Jaunievēlētie Latvijas zinātņu akadēmijas locekļi

18-12-2014

ĪSTENIE LOCEKĻI

Aivars LEJNIEKS – dz. 26. 05. 1957., Dr.med.(1989), LZA korespondētājloceklis (2010).

RSU profesors, Iekšķīgo slimību katedras vadītājs; Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvenais speciālists internajā medicīnā, Ārstniecības padomes pr–js.

Zinātnisko pētījumu virzieni: Sirds asinsvadu slimību riska faktori, to atklāšana un iespējamā novēršana. Metabolais sindroms, prediabēts, cukura diabēts. Arteriālā hipertensija. Kalcija vielmaiņa, vitamīns D, osteoporoze; kaulu, muskuļu un saistaudu patoloģija. Vīrusu nozīme un ietekme internajā medicīnā.

Publicētie darbi: Kopējais skaits – 355, t.sk. 6 monogrāfijas un grāmatas, 17 vadlīnijas un rekomendācijas, 84 zinātniskie raksti, 2 patenti, 47 populārzinātniskie raksti.

Pedagoģiskais darbs: 18 doktoranti (10 aizstāvēti).

Zinātniskie projekti. Dalība 2 starpt. projektos, 7 LZP projektos, 5 VPP apakšprojektos, 23 klīniskajos pētījumos.

Organizatoriskais darbs: Latvijas Hipertensijas b–bas pr–js; Latvijas Endokrinologu asociācijas valdes loceklis, Latvijas Endokrinologu asociācijas Sertifikācijas komisijas vadītājs; Latvijas Internistu b–bas pr–js; VM Stratēģiskās padomes loc.; Valsts Galvenais speciālists (Internā medicīna); 5 ārzemju zin. b–bu biedrs. 2 starptautisko medicīnas žurnālu redkolēģijas loc.; 5 starpt. kongresu un konferenču orgkomiteju un zinātnisko. padomju loceklis.

Atzinības: 1999.gada Barikāžu dalībnieka piemiņas zīme, LR MK prezidenta Goda raksts, RSU Goda raksts, 2012. gada balva “Gada notikums medicīnā”, 2014. gada RSU balva “Gada labākā katedra”, RSU Goda raksts, 2 LĀB Goda raksti.


Aija LINĒ –
dz. 19.11.1973., Dr.biol. (2002), Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošā pētniece, Vēža biomarķieru laboratorijas vadītāja; LU asoc. prof. v.i. LZA korespondētājlocekle (2009), Academia Europaea locekle (2013).

Zinātnisko pētījumu virzieni: Audzēju imunoloģija. Ekstracelulāro vezikulu un miRNS loma starpšūnu komunikācijā. Vēža cilmes šūnas. Atkārtoti stāžējusies Nottinghamas Trentas Universitātē (Anglija), Karolinska institūtā (Zviedrija). Dalība daudzos kursos un skolās.

Publicētie darbi: 31 zin. raksti (t.sk. 26 – starpt. citējamos žurnālos, H–indekss 12), 3 patenti, >80 starpt. konferenču tēzes.

Zinātniskie projekti: 5 starptautiski (vadītāja – 3) un 8 Latvijas (vadītāja –7 ) projekti.

Pedagoģiskais darbs: 7 doktoranti (3 aizstāv.), 6 maģistra darbi, 4 bakalaura darbi, 6 kursa darbi.

Organizatoriskā darbība: LZP EK pr–ja, Zāļu valsts aģentūras nominētā pārstāve Eiropas Zāļu Aģentūras Uzlaboto terapiju komitejā, LZP eksperte, eksperte EU FP7 grantu pieteikumiem, UNEP/GEP projekta eksperte, 3 starpt. žurnālu redaktore, u.c.

Atzinības: LZA Augstskolu studentu prēmija, LZA un AS Grindeks balva labākajiem jaunajiem zinātniekiem, Anglijas Karaliskās Biedrības stipendija, LU Kristapa Morberga stipendija; L’Oreal, UNESCO un LZA stipendija “Sievietēm Zinātnē”; nozīmīgākā Latvijas 2012. gada zinātnes sasnieguma līdzautore.


