2014. gada 6. novembrī notika LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas sēde, kurā klātesošie noklausījās trīs jauno LZA locekļu kandidātu ziņojumus, apsprieda un balsoja par četru LZA goda locekļu kandidatūrām un iepazinās ar Latvijā pagaidām mazāk pazīstamu zinātnes nozari - antropoloģiju.

LZA korespondētājlocekļa kandidāte etnoloģijā Gunita Zariņa ziņoja par tēmu “Latvijas seno iedzīvotāju etnoloģija – izpētes iespējas un rezultāti”. Gunita Zariņa ir vēstures zinātņu doktore, LU aģentūras “Latvijas vēstures institūts” (LVI) vadošā pētniece. Ziņojumā autore sniedza plašu pārskatu par savu darbu Latvijā un ārvalstīs galvenajos zinātnisko pētījumu virzienos - Latvijas iedzīvotāju antropoloģija, bioarheoloģija, seno iedzīvotāju demogrāfija, uzturs, veselība un dzīves kvalitāte, latviešu tautas veidošanās un etnoloģija, vēsturiskā demogrāfija.

Gunitas Zariņas ziņojumu klātesošie noklausījās ar lielu interesi. Tas atklāja vismaz divas nozīmīgas atziņas – par plašajām starptautiskās sadarbības iespējām humanitārajās zinātnēs un par tehnoloģiju attīstību veicinātu starpnozaru pētījumu attīstību humanitāro pētījumu jomā. 78% no klātesošajiem akadēmijas locekļiem atbalstīja Gunitas Zariņas kandidatūru LZA korespondētājlocekļa vēlēšanām etnoloģijā.

Sandis Laime, kas kandidē uz LZA korespondētājlocekļa vakanci folkloristikā, pagaidām nevar lepoties ar garu zinātnisko biogrāfiju, tomēr viņa darbs ir piesaistījis uzmanību ar mērķtiecību, produktivitāti un neparasto pētījumu tematiku - mitoloģija. Filoloģijas doktora grādu mitoloģijā Sandis Laime ir ieguvis 29 gadu vecumā. Pašlaik viņš strādā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvē. Jaunais filoloģijas doktors stāstīja par savu darbību divos pētījumu virzienos: alu zīmju pētījumi un nakts raganu pētījumi, galveno uzmanību veltot alu zīmējumu pētījumiem un pētījumu tehnoloģijām šajā jomā. Sanda Laimes kandidatūru atbalstīja 88% no klātesošajiem akadēmijas locekļiem.

Ziņojumu par tēmu “Dzīvesmākslas filosofija” sniedza LZA īstenā locekļa kandidāts, LZA korespondētājloceklis, filozofijas zinātņu doktors Igors Šuvajevs. Viņš ir pieredzējis un erudīts zinātnieks, LU profesors, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks (skat. “ZV” Nr.18). Nodaļas balsojumā 76% klātesošo akadēmijas locekļu atbalstīja Igora Šuvajeva kandidatūru LZA īsteno locekļu vēlēšanās.

Sēdes turpinājumā Raita Karnīte informēja, ka LZA Prezidijs ir ieteicis četras ievērojamas personības ievēlēšanai par LZA goda locekļiem. Tie ir: profesors, LMA Mākslas zinātnes katedras vadītājs, LMA Mākslas institūta direktors Dr.habil.art. Eduards Kļaviņš, komponists Artūrs Maskats, politiķe un kultūras darbiniece Karina Pētersone un dzejnieks un esejists Jānis Rokpelnis. Pēc kandidatūru nosaukšanas izvērsās diskusija par LZA goda locekļu kandidatūru izvirzīšanas principiem un konkrēto kandidatūru atbilstību goda locekļa statusam. Nodaļas balsojumā tika atbalstītas Artūra Maskata, Karinas Pētersones un Jāņa Rokpeļņa kandidatūras. Nodaļas balsojums neatbalstīja Eduarda Kļaviņa kandidatūru LZA goda locekļa vēlēšanām, bet ieteica virzīt Eduarda Kļaviņa kandidatūru LZA goda doktora vēlēšanām. Sēdes otrajā daļā dalībnieki iepazinās ar antropoloģiju kā zinātnes nozari Latvijā un pētījumiem antropoloģijā. Par to ziņoja LU Humanitāro zinātņu fakultātes Klasiskās filoloģijas un antropoloģijas studiju nodaļas Antropoloģijas studiju katedras vadītāja Ph.D. Aivita Putniņa un Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes komunikācijas studiju katedras docente Ph.D. Agita Lūse.

