saeimā, gan valdībā.

Akadēmijas vadības darbība zinātnes politikas veidošanā Latvijā 2007. gadā jāvērtē pozitīvi. Tomēr, pildot LZA Hartā un Statūtos noteiktos pienākumus, Akadēmijas darbs jāpilnveido, apzinot un risinot visaktuālākās sabiedrības intelektuālās attīstības problēmas, veicinot kvalificētu ekspertīzi, formulējot pārdomātus priekšlikumus un rekomendācijas , kā arī vēl aktīvāk jāiestājas par šo rekomendāciju īstenošanu.

Kopumā valstī aizvien aktuālāks kļūst jautājums par iedzīvotāju un strādājošo novecošanos, t.sk., par zinātnieku novecošanos un gados jauno cilvēku piesaisti pētniecībā. Nav izstrādāta programma zinātnisko kadru reemigrācijas stimulēšanā. Ļoti vēlams, lai LZA aktīvāk iesaistītos minēto jautājumu izzināšanā, problēmu skaidrošanā sabiedrībā un risināšanā Valsts pārvaldes institūcijās.

Valsts emeritētie zinātnieki

Kopš 1996. gada, kad to ieviesa, emeritētā zinātnieka goda nosaukumu tas piešķirts 379 dažādu zinātņu nozaru izcilākajiem Latvijas zinātniekiem. 2007.gadā tas piešķirts 23 zinātniekiem. Patlaban grantu saņem 284 zinātnieki. Pārējie 95 zinātnieki, kuriem bija piešķirts šis nosaukums aizvadītajos gados ir miruši.

Ievērojamais finansējuma kāpums 2007.gadā (505 tūkst. latu, salīdzinājumā ar 314 tūkst.2006.gadā) deva iespēju emeritētajiem zinātniekiem, sākot ar 2007. gada 1. janvāri, palielināt mūža granta lielumu no Ls 100,– mēnesī uz Ls 150,– bet no 2008. gada 1. februāra – Ls 200,– mēnesī.

Emeritēto zinātnieku sabiedriskās aktivitātes organizē biedrība “Emeritus”, kuru vada akadēmiķe Rita Kukaine. Šī biedrība aptver 130 emeritētos zinātniekus. Biedrība emeritētajiem zinātniekiem regulāri, vienu reizi mēnesī, organizē priekšlasījumus par aktuālākajiem mūsu dzīves jautājumiem, divas reizes gadā (pavasarī un rudenī) tiek organizētas ekskursijas pa Latviju. Biedrība “Emeritus” gatavo izdošanai emeritēto zinātnieku atmiņu krājumu. Šī krājuma izdošanu finansē mūsu lielākās augstskolas un Izglītības fonds.

Joprojām valsts mērogā nav atrisināts jautājums par darba apmaksu valsts emeritētajiem zinātniekiem, kuri vēl turpina strādāt savā zinātnes nozarē, vadot grantus un piedaloties to izpildē. Saņemt atlīdzību par darbu, ko tie veic, aizliedz LR Ministru kabineta Noteikuma “Par valsts emeritētā zinātnieka nosaukuma piešķiršanu” 3. pants. Šis pants nosaka, ka “Valsts emeritētajam zinātniekam nav tiesību saņemt cita veida atlīdzību no zinātniskajai darbībai paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem”. Uzraudzības padome uzskata, ka šis 1995. gada 7. novembra (grozījumi 1997. gada 11. februārī) nolikuma pants ir jāgroza, pieļaujot iespēju izpildīt apmaksātu pētnieciska rakstura darbu, jo katram mūsu valsts pilsonim ir tiesības saņemt atlīdzību par padarīto darbu. Mūža grants, ko saņem Valsts emeritētie zinātnieki, ir atlīdzība par to darbu, ko viņi ir veikuši pirms aiziešanas pensijā, bet, ja viņi vēl spēj kvalitatīvi strādāt, tad par to ir jāsaņem arī atlīdzība.

