2013. gadā notika 7 nodaļas sēdes, divas no tiem izbraukumā, organizētas četras LZA sēdes. Nodaļas locekļi aktīvi piedalījās LZA Rudens pilnsapulcē un citos pasākumos.

Sēdes

22. februārī notika LZA FTZN izbraukuma sēde, veltīta Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) 35 gadu jubilejai un LU CFI 29. zinātniskajai konferencei. Par institūta zinātnisko, pedagoģisko un organizatorisko darbu informēja institūta direktors akad. Andris Šternbergs. Zinātnisko kolektīvu apsveica LZA prezidents akad. Ojārs Spārītis. Viņš atzīmēja, ka nav iespējams iedomāties Latvijas un Eiropas zinātni bez LU CFI – Eiropas Ekselences centra un LZA bez mūsu izcilajiem locekļiem – institūta vislabākajiem pētniekiem.

Šodien LZA FTZN sastāvā ir 22 zinātnieki, kas tieši saistīti ar CFI. Institūts ir starptautiski atzīts, sekmīgs Valsts pētījumu programmas materialzinātnē vadītājs, un ar to mēs pamatoti lepojamies. Svinīgā ceremonijā tika pasniegti diplomi jaunievēlētajiem LZA ārzemju locekļiem Tartu Universitātes Fizikas institūta vadošajam pētniekam, Tartu Universitātes zinātņu prorektoram PhD Marko Kirmam un Tartu Universitātes Fizikas institūta Jonu kristālu fizikas laboratorijas vadītājam Dr.phys., PhD Aleksandram Luščikam.

Atzīmēsim, ka starptautiskie eksperti augsti (ar atzīmi 4 un 22 punktiem) novērtēja LU CFI zinātnieku darbu.

6. martā notika LZA FTZN pilnsapulce. Klātesošie noklausījās akad. Jura Jansona pārskatu par nodaļas darbību 2012. gadā un apsprieda priekšlikumus darbam 2013. gadā. Nolēma atzīt par labu, sekmīgu nodaļas darbību un akceptēja izteiktos ierosinājumus.

Sēdes otrajā daļā sēdes dalībnieki noklausījās un apsprieda LZA kor.loc. Jāņa Rudzīša referātu “Aktualitātes mašīnu detaļu virsmu raupjuma zinātnē”. Nolēma informāciju pieņemt zināšanai un jauninājumu reklāmai.

22. maijā notika sēde – seminārs, veltīta ERA–NET projektiem. Informāciju sniedza LZA Eiropas programmas centra vadītāja Dr.biol. Maija Bundule. Ar dalību ERA–NET “ICT–AGRI” projektā “Atvērta sistēma traktoru autonomai darbībai” (Open System for Tractors’ Autonomous Operations, STRATOS) nodaļas locekļus iepazīstināja RTU prof. Dr.habil.sc.comp. Valērijs Zagurskis un Dmitrijs Blizņuks. Pēc apspriešanas nodaļas locekli nolēma, ka informācija par iespējam piedalīties ERA–NET projektos ir pēc iespējas plašāk jāizplata zinātnieku vidē. LZA FTZ nodaļas locekļiem ir lietderīgi piedalīties projektu apspriešanās, nepārtraukti sekmēt to izpildi, kā arī informēt par gūtajiem sasniegumiem.

19. jūnijā notika LZA FTZN izbraukuma sanāksme Latvijas Universitātes Datorikas fakultātē (LU DF). LZA kor.loc., fakultātes dekāns Juris Borzovs pastāstīja, ka LU DF nodibināta 2009. gada martā. Fakultātē ir spēcīgs un vispusīgs pasniedzēju kolektīvs, vienlīdz stiprs gan teorētiskajās zinībās, gan praktiskajā pieredzē. LU pasniedzēju zinātnisko publikāciju citējamības indekss pārsniedz visu pārējo Latvijas šīs nozares augstskolu pasniedzēju un pētnieku citējamības indeksus, tos kopā ņemot. Pasniedzēji sekmīgi strādā zinātniskajos projektos vai IT uzņēmumos. 2011. gada jūnijā uz maksimāli pieļauto laiku – 6 gadiem – tika akreditēta datorzinātņu bakalaura studiju programma ar tajā integrētu pirmā līmeņa profesionālo studiju programmu. 2012. gadā studiju programmas ieguvušas Eiropas kvalitātes zīmi jeb Euro–Inf Quality Label, kas apliecina studiju programmu kvalitāti un spēju konkurēt ar citu Eiropas augstskolu studiju programmām. Šī zīme ir Eiropas līmeņa universitāšu profesoru un tautsaimniecības profesionāļu apliecinājums, ka programma atbilst izvirzītajām prasībām. LU DF programma nodrošina, ka absolvents ir apguvis visu svarīgāko, atbilstoši Eiropas kvalitātes zīmes nosacījumiem. Pēc dekāna referāta klātesošie iepazinās ar bij. Rīgas Politehnikuma karceri.