Jurijs MERKURJEVS –
dz. 30.04.1954.g., Dr.habil.sc.ing. (1997), LZA korespondētājloceklis (2004), RTU profesors, RTU Informācijas tehnoloģijas institūta Modelēšanas un imitācijas katedras vadītājs.

Zinātnisko pētījumu virzieni: sarežģītu sistēmu modelēšanas un simulēšanas metodoloģija un praktiska pielietošana, simulēšanā sakņota loģistikas sistēmu vadība, sarežģītu sistēmu ilgtspējīgas attīstības dinamiskā vadība.

Publicētie darbi: 314 zinātnisko publikāciju autors (t. sk. 3 monogrāfijas un 5 grāmatas, 36 žurnālu raksti, 11 raksti grāmatās, 147 raksti starptautisku konferenču rakstu krājumos, 82 publikācijas iekļautas Scopus un Web of Science datu bāzēs), 25 metodisko publikāciju (t. sk. 6 mācību grāmatas), kā arī 48 sējumu, rakstu krājumu un grāmatu redaktors. Starptautiskā žurnāla “Simulation: Transactions of The Society for Modeling and Simulation International” redaktors.

Pedagoģiskais darbs: Viņa vadībā izstrādāti 8 promocijas darbi un 78 maģistra darbi. Ielūgtas lekcijas un intensīvie mācību kursi 17 valstu universitātēs, ielūgtie referāti vairākās starptautiskās konferencēs.

Zinātniskie projekti: Vairāku LZP un ES projektu vadītājs. Starptautiskā projekta INFROM “Integrated Intelligent Platform for Monitoring the Cross–Border Natural–Technological Systems“ vadītājs (2012–2014, ENPI ES programmas ietvaros, kopējais finansējums 989356,00 EUR).

Organizatoriskais darbs: Starptautiskās modelēšanas biedrības “The Society for Modeling and Simulation International” (SCS) starptautiskā tīkla “The SCS McLeod Institute of Simulation Sciences” Latvijas centra direktors, Eiropas Simulēšanas biedrību federācijas EUROSIM valdes loceklis, starptautiskais eksperts Itālijas zinātnes kvalitātes novērtēšanā. Latvijas Imitācijas un modelēšanas biedrības prezidents. Daudzu starptautisku konferenču organizators Latvijā un ārzemēs. LZP eksperts.

Atzinības: Lattelekom, LZA un Latvijas Izglītības fonda Gada balva (2006), Latvijas Automātikas nacionālās organizācijas Gada balva (1997). Iekļauts LZA nosauktajos 2008.g. un 2011.g. Latvijas zinātnes nozīmīgāko sasniegumu sarakstos. Zinātniskās skolas sarežģītu sistēmu modelēšanā un simulēšanā dibinātājs un vadītājs.


Edgars SŪNA
– dz. 07.06.1970., Dr.chem. (1999), Latvijas Organiskās sintēzes institūta Organiskās sintēzes perspektīvo tehnoloģiju laboratorijas vadītājs, LU Ķīmijas fakultātes profesors. LZA korespondētājloceklis (2008).

Zinātnisko pētījumu virzieni: organiskā, medicīnas ķīmija un materiālzinātne. Metodoloģiskie pētījumi vērsti uz mikroviļņu starojuma izmantošanu organiskajā sintēzē, jaunu stereoselektīvās sintēzes un pārejas metālu katalīzes metožu izstrādi, Izstrādātās metodoloģijas tiek pielietotas bioloģiski aktīvu dabasvielu totālajā sintēzē, medicīnas ķīmijas pētījumos (jaunu antibiotiku izstrāde pret gram–negatīvajiem patogēniem) un materiālzinātnē (OLED iekārtu dizains).

