LZA prezidenta Ojāra Spārīša ievadvārdi akadēmisko rakstu krājuma “Latvieši un Latvija” atvēršanas svētkos 2014.gada 17.februārī

LZA prezidents Ojārs Spārītis pasniedz jauno izdevumu LR Valsts prezidentam Andrim Bērziņam J.Brenča foto

Augsti godātais Valsts prezident Andri Bērziņa kungs, ļoti cienītā ministre Ina Druvietes kundze, LU AB direktore Venta Koceres kundze, augsti godātie akadēmiķi un akadēmiskā saime, viesi un visi šī mirkļa liecinieki! Šī diena ir vēsturiska, jo tā iezīmē kādu jaunu un nozīmīgu pakāpi Latvijas humanitāro un sociālo zinātņu pētniecībā. Reizē ar gadumiju ir noslēdzies Valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” cikls, kura darba augļus – četrus akadēmiskā rakstu krājuma “Latvieši un Latvija” sējumus mēs šodien svinīgi atveram.

Ko gan ir vēlējusies panākt mūsu valsts, veicot pasūtījumu Latvijas zinātniekiem, iekļaujot valstiski nozīmīgo komplekso pētījumu valsts budžetā un sagaidot maksimālu atdevi no projekta dalībniekiem? Laikam taču godprātīgu, profesionālu un maksimālu atdevi četru gadu jeb 48 mēnešu garumā. Tikai – ja tā būtu, tad kādēļ šī valsts pret saviem zinātniekiem atļaujas izturēties tā, kā pret sevi neļauj izturēties neviens ministrs, neviens Saeimas deputāts– respektīvi finansējumu pilnasinīgam pētījumam saņemot tikai trīs gadu jeb 36 mēnešu apjomā. Vai Jūs, Prezidenta kungs, varētu iedomāties sevi pildām valstiski atbildīgo amatu, kuram esat ievēlēts uz četriem gadiem, bet algu saņemot tikai par trim gadiem? Kaut kā neloģiski sanāk. Vai ne šādas attieksmes dēļ akadēmiķis Jānis Stradiņš savā 80 gadu jubilejas sarīkojumā veltīja klātesošajiem analītisku referātu ar retorisko virsrakstu “Vai Latvijas Republikai ir vajadzīgi zinātnieki?” Taču analītiskums un zinātniska objektivitāte ir pārāk vāji, kad zinātniekiem ir bijis jāpierāda nācijas garīgajai veselībai un dzīvotspējai tik vajadzīgais iztikas minimums, kuru nihilisma un apšaubījuma atmosfērā ir sekmīgi grāvuši tie likumdevējas un izpildvaras pārstāvji, kuru amata deklarācijās ir ierakstīti daudz cēlāki mērķi: veicināt, atbalstīt, palielināt utt. Tomēr, par spīti tam visam, ir radīti 4 izcili sējumi Latvijas vēsturei, ekonomikai, politikai, zinātnei un kultūrai veltītu pētījumu, kuri kopumā ir ietilpināti 2380 lappusēs teksta, 84 rakstos pārstāvot 83 autoru viedokļus un zinātniskās atziņas.

Vēlos nosaukt mūsu pašapziņu, valstisko un nacionālo lepnumu organizējušo un zinātniski apstrādājušo krājumu veidotāju vārdus. I sējumam, kurš veltīts latviešu vēstures, etnosa un garīguma pamatu izpētei ar nosaukumu “Latvieši”, atbildīgie redaktori bija Ilga Jansone un Andrejs Vasks, kuru uzrunāti, 20 autori atklājuši savu redzējumu uz Latvijas un latviešu senākās vēstures posmu, valodas un uzskatu veidošanos. II sējums – “Valstiskums Latvijā un Latvijas valsts – izcīnītā un zaudētā” ir Tālava Jundža un Gunta Zemīša lolojums, šī krājuma briedināšanai pieaicinot 22 Latvijā un starptautiskajā zinātniskajā apritē pazīstamus pētniekus, runājot par valstiskuma idejas un formu attīstību uz Latvijas zemes. Šo pašu redaktoru veidots un sastādīts ir arī izdevuma III sējums “ Atjaunotā Latvijas valsts”, ar 17 autoru ieguldījumu Latvijas valsts konstitucionālo pamatu, nācijas un tautas jēdzienu vēstures skaidrojumu politisko peripetiju ietekmē. IV sējuma atbildīgie redaktori Maija Kūle un Viktors Hausmanis ir uzrunājuši 29 autorus visapjomīgākā sējuma “ Latvijas kultūra, izglītība, zinātne” veidošanai, un kopīgajā darbā ir radīts vērtējošs un analītisks rakstu krājums, kurā kā rokasgrāmatā pēc padoma tversies daudzi mūsu kultūras sakņu vēsturē ieinteresētie.

Bet es apzināti esmu taupījis savas uzrunas noslēgumam pateicības vārdus divām izcilām personībām mūsu akadēmiskajā vidē, ar kuru erudīciju, dzīvesgudrību un organizatorisko meistarību Valsts pētījumu programmas ”Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)” četri bagātā satura sējumi šodien tiek celti mums priekšā: izdevuma galvenajam redaktoram akadēmiķim Jānim Stradiņam un akadēmiķim Tālavam Jundzim.

Kas notiks tālāk? Tālāk sāksies šo sējumu ceļš pie lasītājiem bibliotēkās, augstskolās un skolās, arī tirdzniecībā, lai parādītu savai 2 milj. lielajai lasītājai tautai, ka tai savi zinātnieki ar akadēmiski rūdīto pieredzi ir vajadzīgi. Bet, pārfrazējot Jāņa Stradiņa jubilejas referāta virsrakstu, gribas vaicāt – vai Latvijas Republikas vadītāji apzinās, ka tai ir vajadzīga zinātne un zinātnieki?

Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa uzruna grāmatas atvēršanas svētkos skatāma videoversijā www.president.lv .