Ir notikušas divas LZS Valdes sēdes – 29. februārī un 27. martā.

29. februāra sēdes darba kārtība bija veltīta Latvijas Zinātnes padomes izstrādātā “Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas, finansēšanas un administrēšanas” projekta apspriešanai, precizēšanai un papildināšanai. Par to ziņoja LZS Valdes priekšsēdētājs Uldis Grāvītis. Projekts elektroniski tika izsūtīts visiem Valdes locekļiem. Sēdē tika apkopoti iesniegtie priekšlikumi un nolemts gala versiju nosūtīt LZP zinātniskajai sekretārei Maijai Bundulei.

Valdes locekļi iepazinās ar “Neatkarīgajā Rīta Avīzē Latvijai” publicēto interviju ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas jauno priekšsēdētāju Danu Reiznieci–Ozolu, ZZS frakcijas deputāti.

Atbildot uz jautājumu, par eksministra Ķīļa plaši reklamēto izglītības un zinātnes reformu, komisijas priekšsēdētāja atbild, ka Ķīlis iespēja reformēt tikai pašu ministriju, kurā nomainīja daudzus cilvēkus, atsakoties no profesionāļiem.

Uz jautājumu, kas vainīgs pie vājā zinātnes finansējuma – akūts naudas trūkums budžetā vai vadošo politiķu attieksme pret jomu kā tādu, D. Reizniece-Ozola atbild: abi. Ja zinātne būtu pienācīgi novērtēta, tad arī finansējums atrastos. Viņa saskata patērētāju sabiedrības, tai skaitā grāmatvežu valdības vainu, kas redz tikai pāris tuvākos ciparus, bet nedomā stratēģiski. Kā var izdoties ekonomiskais lēciens un attīstīties tautsaimniecība bez zinātnes? Viņa arī uzskata, ka jāstiprina un jāatbalsta ir institūti, lai tie būtu konkurētspējīgi, nevis tikai atsevišķi izcili zinātnieki.

27. martā LZS Valdes darba kārtībā bija Latvijas Zinātnes padomes izstrādātais doktora zinātniskā grāda nomenklatūras projekts. Kopš vecās nomenklatūras izstrādāšanas ir nākušas klāt jaunas zinātnes nozares un reizēm tiek lietā likta jaunrade jaunu doktora grādu izdomāšanā, turklāt bez īpašas konsekvences mainot to nosaukumus un uzskatot, ka tas ir pašas grādu piešķīrējas universitātes ziņā. Proti, kā gribu, tā nosaucu (Dr. menag., Dr. adminstr.). Latvijas Zinātnes padomes darba grupa, kurā ietilpst vad. A. Siliņš, locekļi – universitāšu zinātņu prorektori, Augstākās izglītības padomes un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, iesaka sešus doktora zinātniskā grāda nosaukumus: dabas zinātņu (Dr.sc. nat.), inženierzinātņu (Dr. sc. eng.), medicīnas zinātņu (Dr. sc. med.), lauksaimniecības zinātņu (Dr.sc.agr.), sociālo zinātņu (Dr. sc. soc.) un humanitāro zinātņu doktors (Dr.sc.hum.). Klāt pielikts saraksts, kādas zinātnes ietilpst attiecīgajā nozarē.

Latvijas Zinātnieku savienības valde nosūtīja Latvijas Zinātnes padomei vēstuli, kurā izteica savus apsvērumus, norādot, ka nozaru klasifikācijas saraksts nav pilnīgs. Tajā, piemēram, nav sporta zinātnes. LZS Valdes priekšlikums ir Latvijā ieviest vienu vienotu doktora grāda nosaukumu: zinātņu doktors (latviski) jeb PhD (saīsinātais variants), jo doktora diplomā jau tagad raksta disertācijas tēmas nosaukumu, kas liecina par zinātnieka specializāciju (nozari).

Arodbiedrības pārstāve Māra Kazubierne informēja par 19. martā LIZDA organizēto tikšanos ar izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti, kas ilga apm. divas stundas un kurā katram runātājam tika atvēlētas divas minūtes, lai sniegtu informāciju par dažādām tēmām (mazās lauku skolas, darba laika uzskaite pedagogiem, Augstskolu likuma un Zinātnes likuma ilgstoša nepildīšana utt.) Runāt par situāciju augstākajā izglītībā un zinātnē bija deleģēta LU arodorganizācijas priekšsēdētāja Rasma Mozere, kas tiešām 2 minūtēs skaidri un labi uztverami pastāstīja par mūsu problēmām. Jautājumu un atbilžu daļā M. Kazubierne pajautāja ministrei, ar kuru gadu zinātnes darbinieki var cerēt saņemt valsts garantētu atalgojumu, atbilstošu spēkā esošajiem MK noteikumiem Nr.1316, kur noteikts, ka “vienas zinātniskā personāla vienības bāzes atalgojums mēnesī atbilst 50% no profesora zemākās mēneša darba algas likmes saskaņā ar normatīviem par pedagoga darba samaksu”, jo tas tiešā veidā attiecas uz jauno zinātnieku piesaistīšanu un zinātnes attīstību kopumā. Ministre piekrita, ka stāvoklis nav normāls, bet ar 2015. gadu situācijai vajadzētu uzlaboties. Jaunās politikas iniciatīvas ietvaros ir pieprasīti 30 miljoni zinātnei, kas ir iesniegti MK un FM, un prasība tiek uzturēta. Šā gada 1. maijā IZM ir jāiesniedz MK informatīvais ziņojums par nepieciešamo finansējumu 2014. gadam. Ar 1. jūliju būs pieejamas Valsts pētījumu programmas. Paredzētas finanses LZP projektiem 2015. gadam un ir paredzēts apgūt 600 milj, EUR no ES.