Publicētie darbi: 20 zinātniski raksti augsta līmeņa starpt. žurnālos (Hirša indekss h=12, Scopus), 24 starpt. patenti un pieteikumi, 32 raksti tēžu krājumos. Plenārlekcijas 5 starpt. konferencēs.

Zinātniskie projekti: 8 starptautisko projektu vadītājs un 8 (3 – vadītājs) LZP projektu dalībnieks.

Pedagoģiskā darbība: 11 promocijas darbu vadītājs (2 aizstāvēti). Izstrādāti un docēti 4 studiju kursi LU un RTU.

Organizatoriskais darbs: LZP eksperts (organiskās un medicīnas ķīmijas apakšnozarēs), LOSI Zin. padomes loceklis, LU Ķīmijas promocijas padomes loceklis, LZA ĶBMZN ekspertu komisijas loceklis.

Atzinības: LZA Gustava Vanaga balva (2014), Paula Valdena medaļa (RTU, 2013), LZA un a/s “Grindeks” balva (1998), nozīmīgākā Latvijas 2012. gada zinātnes sasnieguma (teorētiskajā zinātnē) līdzautors.


Māris TURKS –
dz. 11.03.1976. Dr.chem. (2005), RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesors, RTU Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūta direktors. LZA korespondētājloceklis (2011).

Zinātnisko pētījumu virzieni: modificētu ogļhidrātu pētījumi; enantiomēri tīru tetrahidroindazolu atvasinājumu sintēze, to bioloģiskās aktivitātes izpēte; šķidrs sēra dioksīds kā organisko reakciju vide.

Publicētie darbi: Nodaļas 4 ārzemju zin. monogrāfijās, 59 publikācijas zinātniskos žurnālos (45 – SCI žurnālos), 23 patenti un pieteikumi, 198 konferenču materiāli.

Zinātniskie projekti: 1 ERAF un 16 Ljas projektu vadītājs, SIA “LabochemLV” zinātnisko projektu vadītājs.

Pedagoģiskā darbība: 3 promocijas darbu vadītājs. 7 lekciju kursi, 12 maģistra darbi, 22 bakalaura darbi.

Organizatoriskā darbība: Ljas pārstāvis Eiropas Ķīmijas un molekulāro zinātņu asociācijā; RTU Senāta loceklis, Zinātnes komisijas pr–js; RTU Promocijas padomes loceklis; Fakultātes Domes loceklis; LZP EK loceklis, LZP eksperts; u.c. Recenzents 7 starpt. žurnālos.

Atzinības: RTU Gada jaunais zinātnieks 2010, Šveices NZF stipendija pēcdoktorantūras studijām Stenfordas universitātē (ASV), LZA un Aldaris balva jaunajiem zinātniekiem, Dānijas valdības stipendija, LZA Straumaņa–Ieviņa balva.


Guntis ZEMĪTIS
– dz.3.06.1955, Dr.hist. 1995), LU aģentūras “Latvijas vēstures institūts” vadošais pētnieks, institūta direktors. LA korespondētājloceklis (2008).

Zinātnisko pētījumu virzieni: Latvijas senā vēsture, arheoloģija, arī tiesību vēsture un starpkultūru komunikācija.

Publicētie darbi: Kopš 2004. gada: 1 monogrāfija, 3 mācību grāmatas, atbildīgais redaktors par “Latvija un latvieši” diviem sējumiem (iegūta MK balva) un 7 citiem izdevumiem.

Pedagoģiskā darbība: Biznesa augstskola Turība – profesors.

Organizatoriskā darbība:

Latvijas iedzīvotāju kultūra 9. – 13. gs. Baltijas ekonomisko un politisko notikumu kontekstā. 2006. – 2008. g. projekta vadītājs; Materiālās un garīgās kultūras attīstības tendences 9 – 13. gs; izpildītājs. 2009. g.; Valsts pētījumu programma Nacionālā identitāte. Projekts Nr. 4. Cilvēks, sabiedrība, identitāte, valstiskums: vēstures un kultūras aspekti Projekta vadītājs 2010. – 2014.; Letonika (2014 – 2017)

Atzinības: MK balva par Latvija un latvieši sējumu sastādīšanu (2014)


ĀRZEMJU LOCEKĻI

Renāte BLUMBERGA – dz.26.02.1971., Dr.hist. (2002), Helsinku Universitātes pētniece.