Lēmums: Apstiprināt LU DF darbību un izplatīt informāciju par veiksmīgu Eiropas līmeņa studentu apmācības apvienošanu šajā iestādē ar pasaules līmeņa zinātnes darbības sasniegumiem. Atzīmēsim, kā starptautiskie eksperti izcili ( ar atzīmi 4 un 18 punktiem) novērtēja LU DF zinātnieku darbu.

9. oktobrī ar LZA kor.loc. Dr.habil.sc.ing. Jurija Merkurjeva ziņojumu “Sarežģītu sistēmu modelēšanas un simulēšanas metodoloģija un prakse” un korespondētājlocekļa kandidāta Dr.sc.comp. Kārļa Čerāna referātu “Ziņojums par pētījumu rezultātiem” sākās iepazīstināšana ar jaunajiem LZA locekļu kandidātiem.

Sēdes otrajā daļā nodaļas locekļi ar lielu interesi noklausījās LU Cietvielu fizikas institūta pētnieka Jāņa Jansona referātu “Par Latvijas zinātnes vēsturi”. Jānis Jansons no Latvijas Trešās atmodas gadiem sāka pastiprināti interesēties par padomju laikā noklusētajiem fizikas vēstures attīstības posmiem Latvijā un fiziķu biogrāfijām. Līdztekus pamatdarbam LU CFI viņš sistemātiski pētīja LU Fizikas institūta attīstību (1919–1944), tā sākotnējo mācībspēku un sagatavoto fiziķu biogrāfijas. Pētījumu rezultātus fizikas vēsturē viņš ziņojis apm.17 konferencēs, publicējis 50 rakstus un apkopojis 2 grāmatās. LU Cietvielu fizikas institūta Zinātniskā padome izvirzīja viņu LZA goda doktora zinātniskā grāda piešķiršanai fizikā. Aizklātās balsošanas rezultātā Dr.h.c. grāds Jānim Jansonam vienbalsīgi tika piešķirts “ Par cietvielu materiālu luminiscences spektru un kinētikas pētījumiem un Latvijas fizikas attīstības vēstures saglabāšanu”.

23. oktobrī nodaļas locekļi noklausījās vairākus ziņojumus: LZA īstenā locekļa kandidāta, LZA kor.loc. Dr.habil.phys. Jura Purāna “Sinhrotrona starojuma pētījumi nanometru skalā un ar femtometru precizitāti”, korespondētājlocekļu kandidātu – LU CFI vadošā pētnieka Dr.phys. Roberta Eglīša “Kompleksu materiālu virsmu un defektu aprēķini no pirmajiem principiem” un LU profesora PhD Vjačeslava Kaščejeva “Pētījumi kvantu nanoelektronikā” par zinātnisko pētījumu rezultātiem – un piedalījās viņu un ārzemju locekļu kandidātu apspriešanā: Lietuvas Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa, Viļņas Universitātes rektora Dr.habil.phys. Jura Bana (Jūras Banys) un Dānijas Orhūsas Zinātniskā datorcentra vadītāja PhD Nila Kristensena (Niels Christensen). Ārzemju locekļu kandidatūras raksturoja LU CFI direktors akad. Andris Šternbergs.

Slēgtās balsošanas rezultātā FTZN izteica savu atbalstu visiem LZA locekļu kandidātiem.

LZA Rudens pilnsapulce 28. novembrī par akadēmiķi ievēlēja Juri Purānu, par korespondētājlocekļiem Vjačeslavu Kaščejevu un Kārli Čerānu. Par ārzemju locekļiem ievēlēti: Jurs Banis (Jūras Banys) un Nils Kristensens (Niels Christensen).

