“Kas traucē sasniegt terapijas mērķus?” vai “Zināt un ticēt”

13-03-2014

7. februārī Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas pilnsapulcē pārskatu par nodaļas un tās locekļu darbību 2013. gadā un plānotajiem pasākumiem 2014. gadā sniedza nodaļas priekšsēdētājs akad. Raimonds Valters. Sēdes dalībnieki ar patiesu interesi noklausījās arī LZA korespondētājlocekļa profesora Aivara Lejnieka priekšlasījumu “Kas traucē sasniegt terapijas mērķus?”.

RSU profesora Aivars Lejnieka lekcijas anotācīja.

Zināma aksioma, kuru visi it kā zina, bet vai tic?

“Pašreizējās ārstēšanas stratēģijas koncentrējas galvenokārt uz sekundāro profilaksi, bet daudz vairāk sirds un asinsvadu notikumus varētu novērst, realizējot sabiedrības veselības un primārās profilakses mērķus, nekā tikai mērķtiecīgi ieguldot līdzekļus cilvēkos ar augstu risku, vai tajos, kuriem jau ir sirds slimības”. Abiem šiem procesiem jāiet paralēli, un nebūtu pareizi mazināt ieguldījumus sekundārajā profilaksē un domāt, kā būtu lētāk; tieši otrādi, jādomā, kā uzlabot sekundāro profilaksi, lai vēl racionālāk izmantotu ierobežotos līdzekļus.

Diemžēl, šodien, t. i. XXI gadsimtā, kad ir zināmi dažādu slimību riska faktori, slimību iemesli un mūsdienīgas ārstēšanas metodes akūtos stāvokļos, kā arī ir radīti ļoti efektīvi un kvalitatīvi medikamenti, mums neizdodas būtiski samazināt mirstību no sirds un asinsvadu slimībām.

Mēs zinām daudzus un dažādus riska faktorus, mērķa lielumus, kurus sasniedzot, ir iespējams sasniegt vēlamo. Mēs zinām arī, līdz kādiem rādītājiem ir jāsamazina arteriālais spiediens, kādam jābūt holesterīna līmenim, glikozei, kā un cik ilgi jālieto konkrētie medikamenti, lai mazinātu mirstību. Taču ar nožēlošanu jākonstatē, ka mirstība no sirds un asinsvadu slimībām tik un tā saglabājas pirmajā vietā.

Mirstības samazināšanos var panākt tikai tad, ja tiek sasniegti šie mērķa lielumi (uzdevumi) un, galvenais, ilgstoši (pat visu dzīvi) noturēti. Tāpēc, tikpat svarīgi kā savalaicīgi un precīzi diagnosticēt problēmu, sniegt precīzu un ātru pirmo neatliekamo palīdzību, ir pēc tam izvēlēties pareizu turpmāko ārstēšanu, esot pārliecinātam, ka pacients precīzi un ilgstoši realizēs visus ārstējošā ārsta ieteiktos un nozīmētos nosacījumus.

Daudzi pacienti, kuri saņem specifisku ārstēšanu, tomēr nepanāk vēlamo mērķi. Tā ir visur – arī attīsītās Eiropas valstīs arteriālā spiediena mērķi zem 140/90 mmHg staba nesasniedz no 60 – 80% pacientu ar paaugstinātu arteriālo spiedienu; Latvijā tas ir ~ 66%. Un tas ir šodien, kad mums ir milzum daudz dažādu grupu medikamentu, kurus mēs varam izmantot, gan arī zinot to, ka, mazinot arteriālo spiedienu tikai par 2 mmHg staba, par 7% mazinās mirstība no SIS un citiem vaskulārajiem bojājumiem un 10% – no insultu problēmām.

Amerikāņu ārsts Čārlzs Everets Kūps (C.Everett Koop) ir teicis: “Medikaments nestrādās, ja pacients to nelietos”, līdzīgu domu jau bija izteicis arī Hipokrāts (460 – 377 p. Kr.): “Pacienti bieži melo, ka viņi regulāri lieto nozīmēto ārstēšanu”. Tāpēc precīza medikamentozā protokola realizācija ir labākais sirds asinsvadu veselības saglabāšanā. Bet kā to panākt?

Lekcijā aplūkoti vairāki nosacījumi, kuri varētu sekmēt šo uzdevumu:

1. Compliance – piekrišana savai slimībai;

2. Commitment – uzticēšanās ārstam;

3. Concordance – saskaņa ārstēšanā;

4. Adherence – ārstnieciskā protokola precīza realizācija:

i. Initation – iepazīstināšana, kad pacients saņem pirmo izrakstīto medikamentu; ii Implementation – īstenošana, cik lielā mērā pacienta devu lietošanas vēsture atbilst paredzētajai dozēšanas shēmai; iii Persistence – medikamenta lietošana noteiktā laika periodā.

Tikai izprotot šos nosacījumus un saprotot, kā tie būtu jāiemāca pacientam, ir iespējams būtiski sasniegt mērķa lielumu, tādējādi mazināt arī mirstību.

Lai sasniegtu rezultātu, ir nepieciešams, lai ārstējošam ārstam ir gan zināšanas, gan ticība tam, ko viņš dara, un šīs zināšanas un ticība ir jāiemāca arī pacientam, lai viņš saprastu, ka tikai tādā veidā ir iespējams pagarināt savu dzīvi.

Tikai ar zināšanām vien nepietiek, ir jābūt arī ticībai par to, ko Tu dari! Alegoriski to var salīdzināt ar ticību. Ticēt Dievam (ko var pielīdzināt compliance) vēl nonozīmē, ka konkrētā persona precīzi ievēro visus 10 Dieva baušļus (to var pielīdzināt adherence).

Ļoti liela nozīme mērķa lielumu sasniegšanā ir ārsta komunikācijas spējai ar pacientu. Lekcijā tika parādītas tēmas un jautājumu loks, kam ir jāpievērš lielāka nozīme sarunā ar pacientu. Komunikācija veselības aprūpes sfērā ir cieši saistīta ar labāku pacientu ārstēšanas protokolu izpildi. Ir noskaidrots, ka ārstēšanas protokola izpildes neievērošanas risks ir par 19% lielāks tai pacientu grupai, kur ir slikta ārsta – pacienta komunikācija. Ideāla ārsta komunikatora īpašības: viņš ir nosvērts, iedveš uzticību pacientos, uzklausa, sniedz emocionālu atbalstu, plaši un saprotami informē par slimību un ārstēšanas iespējām, izsmeļoši atbild uz pacienta jautājumiem, ciena pacienta vēlmes un perspektīvas. Lekcijā tika aplūkoti iemesli, kas var ietekmēt augstāk minētos faktorus, kā arī piedāvāti konkrēti risinājumi ārstēšanas rezultātu būtiskai uzlabošanai.

Atziņa, kura jāatceras ikvienam ārstam un jāsaprot katram pacientam: “Stingra ārstnieciskā protokola ievērošana pieder pie sešām vitālām pazīmēm, kas ir tikpat svarīga kā elpošana, sirds ritms, temperatūra, asinsspiediens un sāpes.” (Dr. Edward C. Rosenow III, Mayo Clinic of Medicine)

Powered by Elxis - Open Source CMS