Zinātnisko pētījumu virzieni: etnoloģija, lībiešu valoda un kultūra.

Publicētie darbi: Kopš 1998. gada: 38 zinātniski un ap 60 populārzinātniski raksti par lībiešiem Latvijā un ārvalstīs: 5 monogrāfijas, no tām 2 izdotas ārzemēs, 4 tulkoti izdevumi.

Pedagoģiskā darbība: Helsinku Universitātes pētniece. Strādā Somijā, Igaunijā (Tartu) un Latvijā, LU Latvijas vēstures institūtā.

Organizatoriskā darbība: rakstu krājuma “Lībieši. Vēsture, valoda un kultūra” latviešu izdevuma projekta vadīšana sadarbībā ar Lībiešu kultūras centru (Rīga), starptautisko Lībiešu draugu biedrību (Igaunija un Somija), Latvijas Republikas Kultūras ministriju un Latviešu valodas aģentūru (2012.–2013); dalība starptautiskā lībiešu valodas un kultūras gada pasākumu organizēšanā Latvijā un Somijā, t. sk. pirmās starptautiskās zinātniskās konferences “Livonika” organizēšana un vadīšana (Rīga, 04.11.2011.); Rakstu krājuma “Lībieši. Vēsture, valoda un kultūra” igauņu izdevuma projekta vadīšana (2010–2011) sadarbībā ar Igauņu valodas institūtu (Tallina), starptautisko Lībiešu draugu biedrību (Igaunija un Somija) un Lībiešu kultūras centru (Rīga); Valsts pētījumu programmas “Letonika“ apakšprojekts “Letonikas avotu izpēte un datorizācija“, vadītāja I. Ose (2006gada janvāris – 2009. gada decembris); Latvijas Zinātnes padomes pēcdoktorantūras projekts “Igauņi, latvieši un lībieši Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē 19. gs. – 20. gs. sākums: iedzīvotāju etniskais sastāvs un tā dinamika, saimnieciskā darbība un kultūra”( 2004.–2008); Latvijas Zinātnes padomes pēcdoktorantūras projekts “Kultūrvēstures dokumenti par lībiešiem Somijas avotu krātuvēs“ (2003. gads); Valsts pētījumu programmas “Letonikas“ apakšprogramma “Baltu un Baltijas somu etniskā vēsture un kultūras vēsture“, vadītājs S. Cimermanis (1997.–2005). 3 redkolēģiju un padomju locekle: Latvijas Universitātes akadēmiskās konsultatīvās padomes “Letonika un kultūras sakari“ locekle (2009.–2010.); Veru institūta (Igaunija) zinātniskā žurnāla redkolēģijas locekle (2008.–2011.); Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta zinātniskās padomes locekle (2006.–2009).

Atzinības: 2006. – Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balva par 2006. gada sasniegumiem zinātnē, 2006. – Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas Latvijas veicināšanas balva, Baltijas Asamblejas balva 2013. 7 starptautiskas stipendijas pētniecības darbam.


Endels LIPPMĀ
(Endel Lippmaa, Igaunija ) – dz. 15.09.1930., Igaunijas ekselences analītiskās spektrometrijas centra vadītājs un dibinātājs, Igaunijas fizikālās un biofizikas institūta (Tallinā) direktors (1980 – 2001), Dr.sc.ing. physics and mathematics (1969), Igaunijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1972), Akadēmijas Fizikas, matemātikas un inženierzinātņu nodaļas vadītājs (1977–1982), Astronomijas un fizikas nodaļas vadītājs (1999–2004), Igaunijas Enerģētikas padomes priekšsēdētājs (2007–2010) u.t.t.

