Fantastisku dāvanu Latvijas zinātniekiem ir pasniedzis “DNB Latvijas barometrs”, savā 73. numurā iekļaujot pētījumu par zinātni. Pētījuma lielākā vērtība ir iespēja zinātniekiem uzzināt par zinātnes kā tādas un arī savu pētījumu atpazīstamību plašākā sabiedrībā, nevis tikai savu kolēģu, ģimenes vai paziņu lokā.

Pētījuma jautājumi par zinātni sākas 3. daļā. Mūsuprāt, interesantākā ir sadaļa ”Latvijas zinātnieku un praktisko sasniegumu zinātnē atpazīstamība un vērtējums”, kur rezultāti iedalāmi divās svarīgās daļās: atbildes ar un bez piedāvātajiem variantiem. Atbildes bez piedāvātajiem variantiem, mūsuprāt, precīzāk parāda, cik liela ir respondentu interese par zinātni Latvijā.

Atbildes bez piedāvātajiem variantiem

Latvijas iedzīvotājiem, kas paši zinātnē nav iesaistīti, ir patiesas grūtības nosaukt kaut vienu Latvijas zinātnieku (78%). Turklāt saskaņā ar Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) pieredzi jādomā, ka zinošākie cilvēki šajā ziņā nav jaunieši. LJZA ir apbraukājusi Rīgas un citu reģionu skolas, popularizējot zinātni un zinātnieka profesiju. Mūsu aptaujātie (pārsvarā 8.–11. klašu skolēni) parasti nespēja nosaukt nevienu Latvijas zinātnieku, pat ne “DNB Latvijas barometra” aptaujā populārāko Jāni Stradiņu.

Citi “DNB Latvijas barometra” aptaujā minētie zinātnieki, kas popularitātes ziņā tuvojas Jānim Stradiņam, kā arī svarīgākie zinātnes sasniegumi un nākotnes prioritātes ir saistītas ar katram tuvo un svarīgo veselības aprūpi. Šī tēma tiek arī plašāk atspoguļota masu medijos, salīdzinot ar citām nozarēm. Interesanti, vai plašā publicitāte, kas nenoliedzami veicina arī atpazīstamību, ir pašu zinātnieku vai arī mediju uzturēta? Nav brīnums, ka medijiem un arī sabiedrībai interesantākās varētu būt ar veselību saistītās tēmas, ņemot vērā mirstīgo cilvēku dabisko vēlmi tiekties pēc labākas veselības un ilgāka mūža. Tomēr ir skaidrs, ka ar veselības aprūpi saistītie zinātnieki arī paši ir aktīvi. Tikai no viņiem var nākt sākotnējā informācija par spožiem sasniegumiem viņu iestādē! Gan jau arī citas nozares varētu būt aktīvākas!

Priecē, ka pamanīti ir arī jaunāka gadagājuma redzamākie zinātnieki – Andris Ambainis un Vjačeslavs Kaščejevs.

Taču skumji uzzināt, ka 69% aptaujāto nav spējuši nosaukt nevienu praktisko zinātnes sasniegumu, kamēr nav piedāvāts sasniegumu saraksts. Tātad interese par zinātni ir virspusēja. Tomēr prieks, ka 1% respondentu minēja “sasniegumus kvantu skaitļošanas teorijā”, kas nozīmē, ka plaši daudzinātajam Andrim Ambainim respondenti spēj pielāgot arī zinātnisko tēmu pat bez priekšā nolikta saraksta! No otras puses – kvantu skaitļošanu par praktisku zinātnes sasniegumu 2014. gadā vēl nevar nosaukt, jo kvantu datoru, uz kuriem nopietni skaitļot, vēl nemaz nav.

Atbildes ar piedāvātajiem variantiem

Situācijā, kad tiek piedāvāts zinātnieku saraksts, no kura var izvēlēties izcilniekus, vairs tikai 34% aptaujāto nespēja atzīmēt nevienu, kurš, viņuprāt, būtu guvis lielus panākumus. No lielāko praktisko sasniegumu saraksta izvēlēties nespēja gandrīz 29% (11% atzīmējuši atbildi “grūti pateikt, kurš ir vislabākais”, bet 18% – “nezinu neko ne par vienu no tiem”), kas liecina, ka zinātnes loma kopumā tiek atzīta, pat īsti neinteresējoties, kas īsti tai “vēderā”. Jāpiebilst, ka sasniegumu zinātniskā nozīmīguma salīdzināšanā aptaujas dalībnieki diez vai varētu būt kompetenti: arī zinātnieki šādas lietas var labi izvērtēt tikai savas nozares ietvaros un arī tad ne bez strīdiem.

