Atskaņas no ALLEA
(Eiropas zinātņu akadēmiju federācijas) XX gadskārtas un
15. Ģenerālās asamblejas norises Oslo

Atskatoties uz aprīļa nogalē (24. – 25.aprīlī) Oslo notikušo 15. ALLEA (Eiropas zinātņu akadēmiju federācijas) Ģenerālo asambleju, tā raksturojama kā nozīmīgs Eiropas un pasaules zinātnisko institūciju mērķu, darbības un starptautiskās koordinācijas pasākums. Piedaloties viesiem no 27 valstīm, kurus kopā bija saucis ALLEA prezidents prof. Ginters Štoks, radoši aktīvā atmosfērā tika diskutēti zinātnes dzīvei vitāli svarīgi jautājumi. Viesmīlīgo namatēvu godā bija Norvēģijas Zinātņu un Literatūras akadēmija ar tās prezidentu prof. Nilu Kristianu Stensētu, kā arī Latvijā labi pazīstamais zinātnes labvēlis – Norvēģijas Zinātņu akadēmijas ģenerālsekretārs prof. Oivinds Andersens.

Uzmanības centrā bija jautājumi par akadēmiskas izcilības līmeņa pēctecības nodrošinājumu kā augstākajā izglītībā, tā arī zinātniskajā pētniecībā. Domās par šo problēmu dalījās Eiropas Zinātniskās padomes (European Research Council) prezidents prof. Žans Pjērs Burgiņjons (Bourguignon). Konference bija organizēta problēmu griezumā, salīdzinot jauno zinātnieku agrīnās karjeras iespējas, darba vietu nodrošinājumu un iespēju turpināt zinātniskos pētījumus doktora studijās aizsāktajā nozarē un tematiskajā specifikā, pēctecību augstskolu mācībspēku statusā, ņemot par pamatu divus atšķirīgus mērogus – Eiropas un Norvēģijas valsts mērogu. Bergenes Universitātes jaunais profesors Jans Martins Nordbotens asi kritizēja visās ES zemēs aktuālu situāciju – mācībspēku nomaiņas nekonsekvenci un jaunās paaudzes mācībspēku grūtības integrēties augstskolu pedagoģiskajā sastāvā.

Glāzgovas Kaledonijas universitātes doktores Dr. Karenas Lorimeras, kura vienlaikus ir arī Pasaules Jaunās akadēmijas (Global Young Academy) līdere, runā atskanēja satraukums par globālo nodarbinātības problēmu gan jauno, gan vidējās paaudzes zinātnieku situācijā, pēdējos gados līdzekļu samazināšanās dēļ par normu kļūstot īstermiņa nodarbinātībai, īstermiņa līgumdarbiem, īsa perioda radošo kolektīvu un zinātniskās izpētes grupu veidošanai gan pie ražošanas uzņēmumiem, gan zinātniskajiem institūtiem, gan augstskolās. Tomēr Pasaules Jaunās akadēmijas prezidentes aicinājumā starptautiskajām jauno zinātnieku akadēmijām, apvienībām un asociācijām veidot savu koordinācijas tīklu kopīgu pētniecisku projektu grupu izveidei, jaunu vakantu darba vietu piedāvājumam, kopīgu konferenču organizēšanai un zinātnisko publikāciju nodrošināšanai.

Neparasti emocionālu pārdzīvojumu sagādāja videotilts ar ALLEA piešķirtās Madame de Stael-Holstein Kultūras vērtību balvas laureāti Turīnas universitātes profesori Luizi Passerini, kura tobrīd atradās vieslekcijās Amerikas Savienotajās valstīs. Gan viņas, gan Berlīnes un Sorbonnas universitāšu profesora Etjēna Fransuā uzstāšanās palīdzēja skaidri saprast mūsdienu zinātnes neizbēgamās globalizācijas mērogus un zināmā mērā veicināja konferences dalībnieku ātrāku atvadīšanos no mītiem par dabaszinātņu nacionālo mērogu.

Nākamo asamblejas dienu veltot organizatoriskiem jautājumiem, ALLEA nevarēja apiet ilgi briedušo situāciju ar divu savā starpā konfliktējošu Turcijas zinātņu akadēmiju uzņemšanu ALLEA sastāvā. Balsojot ar apdomu un politisku tālredzību par vairāku jaunu kandidātu uzņemšanu, ALLEA dalībvalstu pārstāvji gandrīz vienbalsīgi uzņēma abas Turcijas zinātņu akadēmijas asociēto biedru statusā, bet kā pilntiesīgi biedri 53 jau agrāk uzņemto akadēmiju un zinātnisko apvienību skaitam pievienojās Barselonas Karalisko Mākslu un zinātņu akadēmija, Katalonijas Studiju institūts, Turīnas Zinātņu akadēmija, Venēcijas Zinātņu, Literatūras un Mākslas institūts.

Pirms ALLEA (Eiropas zinātņu akadēmiju federācijas) XX gadskārtas un 15. Ģenerālās asamblejas izskaņas tika izziņota nākamās ALLEA sanāksmes vieta un laiks ar tikšanos Barselonā 2015. gada 24.- 25. aprīlī.

LZA prezidents Ojārs Spārītis