11.decembrī FTZN sēde “Tehnoloģiju ierosmes ARTEMIS projektā” rezultātu apspriešana. Par projekta Safety Certification for Software–intensive Systems with Reusable Components rezultātiem ziņoja: profesors Dr.sc.ing. Anatolijs Ļevčenkovs, vadošais pētnieks Dr.sc.ing. Mihails Gorobecs, Rīgas Tehniskā universitāte, Dr.sc.ing. Aleksejs Tatarinovs, SIA Algorego un Dr.sc.ing IļjaKorago, VAS Latvijas dzelzceļš. Par Projekta Robust & Safe Mobile Co–operative Autonomous Systems rezultātiem – LZA goda doktors, profesors Dr.sc.comp. Jānis Bičevskis. LU Matemātikas un informātikas institūts. Apspriešanas un diskusijas laikā Jāņa Bičevska atskaite bija apstiprināta, bet RTU pētniekiem tika norādīts uz trūkumiem projektā, kas jārisina. Kontroli pār izpildi pārņēma LZA Eiropas programmas centra vadītāja Maija Bundule.

LZA sēdes un tikšanās

17.janvārī notika LZA svinīgā sēde, veltīta Latvijas zinātnes sasniegumiem 2012. gadā. Pēc LZA prezidenta padomnieka kor.loc. Jāņa Kristapsona ierosmes šāda sēde notiek jau trešo gadu. Dzīve apstiprinājusi tāda svinīga pasākuma nepieciešamību gan Latvijas zinātnei, gan sabiedrībai, tā piesaistīja arī masu saziņas līdzekļu uzmanību.

Starp laureātiem no nodaļas bija godināti akad. Andris Ambainis un akad. Rūsiņš Mārtiņš Freivalds, laudatio viņiem nolasīja LU prof. Vjačeslavs Kaščejevs.

20. martā un 10.aprīlī notika LZA vadības tikšanās ar ES un citu valstu vēstniekiem un LZA darbu prezentācijas. Par savas institūcijas darbību informāciju sagatavoja LU CFI direktors akad. Andris Šternbergs un EDI direktors kor.loc. Modris Greitāns. Par FTZ nodaļas darbību informēja akad. Juris Jansons.

10. aprīlī notika LZA sēde – diskusija: “Higsa bozons atklāts: elementārdaļiņu fizika krustcelēs”, kuru sagatavoja akad. Oļģerts Dumbrājs. Viņa zinātniski populāras lekcijas jau kļuvušas par labu tradīciju. Pirmā bija saistīta ar kodolenerģijas perspektīvām. Bez tam Oļģerts Dumbrājs lasījis lekcijas zinātnieku kafejnīcā un Latvijas Mākslas akadēmijā. Šogad LZA locekļiem un viesiem bija prieks saņemt pēdējo informāciju par visnozīmīgāko atklājumu elementārdaļiņu fizikā pēdējā pusgadsimta laikā.

4. septembrī akad. Jānis Spīgulis saņēma Valtera Capa balvu par ievērojamiem izgudrojumiem šķiedru optikā un biofotonikā. Šo atzinību labākajam Latvijas izgudrotājam kopš 2004.gada reizi divos gados kopīgi piešķir firma Minox (Vācija), Latvijas Zinātņu akadēmija un LR Patentu valde.

17. septembrī LZA Senāts izteica gandarījumu par Vjačeslava Kaščejeva un Latvijas zinātnes panākumu. Pirmo reizi kopš 2008. gada, kad Globālais zinātņu akadēmiju tīkls sadarbībā ar Pasaules Ekonomikas forumu nāca klajā ar iniciatīvu nosaukt 40 izcilākos jaunos zinātniekus, Latvijas pārstāvis ir iekļuvis šādā prestižā pasaules izcilnieku grupā. Šā gada Jauno līderu sanāksme bija veltīta inovāciju nepieciešamībai un tās nosaukums bija Meeting the Innovation Imperative. Katru gadu sanāksme notiek Ķīnā, un arī šogad tā norisa 11.–13. septembrī Daļanā (Dalian) un tajā piedalījās ap 1600 dalībnieku no 90 pasaules valstīm. Pasākums, kas ir nozīmīgākā biznesa pasaules tikšanās Āzijā, ir pazīstams arī ar nosaukumu “vasaras Davosa”. Pasākuma laikā tika godināti četrdesmit jaunie zinātnieki no 19 valstīm, un viņu vidū bija arī Latvijas Universitātes kvantu fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs, kurš tika nominēts par sasniegumiem kvantu nanoelektronikā. Šogad viņš ir vienīgais laureāts no Centrālās Eiropas un Austrumeiropas. Apbalvojumu Vjačeslavam Kaščejevam pasniedza Pasaules Ekonomikas foruma dibinātājs un izpilddirektors profesors Klauss Martins Švābs (Klaus Martin Schwab).

