Jaunu zāļu izpētes projekti fundamentālās un pielietojamās zinātnes krustpunktos

15-11-2012


LZA korespondētājlocekle, Dr. pharm.

Maija Dambrova

Sabiedrībai interesējoties par zinātnes finansējuma izlietojumu, laiku pa laikam diskutē par fundamentālās un pielietojamās zinātnes nozīmīgumu, argumentējot vienas vai otras devumu tautsaimniecībā un zinātniskās domas virzībā. Latvijas Organiskās sintēzes institūta paspārnē pēdējā desmitgadē ir atklātas vairākas aktīvas un perspektīvas vielas, turklāt jauno savienojumu izpēte ir varējusi notikt, veiksmīgi kombinējot fundamentālās un lietišķās zinātnes pieejas. Jāatzīmē, ka jaunu zāļu atklāšana un izpēte mūsdienās norit multidisciplināru projektu ietvaros, iesais­tot ķīmijas, kā arī farmakoloģijas, bioloģijas un farmācijas nozaru speciālistus.

Lielisks piemērs sadarbībai un jaunu pielietojamās zinātnes ideju avotiem ir Valsts pētījumu programma (VPP) “Jaunas zāles un biokorekcijas līdzekļi: konstruēšana, transportformas un darbības mehānisms” (2005–2009). Kā viens no VPP būtiskākajiem veikumiem tika atzīmēta sintēzes paņēmienu izstrāde bioloģiski aktīvo savienojumu tīru optisko izomēru iegūšanai, kas ļāva sintezēt ļoti aktīvu jaunu nootropu savienojumu. Iestrādes tika patentētas [1] un šobrīd turpinās jau pielietojamās zinātnes projektā “Jaunu nootropu savienojumu sintēze un bioloģiskās aktivitātes izpēte”, ERAF 2.1.1.1. aktivitātes ietvaros. Turpinot pētījumus par jaunā nootropā savienojuma molekulārās darbības mehānismiem, izdevās atklāt tā pozitīvu alostērisku modulējošo efektu uz sigma–1 receptoriem. Tā kā sigma–1 receptors ir izvirzījies kā jauns zāļu vielu mērķproteīns centrālās nervu sistēmas farmakoloģijā, un jaunatklātais savienojums ir līdz šim vienīgais aprakstītais sigma–1 receptoru pozitīvais alostēriskais modulators – tas paver jaunas iespējas fundamentāliem sigma–1 receptoru pētījumiem, piemēram, sigma–1 receptoru ligandu jaunu klīnisko indikāciju meklējumiem.

Kā vēl viens piemērs VPP finansējuma mērķtiecīgai izmantošanai minama Latvijā labi zināmā kardioprotektora mildronāta detalizēta molekulāro darbības mehānismu izpēte, noskaidrojot L–karnitīna lomu mildronāta efektu nodrošināšanā, un pierādot mildronāta efektivitāti gan diabēta, gan metabolā sindroma eksperimentālajos modeļos. Tika atrasts, ka mildronāta terapijas gadījumā samazinās glikozes koncentrāciju asins plazmā, labāk saglabājas endoteliālā funkcija, ir mazāk izteikti perifērie mikrovaskulārie bojājumi. Uzsākot jaunu vielu meklējumus, tika iegūts un patentēts [2] savienojums, kas infarkta modelī uz žurkām uzrādīja 40 reizes lielāku aktivitāti nekā mildronāts. Tālākie pētījumi turpinās pielietojamās zinātnes projektā “Jaunu kardioprotektīvu zāļu vielu meklējumi: GBB hidroksilāzes inhibitoru sintēze un izpēte”, ERAF 2.1.1.1. aktivitātes ietvaros. Jaunā kardioprotektora darbības mehānismu detalizēta izpēte sniedz jaunu informāciju par šūnu enerģijas metabolisma regulācijas iespējām išēmijas apstākļos.

Aprakstītie piemēri liecina, ka jaunu zāļu atklāšanas projekti Latvijā sekmīgi norit, cieši sadarbojoties akadēmiskajai zinātnei un ražotājiem, izmantojot sinerģiju starp fundamentālās un pielietojamās zinātnes pieejām un finansējumu.

1. 4R,5S–enantiomer of 2–(5–methyl–2–oxo–4–phenyl– pyrrolidin–1–yl)–acetamide with nootropic activity. Kalvins I.; Lebedevs A.; Cernobrovijs A; Dambrova M.; Zvejniece L.; Vorona M.; Veinbergs G.. WO2011054888; 2011–05–12.

2. Use of 4–[ethyl(dimethyl)ammonio]butanoate in the treatment of cardiovascular disease. Kalvins I., Dambrova M., Liepins E., Pugovics O., Vilskersts R., Kuka J., Grinberga S., Loza E. WO 2011048201, 2011–04–28.

Powered by Elxis - Open Source CMS