Ieva Krūmiņa

AZERBAIDŽĀNA IESAISTĀS CĪŅĀ PAR JAUNAJIEM ZINĀTNIEKIEM

Līdz ar informācijas aprites ātruma pieaugumu zinātne ir kļuvusi visnotaļ līdzīga uzņēmējdarbībai. Gan uzņēmējs, gan zinātnieks seko klientam (finansējuma avotam), konkurē ar citiem, rūpējas par savu atpazīstamību un – kas ir īpaši svarīgi – ir spiests sadarboties ar citiem, lai izdzīvotu brīvā tirgus apstākļos. Zinātniskajos pētījumos iezīmējas divējādas tendences: šaura profila pētījumi, kas prasa sadarbību ar šī paša profila dzīļu pētniekiem citās valstīs, un starpdisciplinārie pētījumi, kuros neiztikt arī bez citu nozaru speciālistiem. Jebkurā gadījumā jaunajam zinātniekam rodas jautājums: kur rast sadarbības partnerus? It īpaši aktuāli tas ir Latvijas jaunajam zinātniekam. Situācijā, kad valsts piešķirtais finansējums pētniecībai ir saucams par simbolisku, zinātnieka lielākā cerība ir dalība starptautiskos projektos, kas tiek finansēti no citu valstu vai organizāciju līdzekļiem.

Arī šīs problēmas risināšanā ir vērts aizgūt risinājumus no uzņēmējdarbības. Reti kurš zināšanu ietilpīgs uzņēmums ir darbojas tikai lokāli. Uzņēmumi, meklējot starptautiskas sadarbības partnerus, izmanto kontaktbiržas, vizītes, konferences un starptautiskas izstādes. Līdzīgi rīkojas arī zinātnieki.
Lai pārbaudītu šo pieeju, šī gada maija beigās Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāvji devās uz Azerbaidžānu, lai Baku Pasaules jauno zinātnieku forumā pārstāvētu Latviju. Forums ar tematiku “Pasaules zinātnes jaunie izaicinājumi: jauno zinātnieku pieejas sadarbībā” pulcēja 267 jaunos zinātniekus no 95 pasaules valstīm – sākot ar Albāniju un beidzot ar Zimbabvi. Jaunie zinātnieki prezentēja savus pētījumus, kas kontaktu veicināšanas nolūkā tika sadalīti piecās nozaru grupās: 1) tehniskās zinātnes; 2) medicīna, bioloģija un ķīmija; 3) ekoloģija, zemes zinātnes un lauksaimniecība; 4) ekonomika un socioloģija; 5) vēsture, filozofija un kultūra. Bez prezentācijām un vieslektoru lekcijām daudz laika tika veltīts arī tīklošanai – kontaktu veidošanai tālākas sadarbības nolūkos. Azerbaidžānā ir gandrīz trīs miljoni jauniešu vecumā no 14 līdz 29 gadiem (31,9% no visa iedzīvotāju skaita), tādēļ ir saprotama valdības vēlme jauniešu vidū popularizēt zinātni, nodrošināt viņus ar starptautiskiem zinātniskiem kontaktiem un paplašināt jauniešu zināšanu loku par pasaules zinātnes attīstības jaunākajām tendencēm.

Šādi lielāka vai mazāka mēroga pasākumi notiek regulāri. Tos apmeklēt jaunos zinātniekus motivē nepieciešamība izdzīvot mūsdienu zinātnes vidē. Savukārt tos rīkot pamato divejādi: vai nu valdības vēlme vairot valsts prestižu, vai arī – būsim atklāti – t.s. “smadzeņu medības”. Pasākumos tiek noskatīti perspektīvākie jaunie zinātnieki un tiem tiek piedāvāta sadarbība, kā arī pētniecības un darba iespējas. Zinātnes darba tirgus ir starptautisks un daudzas valstis nekautrējoties izmanto visus ieročus cīņā par zinātnisko potenciālu un perspektīvākajiem cilvēkresursiem. Baku foruma dalībnieku visas izmaksas (ceļš, viesnīca, ēdienreizes) sedza organizatori no Azerbaidžānas.

Savukārt Latvijas zinātnes politikai ir raksturīgs īstermiņa skatījums un pozitīvā domāšana – ka arī ar mazu finansējumu un bez pārdomāta skatījuma “viss galu galā būs labi”. Taču bez finansējuma daudzas lietas nenotiek – neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav svarīgas. Ņemot vērā šādus apstākļus, jaunajam zinātniekam no Latvijas jāskatās uz sadarbības iespējām gan Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs, gan arī Āzijā, kas sevi zinātnes vidē ir pieteikusi salīdzinoši nesen, bet pietiekami droši un pārliecinoši. Lai veicas medībās – gan valstīm noķert labākos zinātniekus, gan zinātniekiem tikt pie labvēlīgas valsts!

Ieva Krūmiņa, vadībzinātnes pētniece,
LJZA biedre

 
Pasaules jauno zinātnieku foruma dalībnieki pie Azerbaidžānas Zinātņu akadēmijas

Azerbaidžānas Zinātņu akadēmija
Foto no autores personiskā arhīva