Zinātnisko pētījumu virzieni: ķīmiskā fizika, fizikālā ķīmija, ķīmijas tehnoloģijas, elektronika, kodolenerģija un daļiņu fizika, enerģētika un ekoloģija.

Publicētie darbi: >50 ISI publikācijas pēc 1990. gada.

Pedagoģiskais darbs: profesors. Endels Lippmā ir aktīva politiska figūra. Ir piedalījies Tautas frontes darbībā, Igaunijas kongresa loceklis, Koalīcijas partijas dibinātājs, Igaunijas Republikas Austrumu lietu ministrs (1995–1996), Viens no 100 “Lielajiem” igauņiem 20.gadsimtā.

Sadarbība ar Latviju: ilggadēji zinātniskie kontakti ar Latvijas ķīmiķiem un fiziķiem, ar LU CFI un LOSI. Bieži konsultējis LOSI speciālistus.


Pāvels ŠTOLLS
– dz.18.07.1964., PhD. (2011), Prāgas Kārļa universitātes Filozofijas fakultātes Baltistikas kabineta pasniedzējs un Austrumeiropas studiju institūta vadītāja vietnieks.

Zinātnisko pētījumu virzieni: baltistikas, tai skaitā latviešu kultūras studijas, lietuviešu filoloģijas studijas čehu un Baltijas valstu literāro sakaru studijas.

Publicētie darbi: 30 zinātniskie darbi

Pedagoģiskā darbība: no 1998 Prāgas Kārļa universitātes (KU) FF Baltistikas kabineta pasniedzējs; no 2011 – KU FF Austrumeiropas studiju institūta vadītāja vietnieks, Baltistikas semināra vadītājs; 2009 – latviešu un igauņu literatūras kursu pasniedzējs Brno Masarika universitātes Filozofijas fakultātē; 2006 – čehu valodas un literatūras semestra kursa pasniedzējs LU Filoloģijas fakultātē; 2006–2011 – KU FF Austrumeiropas studiju semināra vadītāja vietnieks; 2003–2006 – KU FF Slāvistikas un Austrumeiropas studiju institūta vadītāja vietnieks.

Organizatoriskā darbība: 1993–2002 – Latvijas Republikas vēstniecības Čehijā līgumdarbinieks (līdz 1997. gadam vēstnieka sekretārs, pēc tam vēstnieces asistents); ČR Tieslietu ministrijas nozīmētais latviešu valodas oficiālais tulks; 1988–1991 – preses aģentūras Headline Factum redaktors; 1991 – “Radio Brīvā Eiropa” Latvijas redakcijas eksternais līdzstrādnieks; kopš 1990 – Čehu–latviešu kluba priekšsēdētājs.


GODA LOCEKĻI

Eduards KĻAVIŅŠ (mākslas zinātnieks) profesors, LMA Mākslas zinātnes katedras vadītājs, Dr. habil. art. Kopš 2012.gada LMA Mākslas institūta direktors. Dzimis 1937. gada 23. septembrī Sanktpēterburgā.

Zinātniskās intereses: Latvijas un Rietumu māksla 19.–20. gs., mākslas filozofija, mākslas vēstures metodoloģija.

Izglītība: Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijas (I . Repina Ļeņingradas Glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūta) Mākslas vēstures un teorijas nodaļa (diplomdarbs “19. un 20. gs. mijas latviešu ainavu glezniecības attīstības jautājumi”, 1962; disertācija “Latviešu portreta glezniecība 19. gs. 2. pusē un 20. gs. sākumā”, 1977).

