Rudens semestrī Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) dodas uz skolām un augstskolām, lai stāstītu par Latvijas zinātnes jaunākajiem sasniegumiem, popularizētu zinātnisko darbību un dalītos savā doktorantūras studiju pieredzē. Projekta ideja pieder Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentam Dr. habil. art. Ojāram Spārītim, kas, lolojot šo ieceri, bija pārliecināts, ka vislabāk skolu jaunatni un studentus var uzrunāt tieši jaunie zinātnieki. Lielā mērā pateicoties Ojāra Spārīša oratora talantam, tēlaini vizualizējot pasākumu ciklu, ieceri pozitīvi novērtēja Latvijas kultūras telpā jau vairākus gadus labi pazīstamie mecenāti Boriss un Ināra Teterevi.

LJZA valde izstrādāja un iesniedza pieteikumu “Borisa un Ināras Teterevu fondam”, kas finansiāli atbalstīja projektu “Zinātnes popularizēšana reģionos 2014”. Sākotnēji tika ieplānoti 26 priekšlasījumi un semināri Latvijas vidusskolās, ģimnāzijās un augstskolās. Diskusiju rezultātā izkristalizējās vēlamais pasākumu formāts un dalībnieku sastāvs. LJZA valde nolēma, ka priekšlasījumiem vai semināriem jāsniedz maksimāli plaša aina par zinātniskās darbības daudzveidību un sasniegumiem. Tāpēc lektoru komandas (3–4 cilvēki) veidoja dažādu zinātņu nozaru (dabaszinātņu, inženierzinātņu, bioloģijas, mežzinātņu, humanitāro un sociālo zinātņu) pārstāvji. Tādējādi jaunieši vienas nodarbības ietvaros var gūt priekšstatu par kardināli atšķirīgām jomām. Tā, piemēram, no priedes genoma pētniecības (Dr. biol. Angelika Voronova) var dažu minūšu laikā pievērsties ieskatam juridisko zinātņu (Dr. iur. Kitija Bite) laukā, vai no nanotehnoloģijām (Dr. sc. ing. Gita Šakale) pārslēgties uz ekonomikas vēstures (Dr. hist. Gatis Krūmiņš) atklājumiem un vēl daudzām citām savstarpēji kardināli atšķirīgām zinātniskās darbības jomām.

Projekta īstenošanu LJZA uzsāka jau pavasarī. No marta līdz maijam Latvijas reģionu ģimnāzijās un vidusskolās septiņus priekšlasījumus noklausījās kopskaitā 370 cilvēki. Jau esam pabijuši visās reģionālajās universitātēs un augstskolās (Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Rēzeknē Valmierā un Ventspilī), kur sešus seminārus apmeklēja 150 cilvēki. Rudens semestrī izbraukumi uz valsts reģioniem turpinās. Latvijas kartē tiek atzīmētas aizvien jaunas un jaunas vietas, kuras ir apmeklējuši projekta “Zinātnes popularizēšana reģionos 2014” lektori. Atsaucība un interese par piedāvāto tematiku aizvien pieaug. Nenoliedzami pieaug arī lektoru meistarība un pieredze. To apliecina arī statistika. Ģimnāzijās un vidusskolās rudens semestrī 13 priekšlasījumos jaunākās atziņas par zinātnisko darbību uzklausījuši 628 cilvēki. Patīkami pārsteidza Latgales augstskolas, kur Daugavpils un Rēzeknes semināru kopējais dalībnieku skaits (ieskaitot arī pasniedzējus) sasniedza teju veselu simtu. Īpašu popularitāti piedzīvoja kristāliem veltītais priekšlasījums, izstāde un demonstrācijas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kur savu dalību rakstveidā apliecināja vairāk nekā 200 dalībnieku. Kaut arī laikraksta iznākšanas brīdī projekts vēl turpināsies, daži secinājumi ir izdarāmi jau pašreiz, jo mēs ne tikai stāstījām, bet arī jautājām.

Izrādās, vidusskolēniem ir stereotipisks priekšstats par zinātnieku. Tas tradicionāli ir vecs sirms vīrs ar garu baltu bārdu, biezām brillēm un tērpies baltā halātiņā. Nu gluži kā Dullais Didzis no televīzijas raidījuma. Konkrētu Latvijas zinātnieku vārdus un sasniegumus skolu jaunatnei pirms priekšlasījuma ir pagrūti nosaukt. Iespējams, viņi neuzdrošinās atklāt savās patiesās zināšanas, lai neizceltos uz skolas biedru viendabīgā fona. Toties viņi ar patiesu interesi tver iespējamās tēmas, kuras varētu izmantot skolā, 11. klasē izstrādājot zinātniski pētnieciskos darbus (ZPD). Dažs labs pat vēlāk uzmeklē projekta koordinatori, lai taujātu lektoru kontaktinformāciju, jo vēlas saņemt konsultāciju par izvēlēto ZPD tēmu, kā arī pieteikties darbam zinātnisko institūtu laboratorijās.

Savukārt Latvijas reģionu augstskolu studenti vairumā gadījumu sevi neidentificē ar zinātniekiem. Viņu interese par pasākumiem, kas veltīti disertācijas izstrādei, starptautisku zinātnisku grupu veidošanai vai publikāciju rakstīšanas praksei, ir apbēdinoši zema. Tikai Daugavpilī un Rēzeknē situācija bija ievērojami labāka, pulcējot pilnas auditorijas, kas arī nekautrējās aktīvi uzdot konstruktīvus jautājumus. Toties labā ziņa, tiekoties ar reģionālo augstskolu mācībspēkiem, ir tāda, ka tur valda veselīgs un nereti arī kritisks skats uz Latvijas zinātnes politikas jautājumiem. Daļa no šiem jautājumiem pēc semināriem tika arī aktīvi apspriesti, nereti nonākot pie kopsaucēja, ka attieksme “Mēs te reģionos un jūs tur Rīgā...” nav īsti racionāla, un ka tikai aktīvā sadarbībā ir iespējams atrisināt vairākus zinātnieku sabiedrībai aktuālus jautājumus.

Ziemāju sēkla ir sadīgusi un iekoptos tīrumus sedz sulīgi zaļš zelmenis. Tomēr tikai nākamajā rudenī varēs pamatoti spriest, vai iepriekšējā rudens sējums ir izdevies, vai raža ir gana bagātīga. Līdzīgi tas ir ar zināšanām, kas sniegtas skolēniem un studentiem. Tikai pēc dažiem gadiem, iespējams, mēs satiksim motivētus studentus un jaunos zinātniekus, kas teiks, ka savulaik skolā dzirdējuši stāstus par zinātnieka gaitām, sasniegumiem un plašajiem starptautiskajiem apvāršņiem, kurus arī viņiem izdevies sasniegt. Ņemot vērā jaunākos datus par sabiedrības līdzšinējo izpratni un ieinteresētību zinātnes jautājumos, ir skaidrs, ka dažādi popularizēšanas pasākumi ir jāturpina. Turklāt tas jādara pašiem zinātniekiem, jo tikai saimnieks vislabāk zina, kurā laukā un kādi graudi nākamajā gadā būtu visracionālāk sējami.

Dr. art. Daina Lāce,
Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes locekle


No kreisās: Gatis Krūmiņš, Ginta Majore un Kaspars Osis