Lai uzlabotu Valsts emeritēto zinātnieku veselības aprūpi, LZA vadībai kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju ir jārisina jautājums par Valsts emeritēto zinātnieku apgādi ar veselības apdrošināšanas polisēm.

LZA finansiālā situācija un saimnieciskā darbība

Saskaņā ar LZA Statūtu 6.6 punktu Uzraudzības padome veic LZA īpašuma pārvaldīšanas un līdzekļu izvietojuma kontroli.

Akadēmijas finanšu pārskata revīziju par 2007.gadu ir veikusi zvērināto revidentu firma “ASTROP”. Revidenta ziņojumā par 2007. gada pārskatu atzīts, ka Finanšu pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Latvijas Zinātņu akadēmijas finansiālo stāvokli 2007. gada 31. decembrī, kā arī par tās darbības finanšu rezultātiem un naudas plūsmu. Ņemot vērā augšminēto, Uzraudzības padomei nav nepieciešams veikt auditu.

Saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu, Latvijas Zinātņu akadēmijas darbība daļēji tiek finansēta no valsts budžeta. Pārējie izdevumi tiek nosegti ar ieņēmumiem no saimnieciskās darbības.

No Latvijas Zinātnes padomes saņemtais LZA mērķa budžeta finansējums 2007. gadā bija 300,5 tūkst. latu. Kopējais valsts budžeta tranzīta pārskaitījums bija Ls 861 134, kas ir par 40% vairāk nekā 2006.gadā. No minētās summas 58,2 % sastāda emeritēto zinātnieku pabalsti, 16,3 % darba samaksa akadēmijas personālam, bet pārējo – starptautiskās sadarbības nodrošināšana, grantu un projektu finansēšana u.c. Nozīmīga akadēmijas darbības finansu izdevumu daļa tiek nosegta no Lietu pārvaldes saimnieciskās darbības ieņēmumu daļas pārsnieguma pār tās izdevumiem. Tie veidojas no akadēmijas valdījumā esošo īpašumu apsaimniekošanas, galvenokārt no telekomunikāciju tehnisko iekārtu izvietošanas ēkas torņa daļā un servisa pakalpojumu sniegšanas to darbību nodrošināšanai, kā arī no telpu un autostāvvietu laukuma nomas. Kopējie Lietu pārvaldes ieņēmumi 2007.gadā bija Ls 640 450, kas bija par 16,5 % vairāk nekā 2006. gadā. Jāatzīmē, ka ēkas izmantošanā telpu nomas veidā ir zināmas grūtības, jo gandrīz 50% kopējās platības aizņem zāles, vestibili, koridori un neizmantojamas palīgtelpas

2007.gadā Lietu pārvalde turpināja Augstceltnes remontu darbus. Veikts kapitālais remonts 3.stāva Mazajā zālē. Izveidota daudzfunkcionāla konferenču zāle 200 m2 platībā ar 150 sēdvietām, kā arī izremontēts vestibils 218 m2 platībā. Atskaites gadā turpinājās ēkas energoefektivitātes pilnveidošanas darbi, tai skaitā tika nomainīti 34 logi 101,8 m2 platībā. Izremontēti darba kabineti 162 m2 platībā un veikts divu stāvu koridoru remonts.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, Latvijas Republikas Ministru kabineta 2007. gada 20. jūnija rīkojumu Nr.379 “Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai” Latvijas Zinātņu akadēmija 2007. gada 25. jūlijā nodeva nekustamo īpašumu “Zinātnes nams” VAS “Privatizācijas aģentūra” valdījumā.

Akadēmijas valdījumā esošo pamatlīdzekļu vērtība ir 3,36 miljoni latu.

Starptautiskā sadarbība un sadarbības ar plašsaziņas līdzekļiem

LZA Statūti nosaka, ka viens no tās darbības mērķiem ir sadarbība ar citām zinātņu akadēmijām, starptautisko zinātnisko sakaru uzturēšana un Latvijas zinātnes pārstāvniecība starptautiskajās zinātniskajās organizācijās. Uzraudzības padome atzīmē, ka pārskata gadā šis darbs norisa sekmīgi. Šī darbība atspoguļota LZA ģenerālsekretāra pārskatā un LZA gadagrāmatā.