Nozīmīgākās publikācijas (kopš 2000) Grāmatas: Džo. Jāzepa Grosvalda dzīve un māksla. – Rīga: Neputns, 2006. – 360 lpp.; Vilhelms Purvītis. – Rīga: Neputns, 2014. – 105 lpp., Latvijas mākslas vēsture. – Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas mākslas vēstures institūts; Mākslas vēstures pētījumu atbalsta fonds, 2014. – 4. sēj.: Neoromantiskā modernisma periods. 1890–1915 / Sast. Eduards Kļaviņš, autori Eduards Kļaviņš, Kristiāna Ābele, Silvija Grosa un Valdis Villerušs. – 10.–29., 175.–403., 594. lpp. (Priekšvārds; Ievads; Tēlotāja māksla; Pēcvārds). ISBN 9789934847127. Tas pats angļu valodā: Art History of Latvia. – Riga: Institute of Art History of the Latvian Academy of Art; Art History Research Support Foundation, 2014. – Vol. 4: Period of Neo–Romanticist Modernism. 1890–1915 / Ed. by Eduards Kļaviņš, with contributions by Eduards Kļaviņš, Kristiāna Ābele, Silvija Grosa and Valdis Villerušs. – P. 10–29, 175–403, 594 (Foreword; Introduction; Fine Art; Afterword). ISBN 9789934847134. 31 raksts žurnālos un katalogos,

Atzinības: LR Kultūras ministrijas prēmija (1997), Latvijas Mākslinieku savienības un Kultūrkapitāla prēmija par 1999. gada ieguldījumu mākslas zinātnē, žurnāla “Studija” gada balva (1999), Triju Zvaigžņu ordenis (2002), žurnāla “Latvijas Architektūra” gada balva par labāko analītisko rakstu (2006), LR Ministru kabineta balva (2006), laikraksta “Diena” 2006. gada galvenā balva kultūrā (2007).


Artūrs MASKATS (komponists)

Arturs Maskats dzimis 1957. gada 20. decembrī Valmierā. Beidzis LVK kompozīcijas klasi pie Valentīna Utkina (1982), studiju gados ieguvis laureāta balvu Vissavienības jauno komponistu festivālā (1981) Erevānā, Armēnijā. 2006. gadā JVLMA ieguvis maģistra grādu kompozīcijā. Dailes teātra Mūzikas daļas vadītājs (1982–1997), sacerējis oriģinālmūziku tuvu pie simts uzvedumiem, to skaitā tādam Atmodas laikmeta izcilam iestudējumam kā A. Čaka Mūžības skartie (1987). A. Maskats komponējis arī citu teātru dramatiskajiem iestudējumiem.  Bijis Latvijas Komponistu savienības valdes priekšsēdētājs (1993–1996) un Latvijas Nacionālās operas mākslinieciskais vadītājs (1996–2013). Pasniedz kompozīciju un instrumentāciju
JVLMA. Ir viens no Cēsu mākslas festivāla veidotājiem. Kopš 2013.gada novembra ir VSIA Latvijas Koncerti programmu direktors.  Arturs Maskats ir vairākkārtējs Lielās mūzikas balvas ieguvējs (1996, 2001, 2002, 2011). Viņa skaņdarbs Tango atskaņots 3. starptautiskā simfonisko kompozīciju konkursa Masterprize 2003 finālā Londonā. Komponists saņēmis Latvijas teātru gada balvu par labāko mūziku dramatiskajos teātros 2003./2004. gada sezonā (par mūziku Dailes teātra izrādēm Vācietis. Novembris. Klavierkoncerts un Horhes Luisa Borhesa Tango, režisors Mihails Gruzdovs), balvu Lielais Kristaps par mūziku filmai Tumšie brieži (2007). Ieguvis pirmo vietu Latviešu oriģināloperu konkursā (par ideju operai Valentīna, 2008).


Karina PĒTERSONE (kultūras darbiniece)

Karina Pētersone dzimusi 1954.gada 19.septembrī Rīgā.1972.gadā beigusi Rīgas 50.vidusskolu, mācījusies Tautas kinoaktieru studijā, 1978.gadā beigusi Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultāti, 1989.gadā beigusi aspirantūru Latvijas Valsts universitātē. Tulkotāja, vispusīga kultūras darbiniece, bijusī kultūras ministre (1998 – 2002), Saeimas priekšsēdētāja biedre, ilggadīga Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta fonda vadītāja, veicinājusi bibliotēku tīkla izveidošanu visā Latvijā.

