LR izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes apsveikums

Augsti godātais Latvijas Zinātņu akadēmijas prezident Juri Ekmaņa kungs!

Augsti godātie Latvijas Zinātņu akadēmijas Pavasara pilnsapulces dalībnieki!

Objektīvu iemeslu dēļ nevarēdama piedalīties Latvijas Zinātņu akadēmijas Pavasara pilnsapulcē, vēlos visus uzrunāt neklātienē.

Ar lepnumu varu teikt, ka zinātne ir Latvijas konkurētspējīgas identitātes nesēja un stiprina mūsu valsts pozitīvu atpazīstamību. Daudziem Latvijas zinātnes izcilības paraugiem ir starptautisks skanējums.

Būtiski pieaugot zinātnes finansējumam – divu gadu laikā vairāk par 7 miljoniem latu no valsts budžeta vien, ir palielinājušās zinātnes iespējas dot ieguldījumu valsts tautsaimniecībā.

Aizvadītajā Eiropas Savienības struktūrfondu apgūšanas periodā ievērojami modernizēta pētniecības iestāžu infrastruktūra, ieguldot tajā vairāk nekā 12 miljonus latu. Minēšu tikai dažus uzskatāmākos piemērus – Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, Organiskās sintēzes institūtu, Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, LU Cietvielu fizikas institūtu u.c.

Man ir pārliecība, ka nākamajā struktūrfondu apguves periodā zinātnes infrastruktūras modernizācijas process strauji turpināsies un nodrošinās no Latvijas aizbraukušo zinātnieku aizvien aktīvāku reemigrāciju, kā arī jaunu zinātnieku sagatavošanu un piesaisti inovatīvam darbam izcili aprīkotajās laboratorijās, kopumā sekmējot zinātnes ekselences centru veidošanos, aizvien lielāku zinātnes ieguldījumu sabiedrības labumam. Tajā skaitā arī zinātņu doktoru koncentrēšanos ražošanas sektorā un uz zināšanām balstītas ekonomikas un sabiedrības attīstību. Ļoti atbalstāma ir zinātnieku iesaistīšanās darbā industrijā, savukārt industrijā strādājošo pieredzes apgūšana pētniecības institūtos un universitātēs.

Manu pārliecību par vēl straujākām pozitīvām pārmaiņām zinātnē stiprina arī tas, ka esam spējuši uzņemties virssaistības struktūrfondu apguvē – 2008. gada martā ir noslēgti līgumi ar 16 zinātniskajām iestādēm par 11 miljonu latu apguvi, kas jāveic ļoti īsā laikā, līdz augusta beigām.

Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka valstiski atbildīgi ir panākt līdzekļu maksimāli efektīvu izlietojumu, sadarbojoties izglītības un zinātnes institūcijām un uzņēmējiem, nodrošinot efektīvu zināšanu apmaiņu starp pētniecības un industrijas sektoriem; kā arī izvērtēt zinātnes produktivitāti un panākto progresu – noteiktā termiņā sasniegtos un tautsaimniecībā pielietojamos un ieviešamos pētniecības rezultātus. Aicinu šajā izvērtēšanas procesā aktīvi iesaistīties pašus zinātniekus.

Atsaucoties uz zinātnieku raizēm par pieaugošo birokrātiju līdz ar struktūrfondu apguvi, vēlos pievērst uzmanību tādas iespējas apsvēršanai kā zinātnieku atbrīvošanai no birokrātiskā “papīru darba” projektos, attīstot profesionālu projektu vadītāju (menedžeru) pakalpojumus pētniecības iestādēs un nostiprinot izpratni par projektu vadīšanu kā profesiju.

Pieaugot pētniecības un tehnoloģiju globalizēšanās tempam, Latvijas zinātnes integrācija pasaules un Eiropas pētniecības telpā iegūst aizvien jaunas formas.

Rosinu izmantot visas iespējas – arī iesaistīšanos šobrīd vēl regulu izstrādes stadijā esošajās Eiropas kopējās tehnoloģiju iniciatīvās, kas ir Eiropas lielo ražotāju stratēģiski izvirzītas un dos zinātniekiem iespēju pieteikties uz Eiropas Komisijas finansiāli atbalstītu projektu konkursiem vairākās jomās – inovatīvie medikamenti, nanotehnoloģijas, datorsistēmu pielietojums, kurināmā elementi un ūdeņradis, ar gaisa transportu un tā drošību saistīta joma – tīrās debesis.

Vēlos vērst uzmanību uz to, ka 9 valsts pētījumu programmu īstenošana valdības noteiktajos zinātnes prioritārajos virzienos ir paredzēta līdz 2009. gadam. Tātad laiks domāt par jaunām prioritātēm, gādājot par visu zinātņu nozaru līdzsvarotu attīstību – gan turpinot dabaszinātņu un inženierzinātņu jomu attīstīšanu, gan stiprinot sociālās un humanitārās zinātnes.

Visbeidzot pievērsīšos zinātnes publicitātes un popularizēšanas pasākumiem – pozitīva sabiedrības attieksme pret zinātni un pētniecību lielā mērā ir arī pašu zinātnieku rokās. Paužu atzinību par jau izrādītajām iniciatīvām, piemēram, Zinātnes kafejnīcu organizēšanu, Zinātnieku nakts pasākumiem, Daugavpils Universitātes organizēto Zinātnes festivālu, Inovāciju cirka telts atraktīvajām aktivitātēm.

Izsaku cerību, ka Rīgā tiks izveidots Zinātnes piedzīvojumu centrs, kas vēl vairāk izglītos sabiedrību par norisēm zinātnē un ieinteresēs bērnus un jauniešus ar zinātni saistīt savu profesionālo karjeru.

Paužu pārliecību, ka Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas sociālā partnerība ar abpusēju atbildību turpināsies kā aktīvs kopīgs ikdienas darbs jau izvirzīto zinātnes attīstības mērķu sasniegšanai un jaunu plānu īstenošanai.

LZA pavasara pilnsapulcē pasniegto balvu laureātus sirsnīgi sveicot un sekmīgu pilnsapulces norisi vēlot,

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe