IN MEMORIAM

22-05-2014

IN MEMORIAM

Akadēmiķis

Gunārs Čipēns

(8.11.1933. – 29.04.2014.)

2014. gada 29. aprīlī aprāvās Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa, habilitētā ķīmijas doktora Gunāra Čipēna mūžs. Profesors Čipēns vienmēr paliks Latvijas zinātnieku atmiņā kā oriģinālu ideju autors, lielisks zinātnes organizators un skolotājs.

Gunārs Čipēns dzimis 1933. gada 8. novembrī, Rīgā, Latvijas Operas un baleta teātra mūziķa ģimenē. 1953. gadā viņš beidza Rīgas Industriālā politehnikuma ķīmijas nodaļu. No 1953. gada līdz 1958. gadam Gunārs Čipēns studēja Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultātē un bija ievērojamā ķīmiķa Voldemāra Grīnšteina audzēknis. No 1958. gada līdz pat emeritētā zinātnieka statusa iegūšanai Gunārs Čipēns bija Latvijas Organiskās sintēzes institūta līdzstrādnieks.

No 1958. gada līdz 1963. gadam Gunāra Čipēna darbs bija saistīts ar heterociklisko savienojumu ķīmiju, ne tikai studējot acilaminoguanidīnu un aminotriazolu ķīmiskās īpašības un iegūšanas metodes, bet arī izpētot atsevišķu savienojumu prettuberkulozes aktivitāti. Apkopojot šos pētījumus, 1963. gadā Gunārs Čipēns aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju.

Gunāra Čipēna inovatīvā domāšanas veida un organizatora talanta dēļ Solomons Hillers 1964. gadā uzticēja jaunajam zinātniekam nule iedibinātā zinātniskā virziena – peptīdu ķīmijas – attīstīšanu, nozīmējot viņu par jaunizveidotās Aminoskābju un peptīdu laboratorijas vadītāju.

Īsā laikā jaunais vadītājs kļuva par speciālistu neapgūtajā un zinātniski sarežģītajā nozarē. Gunāra Čipēna vadībā tika aizstāvētas 25 zinātņu kandidāta disertācijas un viņš bija padomdevējs un iedvesmotājs vairākām zinātņu doktora disertācijām.

Par Gunāra Čipēna galveno pētniecisko virzienu kļuva peptīdu un proteīnu dabas bioregulatoru darbības mehānisma strukturālo un funkcionālo principu noskaidrošana, būtībā iezīmējot koncepciju par peptīdu un proteīnu molekulu “aktīvajiem centriem”, kas ieguva vispārēju atzīšanu tikai 15 gadus pēc Gunāra Čipēna pētījumiem.

1973. gadā Gunārs Čipēns Rīgā aizstāvēja ķīmijas zinātņu doktora disertāciju par tēmu “Peptīdu dabas hormonu un kinīnu sintēze un strukturālās un funkcionālās organizācijas izpēte”.

1975. gadā pēc Latvijas Organiskās sintēzes institūta dibinātāja, akadēmiķa Solomona Hillera nāves Gunārs Čipēns kļuva par institūta direktoru, pildot šo amatu no 1975.gada līdz 1982. gadam. Būdams institūta direktors, viņš arvien bija ļoti demokrātisks un vienmēr ieklausījās kolēģu viedokļos.

Pēc aiziešanas no direktora amata Gunārs Čipēns turpināja darbību institūtā kā Peptīdu un proteīnu bioregulatoru nodaļas vadītājs, vadot daudzu ķīmiķu, biologu un konformāciju aprēķinu speciālistu pētniecisko darbu un turpinot ciešu sadarbību ar pētniekiem citos zinātniskajos centros, it īpaši ar PSRS Zinātņu akadēmijas M. Šemjakina Bioorganiskās ķīmijas institūtu Maskavā.

Lai gan būdams ļoti aizņemts zinātniski organizatoriskajā darbā, Gunārs Čipēns turpināja savu pētniecisko darbību. Gunārs Čipēns vienmēr ģenerēja jaunas skaistas idejas, kas plaši atbalsojās un tika respektētas speciālistu vidū. Līdztekus pētījumiem par peptīdu strukturāli funkcionālo organizāciju Gunāra Čipēna vadībā izstrādātas ražošanas tehnoloģijas peptīdu hormoniem, kurus lieto medicīnā – angiotenzīnam, pentagastrīnam, oksitocīnam, tiroliberīnam un dezaminooksitocīnam. Vairākas no šīm tehnoloģijām firma “Grindeks” izmanto vēl šodien.

G. Čipēns ir 7 monogrāfiju un vairāk nekā 500 zinātnisku publikāciju autors. Laikā no 1986. gada līdz 1990. gadam Gunārs Čipēns bija ceturtais starp 700 visvairāk citētajiem Latvijas zinātniekiem.

Par saviem zinātniskajiem sasniegumiem Gunārs Čipēns ir saņēmis Latvijas PSR (1976. gadā) un PSRS Valsts prēmijas (1981. gadā), Gustava Vanaga balvu (1992. gadā), kā arī vairākas izcilu zinātnieku piemiņas medaļas, piemēram, P.K. Anohina medaļu 1986. gadā, S. Hillera medaļu 1990. gadā, D. Grindeļa medaļu 2001. gadā, O. Šmīdeberga medaļu 2006. gadā un citas. 2002. gadā Gunāram Čipēnam piešķirts emeritētā zinātnieka nosaukums. 2004. gadā viņš saņēma LZA un A/S “Grindeks” balvu par mūža devumu peptīdu ķīmijā un tehnoloģijā.

Pēdējos mūža gados Gunāram Čipēnam bija veselības problēmas, arī ne visi viņa iedibinātie peptīdu ķīmijas virzieni turpināja attīstīties. Taču tie, kas pazina aizgājēju viņa mūža aktīvākajā periodā, allaž pieminēs možu, gudru, iecerēm bagātu cilvēku, jaunu virzienu veidotāju. Būtībā Gunārs Čipēns bija bioorganiskās ķīmijas pamatlicējs Latvijā un šādā kapacitātē viņš ir iekarojis Latvijas ķīmijas vēsturē paliekošu vietu.

Latvijas Organiskās sintēzes institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija

Powered by Elxis - Open Source CMS