Nozīmīgākie amati: 1982. – 1991. Latvijas Universitātes Angļu filoloģijas katedras vecākā pasniedzēja; 1991. –1995. LR Augstākās padomes priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova palīdze; 1995. – 19966. Saeimas deputāta, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja un 5.Saeimas priekšsēdētāja A. Gorbunova palīdze; 1997. – 1998Rīgas Domes deputāte un Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētāja; 1998. – 7. Saeimas deputāte; 2006. – 2010. – 9. Saeimas deputāte, Saeimas priekšsēdētāja biedre; Kopš 2010. – Latvijas Institūta direktore.


Jānis ROKPELNIS
 (literāts, dzejnieks, prozaiķis, tulkotājs)

Dzimis 1945. gada 2. oktobrī Rīgā, latviešu dzejnieks un esejists. Ļeņingradā studējis psiholoģiju un filozofiju. Rokpelnis pieder pie nozīmīgākajiem 70. gados ienākušajiem dzejniekiem, kurš latviešu dzejā ienesa ironijas, dažādu valodas slāņu līdzāspastāvēšanas tendences, tās apvienojot ar lirismu. Viens no talantīgākajiem Rīgas tematikas rosinātājiem mūsdienu literatūrā, turpinot A.Čaka tradīciju, pieskaitāms pie mūsdienu dzejnieku vidē autoritatīvākajiem cilvēkiem.

Saņēmis laikraksta “Padomju Jaunatne” prēmiju par gada labāko pirmo dzejoļu krājumu (1976), Dzejas dienu balvu par krājumu “Rīgas iedzimtais” (1981), Baltijas Asamblejas balvu par izlasi “Lirika” (2000), Aleksandra Čaka prēmiju (2001), kā arī Literatūras gada balvu par krājumu “Vārti” (2004). 2010. gadā par krājumu “Nosaukums” saņēmis žurnāla “Latvju Teksti” balvu un Ojāra Vācieša prēmiju, grāmatai “Rīgas iestaigāšana” 2013. gadā piešķirta Dzintara Soduma prēmija.

Rokpelnis no krievu valodas atdzejojis Inokentija Aņņenska, Aleksandra Bloka, Josifa Brodska, Marinas Cvetajevas, Nikolaja Rēriha un citu autoru dzeju.

Dzeja: Nosaukums. Rīga: Neputns, 2010., Vārti [grāmatā “Dzeja”]. Rīga: Atēna, 2004.,Klātbūtne [grāmatā “Lirika”]. Rīga: Atēna, 1999., Līme. Rīga: Liesma, 1991.,Vilciens no pilsētas R. Rīga: Liesma, 1986., Rīgas iedzimtais. Rīga: Liesma, 1981., Zvaigzne, putna ēna un citi. Rīga: Liesma, 1975.

Dzejas izlases: Dzeja. Rīga: Atēna, 2004., Lirika. Rīga: Atēna, 1999.

Publicistika, proza un esejas: Rīgas iestaigāšana [esejas]. Rīga: Mansards, 2012., Virtuālais Fausts [romāns]. Rīga: Dienas grāmata, 2008., Smagi urbjas tinte [grāmata par Knutu Skujenieku]. Rīga: Pētergailis, 2006., …jeb Dievs nav mazais bērns [esejas]. Rīga: Neputns, 2003., Rīgas iedzimtie [esejas]. Rīga: Nordik, 1997. Citās valodās: Selected Poems [Dzejas izlase, angļu val. atdz. Margita Gailītis]. Rīga: Neputns, 2014., L’Aborigène de Riga [Rīgas iedzimtais. Franču val. atdz. Alans Šorderets]. Monpeljē: Grèges, 2013.

Powered by Elxis - Open Source CMS