Arī izvēloties no piedāvātajiem praktiskajiem sasniegumiem zinātnē, svarīgākie sasniegumi, tāpat kā zinātnieki, pārsvarā ir saistīti ar medicīnu. Tas apstiprina iedzīvotāju pieeju zinātnei caur savām problēmām un riskiem: saslimt var praktiski jebkurš un ar jebko, un tas ir biedējoši. Tādēļ ar veselību saistītie pētījumi šķiet vissvarīgākie – pretstatā abstraktākām tehnoloģiskām lietām, kuru ieviešana ražošanā (kas būtu tiešs un tūlītējs labums aptaujātajiem) Latvijā nav daudz dzirdēta.

Kas nepieciešams Latvijas zinātnei?

Izvērtējot sabiedrības atbildes jautājumā “Kas, Jūsuprāt, Latvijas zinātnes attīstībai būtu nepieciešams pirmām kārtām?”, 69% respondentu norāda, ka tas ir lielāks finansējums zinātnei. Augstais procentu skaits rāda, ka sabiedrība apzinās: zinātnes attīstībai ir nepieciešamas finanšu investīcijas. 44% respondentu arī norāda, ka nepieciešama labāka materiāltehniskā bāze, un 42% respondentu apzinās, ka arī zinātniekiem nepieciešams saņemt lielāku atalgojumu. Tātad – top trijnieks apliecina sabiedrības izpratni par to, ka finansējums zinātnei ir jāpalielina.

Tomēr ļoti būtiskas ir arī nākamās divas atbildes – “palielināt augstākās izglītības kvalitāti” (30%) un “vairot jauniešu interesi par zinātnes nozari” (27%). Par šiem skaitļiem būtu jāaizdomājas ne tikai zinātniekiem un citām ar zinātni saistītajām personām, bet ikvienam sabiedrības loceklim. Sākot jau ar ģimeni, kas varētu pieprasīt izglītības kvalitāti visos līmeņos, un beidzot ar augstskolām, kurām būtu jāpārtrauc izdot diplomus bez atbilstošas kvalitātes seguma.

Kas attiecas uz jauniešu interesi par zinātni, būtu jāpalielina arī pašu zinātnieku ieinteresētība un aktivitāte jauno speciālistu piesaistīšanā, kā arī zinātnieku sadarbība ar vidusskolām. Tieši tā ir zinātnes nākotnes un nepārtrauktības nodrošināšana.

Kā novērots, Zinātnieku nakts pasākumi pulcē daudzus jaunus cilvēkus. Tātad zinātkāre pastāv. Tai tikai jāļauj attīstīties! Ja Latvijā izveidotu tādus jaunatnei domātus zinātnes centrus kā AHHAA (Tartu, Igaunijā) un HEUREKA (Tamperē, Somijā), investīcijas tajos varētu atmaksāties, ņemot vērā jaunatnes pašreizējo katastrofālo neinformētību un intereses trūkumu par Latvijas zinātni un zinātni kopumā (ko LJZA lektori konstatēja, apmeklējot skolas Latvijas reģionos un Rīgā).

Vispārējs Latvijas zinātnes raksturojums

Latvijas zinātnes konkurētspēja šķiet novērtēta adekvāti. Pēc aptaujas rezultātiem varētu likties, ka zinātnieki ir arī spējuši pavēstīt sabiedrībai par dramatisko finansējuma trūkumu zinātnē. Tomēr optimismam nav pamata. Jauki cilvēki jau labprāt novēlētu zinātnei vairāk naudiņas – it īpaši, ja tāda būtu. Tomēr domāju, ka situācijā, kad būtu jāsadala miljards eiro, piemēram, starp labklājības, militāro, sociālo un zinātnes budžetu, ļoti iespējams, ka zinātnei iedalītā naudiņa izrādītos niecīga. Jo nauda ir vajadzīga visiem, bet tās sadalē parasti tomēr ņem virsroku personīgo prioritāšu apmierināšana, turklāt īstermiņā (un protams, nav jau arī tā miljarda).