12.novembrī: notika FTZN un Latvijas Nacionālās Mehānikas komitejas paplašinātā sēde. Nodaļas locekļi noklausījās korespondētājlocekļa RTU profesora Dr.sc.ing. Andreja Krasņikova ziņojumu “Šķiedru betonu tehnoloģijas un mehānika”. Referātu paplašināja RTU profesore Dr.sc.ing. Olga Kononova. Šķiedru betons, starptautiski saukts par fibrobetonu, ir kompozītmateriāls, kurš sastāv no betona matricas ar tajā disperģētām īsām šķiedrām. Pēdējo gadu sasniegumi betonu tehnoloģijas un jaunu betonu ievešanā būvniecības apritē nosprauž jaunus mērķus betonu mehānikas izpētē. Darbu kopumā ir iekļauti veiktie pētījumi, kuri skar galvenās šķiedru betonu tehnoloģiju problēmas: mikromehāniku, šķiedru sadalījuma izpēti konstrukcijās, plaisu veidošanos modelēšanu u.t.t. Darbu kopuma ir iekļauti 24 publikācijas un 22 Latvijas patenti par izgudrojumiem.

LZA Senāta loceklis akad. Ivars Knēts izvirzīja Andreju Krasņikovu uz LZA Frīdriha Candera balvu. Balsošanas rezultātā nodaļas locekļi izteica savu atbalstu Andrejam Krasņikovam. Pēc tam apsprieda jauno zinātnieku balvu kandidatus. Nolēma piešķirt LZA Ludviga un Māra Jansonu vārdbalvu fizikā LU doktorantam, CFI pētniekam Jāņim Timošenko par promocijas darbu “Kristālisko materiālu struktūras statistiskās un termiskās nesakārtotības modelēšana ar apgriezto monte-karlo metodi”, darba vadītājs LZA kor.loc. Dr.phys. Aleksejs Kuzmins, un LZA balvu RTU pētniecei Svetlanai Vihodcevai par darbu “Nanolīmenī modificētu tekstiliju sortimenta paplašināšana”, darba vadītāja profesore Dr.habil.sc.ing. Silvija Kukle.

14. novembrī LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas sēdē tās dalībnieki noklausījās LZA kor.loc., RSU profesora Aivara Lejnieka priekšlasījumu “Kā labāk izprast kaulapriti un osteoporozi?“ un LZA kor.loc., RSU profesores Ludmilas Vīksnas referātu “Par Ebola slimību“.

A.Lejnieka lekcijā tika aplūkoti jautājumi: skeleta forma un funkcijas; kaula bioloģija; osteoporozes definīcija un diagnostika; osteoporoze kā sabiedrības nasta; D vitamīna nozīme; osteoporoze kā ārstējama slimība.

Prof. L.Vīksnas referātā galvenā uzmanība tika veltīta Ebola slimības vēsturei, Ebola vīrusu paveidiem un to pārneses veidiem, slimības galvenajiem simptomiem, ārstēšanas un profilakses perspektīvām, Ebola vīrusinfekcijas diagnostikai. Referente sniedza arī īsu informāciju par daudz plašāk izplatīto dzelteno drudzi, tā ierosinātājiem, dzeltenā drudža patoģenēzi un diagnostiku.