Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas priekšsēdētāja, akadēmiķe, Baiba Rivža

Cienījamie kolēģi!

Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļa pozitīvi vērtē Latvijas Zinātņu akadēmijas vadības darbu. Es vēlētos dalīties pārdomās par jauno zinātnes klasifikācijas modeli. Par to, kā nākotnē sauksies mūsu zinātniskie grādi.

Kā jūs zināt, Zinātnes padome diskusijās ir izvērtējusi OECD zinātņu nozaru klasifikatoru, kas ietver 6 blokus:

1) Dabas zinātnes

2) Inženierzinātnes un tehnoloģija

3) Veselības un medicīnas zinātnes

4) Lauksaimniecības zinātnes

5) Sociālās zinātnes

6) Humanitārās zinātnes.

Izvērtējot klasifikāciju paplašinātajā Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidija sēdē, uzskatām, ka meža zinātnei (Dr.silv.) ir jābūt atsevišķi no lauksaimniecības zinātnes. Ietverot meža zinātni lauksaimniecības zinātnēs, mēs atgriežamies Padomju Savienības zinātnes klasifikācijā. Dr.silv. ir jaunās neatkarīgās Latvijas produkts, jo mēs esam Eiropas Savienības ceturtā bagātākā valsts ar mežiem un pirmā starp Baltijas valstīm.

Tāpēc, izvērtējot visus plusus un mīnusus, mēs vairāk iestājamies par PhD (Doctor of Philosophy). To pastiprina arī informācija, ko saņemam no Igaunijas, rakstot Valsts pētījumu programmu, jo CV igauņi norāda PhD un iekavās ekonomika vai inženierzinātnes. Papildus ieguvums no PhD ieviešanas būtu arī vienkāršāk īstenojami starpdisciplinārie pētījumi.

Otrs jautājums – kā tālāk tiks veidotas un izmantotas zinātnes nozares un apakšnozares. Šobrīd zinātnes nozares un apakšnozares ir saistītas ar profesoru vietām. Katrā apakšnozarē izdalītas profesora vietas. Kas ir redzams OECD ieteiktajā klasifikatorā?

Daži piemēri:

5. Sociālās zinātnes:

o apakšnozare – Juridiskā zinātne: tiesību zinātne, krimināltiesības, penoloģija. Kur ir starptautiskās tiesības, konstitucionālās tiesības, civiltiesības?

4. Lauksaimniecības zinātnes:

o apakšnozare – Mežsaimniecība. Jābūt meža zinātne, nevis mežsaimniecība un apakšnozares vispār nav!

o apakšnozare “Lopkopība un piensaimniecība”– izdalītā zootehnika un mājas dzīvnieki ir daudz par maz!

Šobrīd zinātnes nozares un apakšnozares ir saistītas ar promocijas padomes specializāciju. Tā, piemēram, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Promocijas padome ekonomikā – ir specializācija Agrārās ekonomikas un Reģionālās ekonomikas apakšnozarēs. Latvijas Universitātē – mikro un makro ekonomika, tautsaimniecība, sociālā ekonomika, finanses un kredīts, ekonometrija utt. OECD zem ekonomikas ir ražošanas attiecības, uzņēmējdarbība un vadība. Un tikai!

Secinājums viens – zinātņu nozares un apakšnozares prasa nopietnu izvērtējumu un papildinājumu. Jāpaanalizē arī citi pieejamie klasifikatori, piemēram, UNESCO.

Dāmas un kungi! Tā kā mūsu kopsapulcē piedalās Saeimas deputāti Dana Reizniece un Arvils Ašeradens, gribu vērst jūsu uzmanību uz faktu, ka 2014. – 2017. gados mums ir sešas Valsts pētījumu programmas. Par vienu vairāk kā iepriekšējā periodā. Bet finansējums ir kā piecām programmām.

Liela daļa zinātnieku gatavo Valsts pētījumu programmas projektus konkursam, kas noslēdzas 22. aprīlī. Mēs strādājam pēc labākās sirdsapziņas un ceram uz atbalstu, jo ir izveidojusies nepatīkama situācija. Pētījumu programma “Valsts un sabiedrības ilgtspējīga attīstība” ir izveidota, noņemot finansējumu pārējām piecām programmām, īpaši jau Letonikai. Tas nav taisnīgi! Tādēļ prasām valsts pētījumu programmām nākamajā gadā vismaz 1,5 miljonus EUR vairāk. Tad mēs sasniegsim vismaz iepriekšējo gadu programmu nodrošinājumu.

Vēlot labas sekmes mums visiem, pateicos par uzmanību!

