Grāmatu mākslas vēsture – no gadsimtu tālumiem līdz mūsu dienām. Kā tapušas, kā mainījies izskats, kā tās top mūsdienās, ko izjūt, kā ieceres paliekošā mākslas darbā īsteno grāmatu mākslinieks – tā īsumā varētu raksturot LZA goda doktora Valda Villeruša darbu izstādi ar intriģējošo nosaukumu. Stiklotās vitrīnās grāmatas – cilvēces kultūras daļa garā attīstības ceļā – 16. – 21. gs. “In memoriam. Asamblāža 2010, 2011, 2012, 2013”, “Laika nepielūdzamā daba”, “Asamblāža 2014”.

Valdi Villerušu sveic LZA prezidents mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis
A.Edžiņas foto

Iedzeltējis, trausls papīrs, nodrupuši lappušu stūrīši, deformējies ādas iesējums, simboliskā sētuvē ievietota grāmata (Bībele?) ar atvērtām lappusēm, kur ieraksts par kādu mūsu tautieti liecina: “Irr dzimis 1769 gadda un Mirris 1836 gadda”. “Ilustrāciju materiāli V. Šekspīra lugai “Vētra””. “Sakrāls sentiments. Ikšķile”. Tālāk mūsdienas – greznie: “Latvijas ģerboņi”, “Rīgas Brāļu kapi. 1915.1936. 2011”, Ē. Ādamsona, A. Čaka dzejas, A. Eglīša Raksti, “Tūkstoš un vienas nakts pasakas”, Dž. Bokačo “Dekamerons”, B. Plīnija “Slavas dziesma Rīgai”, K. fon Klauzevics “Par karu”, O. Spārītis. “Versija par Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcu”, L. Blaua “Jānis. Stradiņš. Ceļš cauri laikiem”.

Dr.h.c. art. Valdis Villerušs un Dagmāra Villeruša zinātniski papildina mūsu ēkas bagātības – 18. martā, atklājot izstādi, sacīja LZA prezidents Ojārs Spārītis. Šajos akvārijos (lasi: vitrīnās) ir liela daļa Valda Villeruša dzīves, darba un kaislību. Grafiķis, grāmatu mākslinieks, kultūrvēsturnieks, LMA profesors V. Villerušs beidza akadēmiju kā Pētera Upīša skolnieks, sāka kā grafiķis, organizēja grafikas tehnikas vēstures izpēti, šodien plaši pazīstams grāmatniecības vēstures zinātnisko faktu krājējs. LMA pasniedz kaligrāfiju. Viņa darbi, viņa aizrautība ir apbrīnojami.

LMA profesors, LZA goda loceklis Jānis Andris Osis: Valdis Villerušs ir viens no retajiem māksliniekiem, kuram pētnieka sajūta iet kopā ar jaunradi. Viņam pašam ir muzejs, viņa arhīvs ir viņa pamats. Sāka ar grafiku, ļoti ekspresīvu. Brīnumains sava ceļa gājējs.

Akadēmiķe Baiba Rivža: ar bijību skatos reto grāmatu stendu, tas ir labs ķēdes posms mūsu pašapziņas celšanai. LU Latvijas vēstures institūta direktors Guntis Zemītis: Valdis Villerušs ir sirdī vēsturnieks. Kopā veidojām Ikšķiles grāmatas, tas bija tik dziļi, izjusti.

Stāsta Valdis Villerušs: Grāmatu mākslā darbojos jau 50 gadus, izveidojot vairāk nekā 250 grāmatu. Dažādas, jo izdevniecības piedāvā fundamentālus darbus, parasti gan izvairos no daiļliteratūras. Ar grāmatām saistās tik daudz – pētniecība, sastādīšana, rediģēšana. LMA Grafikas nodaļā ir disciplīna “Grāmata” – kurss ilustratoru apmācībai. Jau sākot ar 1500. gadu, grāmatā izstrādājās informācijas organizācijas principi. Renesanses laika grāmatas – tā ir klasika, pamats visai līdzšinējai grāmatniecības attīstībai. Mūslaiku grāmatas, salīdzinot ar to laiku, ir daudz nabadzīgākas. No senajiem izdevumiem var mācīties – grāmata ir mākslas priekšmets. Grāmatas ir tēlainas. Tās mani saista arī kā pētniecības objekts, jo tur ir (var būt ) ierakstītas dzimtas hronikas, ir cenzūras ieraksti. Patīkami strādāt ar seniem priekšmetiem, atklājot tajos jaunas īpašības. Mana radošā darba mērķis – demonstrēt grāmatu īpašības. Interesē arī t.s. grāmatas anatomija – jo 21. gs. izdod grāmatas bez muguriņas un lasītājs var pētīt to uzbūvi, izzināt, kā burtnīcas veido apjomu.

Unikāla iespēja – LZA izstāžu telpā pārliecināties, ka grāmata ir cilvēces kultūras mantojuma neatņemama sastāvdaļa. Formāli nedzīva – gatavota no dažādas kvalitātes papīra, saistīta ar mākslinieku, izdevēju prasmēm un iespējām, būtībā – dzīva, uzrunājoša un liecinoša. Cauri gadsimtiem.

I.T.