Es arī nevaru iedomāties, ka plašas tautas masas atbalstītu zinātni tādos apstākļos, kad cilvēki nezina, kas tā tāda īsti ir (ko skaidri pierāda “DNB Latvijas barometra” aptauja), kamēr priekšā nav nolikts sarakstiņš.

Akadēmiķa Jāņa Stradiņa fenomens

Šķiet, ka godājamais akadēmiķis Jānis Stradiņš ir tuvāks vidēja un vecāka gadagājuma “nezinātniekiem”, kuriem viņš saistās ar savu pozīciju jau kopš Latvijas neatkarības atgūšanas laika. Savā nesenajā 80 gadu jubilejā akadēmiķis kā līdzvainīgos zinātnes pašreizējā stāvoklī minēja politiķu sabiedrību, zinātnieku sabiedrību un arī pats sevi. Tagad, neskatoties uz Jāņa Stradiņa paškritiku, varam redzēt, ka Latvijas sabiedrībā viņš tomēr neapšaubāmi ir spēcīgākais zinātnes popularizētājs un vispazīstamākais ar zinātni saistītais vārds.

Vēl viena interesanta nianse: Jānis Stradiņš minēts kategorijā “[..] Latvijas zinātnieks, kurš ir guvis ļoti nozīmīgus panākumus [..]”. Ja uz šo apgalvojumu skatītos ar zinātnieka vērtēšanai atbilstošām metodēm, būtu jāsecina, ka SCOPUS datu bāzē atrodams plašs Jāņa Stradiņa publikāciju klāsts, bet tās visas ir par ķīmiju. Ārvalstnieki, spriežot pēc viņa zinātniskajiem rakstiem, varētu būt pārsteigti par šādu ķīmiķa popularitāti sabiedrībā, taču ir aizdomas, ka Latvijā tikai retais Jāni Stradiņu minējušais aptaujātais viņa darbību saista ar ķīmiju. Domāju, ka Jāņa Stradiņa publicitāte un tēls vairāk saistās ar vēsturi, īpaši zinātnes vēsturi, ar nacionālajām vērtībām un garīgo spēku. Laikā, kad runājam par zinātnes popularizēšanu, Jāņa Stradiņa gadījums ir īpaši zīmīgs: sabiedrība zinātnieku ciena un atceras par viņa ilgākā laikā publiski pausto viedokli un skaidru stāju valstij svarīgos brīžos, nevis par to, kas radīts tādā tautai nesaprotamā zinātnes jomā kā ķīmija. Izskatās, ka respondentiem, kas ir arī pašvaldību un Saeimas vēlētāji, būtiskāki šķiet Latvijai, nevis pasaules zinātnei veltītie pūliņi.

No zinātnes popularizēšanas viedokļa pētījums parāda, ka ar veselības aprūpi saistītie materiāli plašsaziņas līdzekļos, kā arī ar to saistītie sasniegumi un zinātnieki lasītājiem šķiet interesantas un iedvesmojošas tēmas. Tautā cienīti ir arī zinātnieki ar morālo stāju, gara spēku un aktīvu sabiedrisko darbību, kas var arī nebūt saistīta ar viņu pārstāvēto zinātnes nozari. Tomēr ar aktivitāti vien nepietiek. To pierāda tas, ka tie Latvijas zinātnieki, kas darbojas politikā, nav populāri. Iespējams, zinātnes popularizēšana būtu izvēršama tieši caur iedzīvotājiem tuvo veselības aprūpes sektoru, paaugstinot sabiedrības interesi par zinātni un tās nozīmi kopumā.

Jācer, ka zinātnes tēma ar “DNB barometra” palīdzību tiks analizēta atkārtoti, lai Latvijas zinātnieki varētu novērtēt situācijas tālāko attīstību un lemt par zinātnes tēla uzlabošanas stratēģijām. Tas varētu rosināt vēlētāju atbalstu zinātnes budžeta palielināšanai, neskatoties uz citām kliedzošām prioritātēm. Šobrīd iedzīvotāju zināšanas par zinātni neliecina, ka vēlētāji būtu gatavi uzstājīgi prasīt deputātiem, lai zinātnes finansējums tiktu palielināts uz kādu citu nozaru rēķina.

Dr. sc. ing. Egils Stalidzāns,
Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētājs 

Dr. iur. Kitija Bite,
Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes locekle