Goda locekļi

Guntars GODIŅŠ, dzejnieks, tulkotājs, dz. 1958. gada 26. aprīlī, Viesītē, ir latviešu dzejnieks un atdzejotājs. Līdzās Klāvam Elsbergam, Māris Melgalvam un Pēterim Brūverim pieder 80. gadu jauno dzejnieku paaudzei, sauktiem par “jaunajiem dusmīgajiem”, arī “ironisko” paaudzi. G. Godiņš ir viens no aktīvākajiem latviešu tulkotājiem no igauņu un somu valodas. Studējis LU Filoloģijas fakultātē, beidzis Helsinku Universitātes somu valodas un kultūras kursus (1984). Strādājis Latvijas Radio, žurnālā “Avots”, RS biedrs (1987). Bijis RS priekšsēdētāja vietnieks, Latvijas vēstniecības Igaunijā kultūras atašejs. Pirmie dzejoļi publicēti laikr. “Padomju Students”(1978), Krājumi “tas nepasacītais”, “Ar atpakaļejošu datumu”, liriski, emocijās vērsta dzeja 1993.gadā – O. Vācieša prēmija – “Ēnu nesēji”, – mainās poētiskā izteiksme parādās sarkasms, ironija, 2000.gadā iznāk krājums “Nakts saule”. Tulkojis no igauņu un somu valodām, sastādījis stāstu krājumus, dzejas izlases. Igaunijas Kultūrkapitāla fonda prēmijas. Tulkojis J. Kaplinska, E. Lēnrota, E. Todes, A. Alliksāra, D. Karevas , H. Runnela, P. Ē. Rummo, T. Ennepalu, G. Ilvesa darbus, tulkojis arī no angļu valodas. G. Godiņa dzeja tulkota angļu, baltkrievu, krievu, taju, igauņu valodās. Dzejoļi komponēti. Raksta par sabiedriski nozīmīgām tēmām.

Andris KRONBERGS, arhitekts, dz. 1951. gada 11. janvārī Rīgā. Absolvējis RTU (Rīgas Politehniskā institūta) Arhitektūras fakultāti (1975), tajā pašā gadā sācis strādāt institūtā “Pilsētprojekts” (1975 – 1985). Pēc tam bijis Rīgas pilsētas galvenā arhitekta vietnieks (līdz 1996). Kopš 1989. gada vada projektēšanas biroju “Arhis”. Vairāku ievērojamu Rīgas ēku autors, piem., Latvijas bankas Rīgas filiāles, saņemot par to Arhitektūras gada balvu. Par starptautiskās lidostas “Rīga” rekonstrukcijas un paplašināšanas projektu saņēmis Arhitektūras Lielo gada balvu (2001). Vairāki A. Kronberga darbi tikuši apbalvoti dažādos konkursos. Latvijas Arhitektu savienības biedrs (1978).

Aleksejs NAUMOVS, gleznotājs, dz. 1955.gadā, beidzis J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas  monumentālās glezniecības nodaļu profesora Induļa Zariņa vadībā un radošo aspirantūru profesora Eduarda Kalniņa meistardarbnīcā. Bijis Francijas valdības stipendiāts (Sorbonne Art Plastiques, L’ Ecole Nationale des Beaux–Arts d? Paris) studējot glezniecību Parīzē. Latvijas Mākslas akadēmijas profesors. Kopš 2007. gada ir Latvijas Mākslas akadēmijas  rektors. Ir aktīvs Latvijas kultūras darbinieks, daudzu žūrijas komisiju loceklis, bijis LR Kultūras vēstnieks Francijā un viesprofesors vairākās Eiropas mākslas augstskolās. Bijis iniciators, vadītājs, apmaiņas programmu un izstāžu kurators dažādos sadarbības projektos mākslā Itālijā, Sicīlijā, Francijā, Japānā, Vācijā, Austrijā, Nīderlandē, Spānijā, Grieķijā, Krievijā, ASV un citviet. A. Naumovs ir izcils plenēra gleznotājs. Regulāri piedalījies izstādēs kopš 1979. gada, bijis vairāk kā 50 grupu izstāžu dalībnieks un mākslas projektu organizētājs, veicinot studentu radošo darbību, starptautiskus kontaktus un sadarbību ar dažādām pasaules mākslas augstskolām. Notikušas 60 personālizstādes. A. Naumova aktivitāti un ieguldījumu ir novērtējusi arī Latvijas valsts, piešķirot Atzinības krusta komandiera ordeni. Regulāri rīkojis savu darbu izstādes LZA. Izcils grāmatu dizaina un ilustrāciju speciālists, vairakkārt ieguvis augstus apbalvojumus – Latvijā un starptautiskā mērogā.

Andris VILKS, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors, dz. 1957.gadā Rīgā. Viens no mūsdienu ievērojamākajiem bibliotēku un informācijas zinātnes speciālistiem Latvijā. Viņš ir būtiski veicinājis bibliotēku nozares, kā arī informācijas un zināšanu sabiedrības attīstību nacionālajā un Baltijas valstu līmenī. A.Vilks ir guvis plašu atzinību arī starptautisku nozares profesionāļu vidū.

Kopš 1978.gada strādā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (tolaik V.Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā) un kopš 1989.gada ir tās direktors. Viņš ir doktorants un pasniedzējs Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļā.

Jau kopš 1989.gada līdz pat šodienai A.Vilks ir sekmējis un turpina sekmēt Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta Gaismas pils attīstību, kas ietver sevī bibliotēkas jaunās ēkas celtniecību, Gaismas tīkla un Nacionālās Digitālās bibliotēkas “Letonica” izveidi.

A.Vilks ir piedalījies un aktīvi piedalās dažādu valsts un starptautiskā mēroga organizāciju darbā.

Latvijas Bibliotekāru biedrības biedrs; biedrības “Laiks kultūrai” biedrs; biedrības “Izglītības apvienība “I Fortum”” biedrs; Latvijas Bibliotēku padomes loceklis; Eiropas Nacionālo bibliotēku direktoru konferences (CENL) loceklis; UNESCOprogrammas programmas “Pasaules atmiņa” padomes un Starptautiskās konsultatīvās komitejas (IAC) loceklis; UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas Nacionālās komitejas padomes priekšsēdētājs.