Zinātnes Vēstnesis
- 2014.g. 24.februāris
LZA prezidenta Ojāra Spārīša ievadvārdi akadēmisko rakstu
krājuma “Latvieši un Latvija” atvēršanas svētkos 2014.gada 17.februārī
LZA prezidents Ojārs Spārītis pasniedz jauno izdevumu LR Valsts prezidentam Andrim Bērziņam J.Brenča foto
|
Augsti godātais Valsts prezident Andri Bērziņa kungs, ļoti
cienītā ministre Ina Druvietes kundze, LU AB direktore Venta Koceres kundze,
augsti godātie akadēmiķi un akadēmiskā saime, viesi un visi šī mirkļa
liecinieki!
Šī diena ir vēsturiska, jo tā iezīmē kādu jaunu un nozīmīgu
pakāpi Latvijas humanitāro un sociālo zinātņu pētniecībā. Reizē ar gadumiju ir
noslēdzies Valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” cikls, kura darba
augļus – četrus akadēmiskā rakstu krājuma “Latvieši un Latvija” sējumus mēs
šodien svinīgi atveram.
|
Ko gan ir vēlējusies panākt mūsu valsts, veicot
pasūtījumu Latvijas zinātniekiem, iekļaujot valstiski nozīmīgo komplekso
pētījumu valsts budžetā un sagaidot maksimālu atdevi no projekta dalībniekiem?
Laikam taču godprātīgu, profesionālu un maksimālu atdevi četru gadu jeb 48
mēnešu garumā. Tikai – ja tā būtu, tad kādēļ šī valsts pret saviem zinātniekiem
atļaujas izturēties tā, kā pret sevi neļauj izturēties neviens ministrs, neviens
Saeimas deputāts– respektīvi finansējumu pilnasinīgam pētījumam saņemot tikai
trīs gadu jeb 36 mēnešu apjomā. Vai Jūs, Prezidenta kungs, varētu iedomāties
sevi pildām valstiski atbildīgo amatu, kuram esat ievēlēts uz četriem gadiem,
bet algu saņemot tikai par trim gadiem? Kaut kā neloģiski sanāk. Vai ne šādas
attieksmes dēļ akadēmiķis Jānis Stradiņš savā 80 gadu jubilejas sarīkojumā
veltīja klātesošajiem analītisku referātu ar retorisko virsrakstu “Vai Latvijas
Republikai ir vajadzīgi zinātnieki?” Taču analītiskums un zinātniska
objektivitāte ir pārāk vāji, kad zinātniekiem ir bijis jāpierāda nācijas
garīgajai veselībai un dzīvotspējai tik vajadzīgais iztikas minimums, kuru
nihilisma un apšaubījuma atmosfērā ir sekmīgi grāvuši tie likumdevējas un
izpildvaras pārstāvji, kuru amata deklarācijās ir ierakstīti daudz cēlāki mērķi:
veicināt, atbalstīt, palielināt utt. Tomēr, par spīti tam visam, ir radīti 4
izcili sējumi Latvijas vēsturei, ekonomikai, politikai, zinātnei un kultūrai
veltītu pētījumu, kuri kopumā ir ietilpināti 2380 lappusēs teksta, 84 rakstos
pārstāvot 83 autoru viedokļus un zinātniskās atziņas.
Vēlos nosaukt mūsu pašapziņu, valstisko un nacionālo lepnumu
organizējušo un zinātniski apstrādājušo krājumu veidotāju vārdus. I sējumam,
kurš veltīts latviešu vēstures, etnosa un garīguma pamatu izpētei ar nosaukumu
“Latvieši”, atbildīgie redaktori bija Ilga Jansone un Andrejs Vasks, kuru
uzrunāti, 20 autori atklājuši savu redzējumu uz Latvijas un latviešu senākās
vēstures posmu, valodas un uzskatu veidošanos. II sējums – “Valstiskums Latvijā
un Latvijas valsts – izcīnītā un zaudētā” ir Tālava Jundža un Gunta Zemīša
lolojums, šī krājuma briedināšanai pieaicinot 22 Latvijā un starptautiskajā
zinātniskajā apritē pazīstamus pētniekus, runājot par valstiskuma idejas un
formu attīstību uz Latvijas zemes. Šo pašu redaktoru veidots un sastādīts ir arī
izdevuma III sējums “ Atjaunotā Latvijas valsts”, ar 17 autoru ieguldījumu
Latvijas valsts konstitucionālo pamatu, nācijas un tautas jēdzienu vēstures
skaidrojumu politisko peripetiju ietekmē. IV sējuma atbildīgie redaktori Maija
Kūle un Viktors Hausmanis ir uzrunājuši 29 autorus visapjomīgākā sējuma “
Latvijas kultūra, izglītība, zinātne” veidošanai, un kopīgajā darbā ir radīts
vērtējošs un analītisks rakstu krājums, kurā kā rokasgrāmatā pēc padoma tversies
daudzi mūsu kultūras sakņu vēsturē ieinteresētie.
Bet es apzināti esmu taupījis savas uzrunas noslēgumam
pateicības vārdus divām izcilām personībām mūsu akadēmiskajā vidē, ar kuru
erudīciju, dzīvesgudrību un organizatorisko meistarību Valsts pētījumu
programmas ”Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un
cilvēkdrošība)” četri bagātā satura sējumi šodien tiek celti mums priekšā:
izdevuma galvenajam redaktoram akadēmiķim Jānim Stradiņam un akadēmiķim Tālavam
Jundzim.
Kas notiks tālāk? Tālāk sāksies šo sējumu ceļš pie lasītājiem
bibliotēkās, augstskolās un skolās, arī tirdzniecībā, lai parādītu savai 2 milj.
lielajai lasītājai tautai, ka tai savi zinātnieki ar akadēmiski rūdīto pieredzi
ir vajadzīgi. Bet, pārfrazējot Jāņa Stradiņa jubilejas referāta virsrakstu,
gribas vaicāt – vai Latvijas Republikas vadītāji apzinās, ka tai ir vajadzīga
zinātne un zinātnieki?
Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa uzruna grāmatas
atvēršanas svētkos skatāma videoversijā www.president.lv .