Dr.sc.ing. Miervaldis Vaivars

(23.02.1929. – 02.03.2014.)

Mūžības ceļos aizgājis ilggadējs Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnes padomes darbinieks, inženierzinātņu doktors Miervaldis Vaivars.

Dzimis 1929.gadā 23.februārī Kuldīgas rajona Vārmes pagastā, viņš uzsācis pirmās skolas gaitas Kuldīgas Viļa Plūdoņa ģimnāzijā. 1949.gadā M.Vaivars iestājās Latvijas Universitātes Mehānikas fakultātē, saņemot 1954.gadā, pēc studiju nobeiguma inženiera–elektriķa diplomu.

Nākamajā dzīves posmā viņš sekoja savam aicinājumam zinātniskās pētniecības jomā un 1967.gada aizstāvēja tehnisko zinātņu kandidāta disertāciju. Sākot ar darbību jaunākā zinātniskā līdzstrādnieka amatā Latvijas Zinātņu akadēmijas Enerģētikas un elektrotehnikas institūtā, M.Vaivars turpināja pētniecisko darbu Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūtā, pildot inženiera–konstruktora, grupas vadītāja un vēlāk institūta zinātniskā sekretāra pienākumus un veicot nozīmīgu organizatorisko darbu. Viņa akadēmiskā biogrāfija sākās ar pirmajām zinātniskajām publikācijām. Veicot pētījumus elektrotehnikas nozarē, inženierzinātņu doktors M.Vaivars nopublicēja vairāk nekā 20 zinātniskos rakstus, saņemot arī izgudrojumu autora apliecības pusvadītāju ierīču izstrādes jomā.

1970.gadā M.Vaivārs sāka darbu Latvijas Zinātņu akadēmijas Zinātnes organizācijas daļas priekšnieka amatā, ieliekot daudz spēku un gūstot lielu pieredzi Latvijas zinātnisko pētījumu plānošanas un rezultātu apkopošanas un popularizēšanas jomā. No 1990. līdz 2006.gadam viņš aktīvi piedalījās Latvijas zinātnes sistēmas transformācijas procesā, pildot jaunizveidotās Latvijas Zinātnes padomes zinātniskā sekretāra pienākumus.

Mūsu atmiņā M.Vaivars paliek ne tikai kā augstākā mērā apzinīgs, pašaizliedzīgs un godprātīgs sava darba darītājs, bet arī kā ļoti gaišs un talantīgs, dabu mīlošs cilvēks. Par to liecina viņa aizrautība ar dabas skatu fotomākslu, kuras augļus viņš dāsni dāvināja saviem kolēģiem. M.Vaivara kā Latvijas biškopības vēsturnieka vārds bija labi pazīstams arī biškopības pētnieku lokā.

M.Vaivars nodzīvoja raženu mūžu – 85 gadus, un mēs pateicamies viņam par viņa ieguldīto darbu un par viņa gaišo garīgo būtību.

LZA
LZP