Braukt vai nebraukt uz Maskavu?

9-05-2014

“Ja jūs – latvieši – nebrauksiet uz Maskavu un Latvijas un Krievijas inteliģence pārtrauks visus kontaktus, tad Dievs vien zina, pie kādiem jau zināmiem vēstures gadiem mēs varam te atgriezties un kāda situācija var veidoties,” teica Karina Dmitrijeva – viena no Krievijas Valsts ārzemju literatūras bibliotēkas vadītājām Maskavā š. g. 16. aprīlī, tikšanās reizē ar Latvijas Zinātņu akadēmijas delegāciju.


Delegācijas darba vizīte M. I. Rudomino vārdā
nosauktajā Krievijas Valsts Ārzemju literatūras bibliotēkā
T.Jundža foto

Neslēpšu, ka pēc Krievijas pēkšņās agresijas Krimā jautājums – braukt vai nebraukt uz Maskavu – Latvijas Zinātņu akadēmijas delegācijai bija aktuāls. Jau pagājušajā gadā bijām vienojušies ar Latvijas Republikas vēstniecību Maskavā, ka aprīlī brauksim prezentēt akadēmisko rakstu krājumu “Latvieši un Latvija”. Maskavā mūs gaidīja plaša pasākumu programma un nolēmām braukt. Delegācijas sastāvā: Maija Kūle, Guntis Zemītis, Viktors Hausmanis, Jānis Streičs un es – šī raksta autors.

Jau pirmā tikšanās Latvijas vēstniecības telpās Maskavā apliecināja, cik svarīgi ir tiešie kontakti un dialogs. Mūs uzklausīja un izjautāja pārsvarā tautieši – Maskavas Latviešu kultūras biedrības dalībnieki, kuri šoreiz bija ieradušies kuplākā skaitā nekā parasti – kāds pussimts cilvēku. Saņemot mūsu dāvinātos akadēmisko rakstu četrus sējumus, viņi bija bezgala priecīgi un novēlēja mums radīt kaut ko līdzīgu arī krievu valodā. Biedrība, kura maijā svinēs savas pastāvēšanas 25. gadadienu, uzskata, ka Krievijā joprojām valda daudzi nepamatoti mīti par latviešiem un Latviju, tādēļ objektīva informācija būtu īsti vietā.

Negaidīti plaša un draudzīga izvērtās konference M. I. Rudomino vārdā nosauktajā Krievijas Valsts Ārzemju literatūras bibliotēkā, kur pulcējās tuvu simtam cilvēku. Pozitīvā gultnē pasākumu ievadīja bibliotēkas vadītāja Jekaterina Geņijeva un nodaļas vadītāja Karina Dmitrijeva, kuras ļoti atzinīgi vērtēja ciešo sadarbību ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, uzsverot daudzo kopīgi īstenojamo projektu nozīmi. Latvijas Ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Krievijas Federācijā Astra Kurme pateicās bibliotēkas vadītājai par atsaucību un sadarbību, kā arī paslavēja rakstu krājumu “Latvieši un Latvija”, izsakot cerību, ka tas, nesot objektīvu informāciju, varētu vairot savstarpējo izpratni.

Mūsu delegācijas dalībnieku ziņojumus par Latvijas vēsturi, latviešu identitāti un kultūru, sadarbību zinātnes jomā klausītāji uztvēra ar interesi un sapratni, necenšoties akcentēt kādu no savstarpējo attiecību problēmām. Konferencē ziņoja arī pieci Krievijas Zinātņu akadēmijas dažādu institūciju un struktūru vadītāji, kā arī žurnāla “Дружба народов” galvenais redaktors Aleksandrs Ebanoidze. Visi runāja par krievu inteliģences sadarbību ar latviešiem un izteica vairākus konkrētus priekšlikumus par sadarbības pilnveidošanu zinātnē. Daži no viņiem atspēkoja manu pesimismu, ka Latvijas/Krievijas kontakti zinātnē ir atslābuši. Gandrīz visi runātāji uzsvēra nepieciešamību krājumu “Latvieši un Latvija” tulkot krieviski, un bibliotēkas vadība pat solīja finansiālu atbalstu tulkojuma nodrošināšanai. Interesi izraisīja LZA un LU institūtu jaunāko grāmatu izstāde, kas vienlaikus bija arī mūsu dāvinājums bibliotēkai.

Latvijas vēstniecība Maskavā un īpaši tās otrais sekretārs Zigmārs Zilgalvis bija parūpējušies, lai mūsu vizīte būtu sekmīga un dažās dienās mēs paspētu pietiekami daudz. Tādējādi nokļuvām arī Maskavas Valsts universitātē, kur jau sesto gadu darbojas Baltistikas centrs un 14 studenti apgūst latviešu un lietuviešu valodas. Izrādījās, ka latviešu valodu kā vienu no izvēles priekšmetiem studenti var apgūt arī Vēstures fakultātē. Sarunās ar studentiem, ar centra vadītāju Olgu Seņovu un mācībspēkiem atklājās patiesa ieinteresētība iespējami vairāk uzzināt ne tikai par latviešu valodu, bet arī par Latvijas kultūru. Mūsu dāvinātais krājums “Latvieši un Latvija”, pēc viņu domām, kalpos studiju procesa bagātināšanai. Studenti atzinās, ka līdz šim viņiem nav izdevies apmeklēt Latviju, tāpēc Gunta Zemīša ielūgums vasarā atbraukt uz jauno vēsturnieku skolu Āraišos un vēstniecības solījumi par finansiālā atbalsta iespējamību bija īsti vietā.

Braukt vai nebraukt uz Maskavu šajā saspringtajā laikā – tas jāizlemj katram pašam, bet mūsu viesošanās rezultāti liecina par savstarpējas izpratnes un uzticības vairošanu. Varbūt tas nemaz nav mazsvarīgi, lai demokrātiskie procesi Krievijā neapstātos.

Tālavs Jundzis

Pēdējā atjaunošana 9-05-2014
Powered by Elxis - Open Source CMS