LZA turpināja pārstāvēt Latvijas zinātni vairākās starptautiskajās un starpvalstu organizācijās, kā arī starptautiskajās nevalstiskajās organizācijās. Pārskata perioda beigās bija parakstīti 29 sadarbības dokumenti ar citu valstu Zinātņu akadēmijām. Aktīva ir Baltijas valstu zinātņu akadēmiju sadarbība. Pagājušajā gadā 66 Latvijas zinātnieki izmantoja apmaiņas programmu iespējas, lai veiktu kopīgus pētījumus, konsultācijas u.tml.

Aizvadītajā gadā augusi sabiedrības un politiķu interese par zinātni, palielinājies zinātnes prestižs sabiedrībā. Zināma loma šeit ir LZA nosauktajiem nozīmīgākajiem Latvijas zinātnes sasniegumiem, to popularizācijai. Laba sadarbība izveidojusies ar vairākiem laikrakstiem, t.sk. oficiālo laikrakstu “ Latvijas Vēstnesi”. Pieprasīts ir LZA, LZP un LZS laikraksts “Zinātnes Vēstnesis”, kā arī LZA gadagrāmata, zināmu popularitāti ieguvusi LZA mājas lapa internetā. Ar Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas līdzdalību ārvalstīs tagad labāk zina “Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis”, tomēr žurnāla tirāža ir relatīvi maza. LZA Ekonomikas institūts pārņēma LU dibinātā žurnāla “Humanities and Social Sciences: Latvia” izdošanu un popularizēšanu.

Par lēmumu izpildi

Saskaņā ar Akadēmijas Statūtu 5.5. punktu Uzraudzības padome iepazinās un vērtēja Senāta, Prezidija un Valdes lēmumu izpildi. Padome konstatē, ka Prezidija un Valdes sēdes notiek atbilstoši prasībām. Tā izlases veidā iepazinās arī ar daļu no šiem lēmumiem un būtisku kritisku piezīmju tai nav. Iepriekšējā gada aprīļa LZA pilnsapulces izteiktie priekšlikumi tika izskatīti LZA Senāta 2007.g. 8.maijā. Uzraudzības padome gan atzīst, ka pieņemto lēmumu izpildei visos līmeņos būtu jāveltī vēl lielāka uzmanība. Tāpat svarīgi sekmēt birokrātijas izpausmju samazinājumu zinātniskā darba organizēšanā.

Joprojām aktuāls ir jautājums par LZA locekļu sastāvu un stratēģiju šī sastāva iespējamām izmaiņām. Jau vairākus gadus diskutēja par Akadēmijas sastāva atjaunošanas nepieciešamību, tomēr faktiski noris nepārtraukta tā novecošanās. Turklāt noris zinātnisko darbinieku skaita samazināšanās un Akadēmijas locekļu īpatsvara sistemātiska palielināšanās zinātnieku sastāvā. LZA Statūtos noteiktais akadēmiķu un korespondētājlocekļu un goda locekļu maksimālais skaits gan nav sasniegts, taču apsverams ir jautājums par šī skaita tālāka pieauguma nepieciešamību apstākļos, kamēr nepieaug zinātnieku kopskaits. Tāpēc atbalstāms ir Statūtu grozīšanas kārtības komisijas priekšlikums atstāt ievēlēšanas vecuma cenzu.

Ziņojums apstiprināts Uzraudzības padomes sēdē 2008.gada 2.aprīlī.

Padomes priekšsēdētājs: akad. P.Zvidriņš
Padomes locekļi: akad. E.Blūms
akad. A.Kalniņš
akad. R.Kondratovičs
akad. Ē.Mugurēvičs
akad. R.Rikards
akad.
A.Strakovs

Pēdējā atjaunošana 14-05-2008
Powered by Elxis - Open Source CMS