LZA Senāta priekšsēdētājs akadēmiķis Jānis Stradiņš

Kaut gan nāku no eksaktajām zinātnēm, no ķīmijas, tomēr gribu pacelt balsi humanitāro zinātņu, sevišķi letonikas labā. Man bija gods pēdējos četrus gadus skaitīties Valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte – valoda, Latvijas vēsture, kultūra, cilvēki, drošība” vadītājam. Varbūt šī programma neizcēlās ar daudzām starptautiski citējamām publikācijām, bet mums ir jāuzdod jautājums – kam mēs šos darbus dodam – vai Latvijas auditorijai vai ļoti plašai starptautiskai auditorijai. Man jāsaka – gan gan. Nevar būt tā, ka mēs neskaitām par vērtīgiem tos darbus, tās monogrāfijas, kas iznāk latviešu valodā un kas runā par latviešu valodu, kultūru, folkloru, etnogrāfiju, arhitektūras vēsturi un daudzām citām lietām. Protams, ir jāraksta arī starptautiskai auditorijai. Mēs ar ļoti lielām pūlēm esam izveidojuši letonistiku kā starpdisciplināru nozari humanitārajās zinātnēs, kas pētī Latviju un latviešus un zaudēt šos cilvēkus būtu Latvijas nākotnei ļoti netaisnīgi. Par to ir jādomā Saeimas, valdības un visas sabiedrības līmenī.

Nobeigt gribu ar pozitīvu momentu – pēc ļoti ilgiem gadiem, pēc Endzelīna un Bīlenšteina pirmo reizi ir iznākusi Latviešu valodas zinātniskā gramatika, tas ir vērtīgs darbs. Mums pārmeta, ka nav apkopojoša lieldarba par Latviju un latviešiem. Šogad 17.februārī šajā ēkā, piedaloties Valsts prezidentam Bērziņa kungam, ministrei Druvietes kundzei un ļoti lielam klausītāju lokam, tika prezentēts četru sējumu izdevums “Latvieši un Latvija”. Tas nav tikai rakstu krājums, tas būtībā ir mēģinājums sistematizēt jaunākās humanitāro zinātņu atziņas par latviešiem kā par etnosu (1.sējums), sistematizēt datus par Latviju kā valsti (2. un 3.sējums), un pēdējais sējums ir par izglītību, zinātni, kultūru. Tas ir 83 autoru darbs, tie ir gan jauni zinātnieki, gan labākie Latvijas humanitāro zinātņu pārstāvji. Tas ir pārdomāts darbs, tas nav salikts rakstu krājums, bet izveidots pēc noteiktas shēmas un zināmā mērā aizpilda kauna traipu, jo esam vienīgā no trim Baltijas valstīm, kurai nav iznākusi sava Nacionālā enciklopēdija. Ir Belokoņa izdotā enciklopēdija, kas nav slikta, bet šis ir pirmais mēģinājums pastāstīt par latviešiem. Savulaik izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis “nogrieza” 50 000 Ls šī darba izdošanai, tā izdošanu sponsorēja Latvijas uzņēmēji – firma “Grindeks”, Avena fonds, “ITERA Latvija” (J.Savickis), A.Sausnītis, I.Strautiņš, G.Belevičs. Izdevumu koordinēja Zinātņu akadēmija. R.Ķīlis ieteica to izdot tikai virtuālā formā, bet ir ļoti svarīgi grāmatā ievietotie unikālie attēli un unikālās ziņas, kas liecina par Latvijas pašreizējo humanitāro zinātņu stāvokli. Krājums iznācis 1000 eksemplāros, tas tiks izdalīts visām bibliotēkām ar Nacionālās bibliotēkas starpniecību, visām ģimnāzijām. Tas, ko varējām laist pārdošanā, tika izpirkts vienas nedēļas laikā. Pateicoties uzņēmēju atbalstam, ir pieejami vēl 1000 eksemplāri. Šim uzziņu līdzeklim paredzams ilgs mūžs, un tas ir viens no Zinātņu akadēmijas 2014.gada lielākajiem veikumiem.

Dr. B. Deksnis ir tulkojis kopsavilkumus angļu valodā un mēģinām “saspiest” šos lielos rakstus vienā sējumā angļu valodā. Kāda tam ir nozīme? Mēs parādām latviešu identitāti, neagresīvā veidā, ļoti objektīvi, mēs parādām Latviju kā multikulturālu zemi. Mecenāts P.Avens ļoti augstu novērtēja šo izdevumu un ierosināja dot kādu darba kopsavilkuma grāmatu krievu valodā. Varbūt tieši šobrīd mums būtu jāparāda Latvijā pozitīvā nozīmē. Kas ir latvieši un kas ir Latvija kā valsts – to ārzemēs maz zina. Grāmata ir prezentēta Monreālā, to nopirkusi Lietuvas vēstniecība, tā tiks prezentēta Maskavā Latvijas vēstniecībā. Pasaulei ir jāzina, kas ir Latvija. No šī viedokļa ir ļoti svarīgi turpināt letonistu darbu, neignorējot to, ko dara sociālie zinātnieki, tomēr vajadzētu taisnīgāk pārdalīt finansējumu, lai letonika netiktu izgrūsta no Latvijas zinātnes sistēmas. Letonistu darbs ir vērtīgs un tas būtu jāatbalsta visai sabiedrībai.