25. septembrī LZA sēdē referātu “Smadzenes un informācija” jau tradicionāli nolasīja LZA Lielās medaļas laureāts akad. Kurts Švarcs. Akadēmijas Mazajā zālē, kuru pārpildīja studenti, viņš dalījās ar pašreizējo zinātnieku – fiziķu, ķīmiķu, mediķu, biologu un psihologu uzskatiem par to, kā notiek informācijas apstrāde mūsu smadzenēs, kādu lomu šajā procesā ieņem māksla.

21. oktobrī LZA svinīgā sēdē ar akadēmisko lekciju “Bioloģija un medicīna kā informācijas zinātnes” uzstājās LZA Lielās medaļas laureāts LZA ārzemju loceklis Alvis Brāzma. Laudatio Alvim Brāzmam nolasīja viņa skolotājs akad. Jānis Barzdiņš.

Visas trīs mūsu nodaļas populārzinātniskās lekcijas bija ļoti labi apmeklētas – pulcējās ne tikai LZA locekļi, bet arī studenti, liecinot, ka tādu tradīciju Akadēmijai lietderīgi turpināt.

28.novembrī LZA Rudens pilnsapulcē ar akadēmisko lekciju “Kvantu skaitļošana: starp datorzinātni, fiziku un matemātiku” uzstājās LZA Lielās medaļas laureāts akad. Andris Ambainis. Laudatio Andrim Ambainam nolasīja viņa skolotājs akad. Rūsiņš Mārtiņš Freivalds.

Nodaļas locekļi ar referātiem uzstājušies LZA Senāta sēdēs (Juris Purāns, Jurijs Merkurjevs).

Nodaļas locekļi devuši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas zinātnes attīstībā.

Pusei no Latvijas Zinātņu akadēmijas 2013. gadā nosauktajiem 11 nozīmīgākajiem sasniegumiem autori vai līdzautori ir nodaļas locekļi – akadēmiķi: Andris Ambainis, Juris Purāns, Jevgenijs Kotomins Jānis Spīgulis un korespondētājlocekļi Vjačeslavs Kaščejevs, Mārtiņš Rutkis, Aleksejs Kuzmins.

LZA Lielās medaļas saņēma ārzemju loceklis Alvis Brāzma “Par izciliem rezultātiem bioinformātikā” un akad. Andris Ambainis “Par izciliem rezultātiem kvantu skaitļošanas teorijā”. Par pašaizliedzību un panākumiem LR Ministru kabineta Atzinības rakstu saņēma LZA kor.loc. Vjačeslavs Kaščejevs un akad. Ivars Lācis – “Par profesionālu ieguldījumu redzes zinātnes jomas attīstībā Latvijā, sekmīgu zinātnisko un pedagoģisko darbu un filantropijas tradīciju veidošanu un kopšanu Latvijas Universitātē”. Akad. Jānis Spīgulis saņēma LZA V. Capa balvu par ievērojamiem izgudrojumiem šķiedru optikā un biofotonikā. Ārzemju loceklis Marko Kirms (Marco Kirm) apbalvots ar Baltijas Asamblejas medaļu par ieguldījumu Baltijas valstu sadarbības veicināšanā. Akad. Leonids Ribickis ievēlēts par akadēmiķi Starptautiskajā Ekoloģijas un Dzīves drošības Zinātņu akadēmijā (IAELPS). Akad. Kārlis Rocēns saņēmis Latvijas Būvinženieru savienības atzinības rakstu par augsto profesionālās kompetences novērtējumu konkursā Būvindustrijas gada balva. Akad. Andris Ozols saņēmis RTU pateicību par doktoru sagatavošanu.

Nodaļas priekšsēdētājs Juris Jansons

Zinātniskā sekretāre Sofja Negrejeva