2014.gada 26. februārī Jelgavas pils Sudraba zālē norisinājās Latvijas Zinātņu akadēmijas (turpmāk – LZA) Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas (turpmāk – LMZN), Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (turpmāk – LLMZA) un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (turpmāk LLU) Zinātnes padomes kopīgā sēde.

Sēdē piedalījās Lietuvas Lauksaimniecības un meža zinātņu centra direktors Zenon Dabkevičus, LZA LMZN, LLMZA locekļi, lauksaimniecības un meža zinātņu institūtu, Zemkopības ministrijas un LLU pārstāvji.

Sēdes sākumā LZA LMZN priekšsēdētāja un LLMZA prezidente Baiba Rivža klātesošos iepazīstināja ar zinātnisko institūciju izvērtējuma rezultātiem.

Tad uzstājās Lietuvas Lauksaimniecības un meža zinātņu centra direktors Zenon Dabkevičus, kurš bija sagatavojis prezentāciju par lauksaimniecības zinātņu institūciju attīstību Lietuvā.

Klātesošie tika iepazīstināti ar Lietuvas lauksaimniecības zinātņu institūciju vēsturisko attīstību. 2010. gada nacionālās izglītības un zinātnes sistēmas reformas rezultātā pašlaik ar lauksaimniecību saistītus pētījumus Lietuvā veic divi valsts zinātniskās pētniecības institūti un divas universitātes: Lietuvas Lauksaimniecības un meža zinātņu centrs (Lithuanian Research Centre for Agriculture and Forestry), Lietuvas Agrārās Ekonomikas institūts (Lithuanian Institute of Agrarian Economics), Aleksandra Stulginska universitāte un Lietuvas Veselības zinātņu universitāte.

Lietuvas Lauksaimniecības un meža zinātņu centrs tika izveidots 2010. gadā, apvienojoties Lietuvas Lauksaimniecības institūtam (Lithuanian Institute of Agriculture), Lietuvas Dārzkopības institūtam (Lithuanian Institute of Horticulture) un Lietuvas Mežsaimniecības institūtam (Lithuanian Institute of Forestry). Centru vada direktors, darbojas zinātņu padome, dažādi departamenti. Centram ir 11 filiāles, t.sk., 3 institūti (lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības) un 8 reģionālās nodaļas.

Lietuvas Agrārās ekonomikas pētniecības institūts (Lithuanian Research Institute of Agrarian Economics) (dibināts 1959.gadā), 1990. gadā tika reorganizēts par Lietuvas Agrārās ekonomikas institūtu un 2010. gadā kļuva par valsts pētniecības institūtu.

Aleksandra Stulginska universitātes pirmsākumi saistāmi ar Lietuvas Lauksaimniecības akadēmiju (dibināta 1924. gadā). 1996. gadā tā tika pārdēvēta par Lietuvas Lauksaimniecības universitāti un 2011. gadā – par Aleksandra Stulginska universitāti. 2009. gadā universitātes sastāvā tika iekļauti Ūdens menedžmenta institūts (Water Management Institute) un Lauksaimniecības Inženierzinātņu institūts (Institute of Agricultural Engineering). Pašlaik universitātei ir piecas fakultātes, divi centri, mācību saimniecība, eksperimentālā stacija, karjeras centrs, lauksaimniecības zinātnes un tehnoloģiju parks. 2012. gadā bijušo departamentu vietā tika izveidoti 15 zinātnes un mācību institūti, kas atrodas Aleksandra Stulginska universitātes aizbildnībā.

2010. gadā Lietuvas Veterinārā akadēmija (Veterinary Academy), Dzīvnieku zinātņu institūts (Institute of Animal Sciences), Veterinārais institūts (Institute of Veterinary) un Kauņas Medicīnas universitāte apvienojās, izveidojot Lietuvas Veselības zinātņu universitāti. Tagad tajā darbojas Lietuvas Veselības zinātņu universitātes Veterinārā akadēmija ar Lopkopības tehnoloģiju fakultāti (Faculty of Animal Husbandry Technology), Veterinārmedicīnas fakultāti (Faculty of Veterinary Medicine), vivāriju, Veterinārmedicīnas fakultātes klīniku un Lietuvas Veselības zinātņu universitātes Dzīvnieku zinātņu institūtu.

Lietuvas lauksaimniecības zinātnes institūcijas nodarbojas ar fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem, tehnoloģiju attīstību, dzīvnieku un augu audzēšanu, starptautiska un nacionāla mēroga projektiem, veic dažādas pārbaudes, gatavo monogrāfijas, publicē zinātniskus rakstus starptautiskos un nacionālos zinātnes žurnālos, izplata zināšanas plašākai sabiedrībai, sniedz pakalpojumus un konsultācijas lauksaimniecības uzņēmumiem. Pētījumus finansē Izglītības un zinātnes ministrija, Lietuvas Zinātnes padome, Eiropas Savienības fondi un starptautiski projekti. Lietišķie pētījumi un tehnoloģiju attīstība daļēji tiek finansēti no Zemkopības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Vides ministrijas, uzņēmumu un dažādu fondu līdzekļiem.

2008. gadā tika izveidots zinātnes, studiju un biznesa centrs – “Nemūnas” “ieleja” (Valley “Nemunas”). Tā darbībā ir iesaistītas iepriekšminētās lauksaimniecības zinātnes institūcijas, Kauņas Tehnoloģiju universitāte un zināšanu ietilpīgie uzņēmumi. Ir izveidota ielejas infrastruktūra, pētniecības laboratorijas ir aprīkotas ar jaunām, unikālām iekārtām, ir atvērti brīvas pieejas centri, lai nodrošinātu zinātniskos pakalpojumus gan iekšējiem, gan ārējiem lietotājiem. Ielejas izveides mērķis bija koncentrēt lauksaimniecības, mežsaimniecības, ūdenssaimniecības, pārtikas ražošanas zinātnes, studiju un biznesa potenciālu, kā arī cilvēkresursus un pētniecības un attīstības infrastruktūru, lai perspektīvā varētu īstenot projektus agrobiotehnoloģiju, bioenerģijas, mežsaimniecības, pārtikas tehnoloģiju, drošības un veselīguma jomās, lai varētu apmācīt augsti kvalificētus speciālistus, kā arī, lai komercializētu zinātnes sasniegumus, pārveidotu tehnoloģijas jaunā zināšanu ietilpīgā biznesā.

Prezentācijas noslēgumā Z.Dabkevičus aicināja interesentus apciemot Lietuvas Lauksaimniecības un meža zinātņu centru un iepazīties ar tā darbību klātienē.

Pēc Lietuvas Lauksaimniecības un meža zinātņu centra direktora prezentācijas klātesošiem tika dota iespēja uzdot jautājumus. Sēdes dalībniekus interesēja plaša spektra jautājumi – gan saistībā ar ieguvumiem un trūkumiem pēc centra izveides, gan sadarbību ar ministrijām, gan finansēšanu, gan zinātnisko darbību, sadarbību ar uzņēmējiem utt. Sēdes dalībnieki atzina, ka bijis interesanti iepazīties ar Lietuvas pieredzi.

Sēdes noslēgumā Zemkopības ministrijas pārstāve I. Slokenberga klātesošos iepazīstināja ar aktualitātēm Zemkopības ministrijā.

LZA LMZN zinātniskā sekretāre K.Polačenko