Piezīmes par LZA Lielās zāles skatuves ugunsgrēku

20-11-2014

Zinātņu akadēmijas Lielās zāles un īpaši tās skatuves renovācija un piemērošana koncertu rīkošanai ir saistījusi saziņas līdzekļu uzmanību. Rakstot un stāstot par šo ievērojamo notikumu, tiek atzīmēts, ka iemesls, kādēļ šī unikālā skatuve ilgu laiku netika izmantota, ir pirms daudziem gadiem notikušais ugunsgrēks, kura rezultātā tā tika izpostīta. Ugunsgrēka izcelšanos iemesli netiek skaidroti, ja neskaita miglaino norādi, ka tas izcēlies pēc Paula koncerta. Tas rosina domāt, vai tikai šo katastrofu nav radījuši koncerta mākslinieki?

Kā bija īstenībā?

Es, šķiet, biju pirmais cilvēks, kas šo ugunsgrēku ieraudzīja un līdz ar to deva ierosmi neatliekamo pasākumu veikšanai, lai to likvidētu. Mans darba kabinets atradās 7. stāvā, un no tā loga ir labi pārredzams Lielās zāles un tās skatuves jumts. Tajā dienā (tas bija priekšpusdienā), nejauši pametot skatu logā, uzmanību saistīja videi neraksturīgi dūmi. Konstatēju, ka dūmi nāk pa skatuves jumtā iebūvēto ventilācijas lūku. Bija skaidrs, ka tos rada degšanas process. Tūlīt piezvanīju A. Ceplim, kurš bija Akadēmijas prezidenta palīgs (vai vietnieks) celtniecības un sagādes jautājumos un darbojās ciešā kontaktā ar administratīvo personālu. Tālākais norisa tradicionāli. Izsauktie ugunsdzēsēji degšanu apturēja. Skatuve tomēr bez nopietna remonta nebija vairs izmantojama.

Aizdegšanās iemeslu noskaidrošanai Akadēmijas vadība izveidoja speciālu komisiju II daļas (pārzināja civilās aizsardzības jautājumus un pasākumus, kas saistīti ar Akadēmijas gatavošanu darbībai iespējamā kara apstākļos) priekšnieka, atvaļināta aviācijas ģenerāļa Groševa vadībā. Tās atzinums, iespējams, glabājas arhīvā. Es te varu atkārtot tikai to, ko dzirdēju no Lietu pārvaldes darbinieku stāstītā, un proti, ka ugunsgrēku esot izraisījis elektrības īssavienojums, kuru radījis no stiprinājuma atrāvies prožektors.

Pēc kāda laika parādījās cita versija, kas pilnīgi apgāza minēto. Pie PSRS un Somijas robežas tika aizturēts kāds cilvēks, kurš bija mēģinājis to nelegāli šķērsot. Ar šo personu, saprotams, nodarbojās čekisti. Tiem viņš bija spiests izstāstīt visas savas darbības, arī ceļojumā pieredzēto no dzīves vietas (kaut kur Ukrainā) līdz robežai. Starp tām bija arī epizode Rīgā. Viņu kaut kur Pierīgā kontrolieri esot izsēdinājuši no vilciena, par ko šis bijis ļoti dusmīgs. Klīzdams pa Rīgu, ieraudzījis, ka daži vīri nes Zinātņu akadēmijas augstceltnē eglītes. Viņš aiz tiem iegājis ēkā un arī zālē, kur noslēpies. Kad eglīšu nesēji aizgājuši, savācis degošus materiālus un, lai atriebtos par izsēdināšanu no vilciena, tos aizdedzinājis. Pats netraucēti izgājis no zāles un turpinājis ceļot uz savu mērķi. Tātad ugunsgrēku izraisīja nevis Paula koncerta mākslinieki vai elektrības īssavienojums, bet tīša ļaunprātīga dedzināšana.

Iecere atjaunot izdegušo skatuvi ātri vien izplēnēja. Kā stāstīja administrācijas darbinieki, galvenokārt ugunsdzēsēju prasību dēļ. Lai nodrošinātu to prasīto ūdens padeves jaudu, būtu nepieciešams izveidot pat savu ūdens apgādes sistēmu no Daugavas. Tādēļ no šīs idejas, un līdz ar to zāles izmantošanas koncertiem un līdzīgiem pasākumiem, atteicās. Ugunsgrēkā cietušo skatuvi no zāles norobežoja ar dekoratīvu sienu. Likvidējot dažas krēslu rindas, uzbūvēja paaugstinājumu, kurš daudzus gadus pildīja skatuves funkcijas sapulču un citu pasākumu laikā.

Pēteris Guļāns

Powered by Elxis - Open Source CMS