ANO 2015. gadu pasludinājusi  par Starptautisko Gaismas un gaismas tehnoloģiju gadu (International Year of Light). UNESCO annālēs tas ierakstīts kā Raiņa un Aspazijas gads sakarā ar mūsu dižo dzejnieku 150 gadu jubileju. Latvijas Zinātņu akadēmija ar Senāta lēmumu 2015. gadu izsludinājusi par ACADEMIA - 200 gadu, atzīmējot savas tālās priekšteces - Kurzemes literatūras un mākslas biedrības  dibināšanu pirms 200 gadiem, 1815. gada 23. novembrī. 1815. ir pirmais gadskaitlis, kas šūdināts Latvijas Zinātņu akadēmijas karogā, aizsākot gadskaitļu virkni, kur katrs gads iezīmē kādu noteiktu posmu Akadēmijas tapšanā par tādu, kāda tā ir šobrīd. Visi šie notikumi ir savstarpēji saistīti, lai 2015. gadu varētu nodēvēt par Gaismas gadu ne tikai fizikālās gaismas, bet arī gara gaismas - apgaismības - izpratnē.

Sāksim ar vissenākajiem laikiem. 1815. gadā bija beidzies karš ar Napoleonu. Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas - Pētera akadēmijas (Academia Petrina), kas pēc Kurzemes hercogistes pievienošanas Krievijai (1795) bija pārtapusi par Jelgavas cildeno ģimnāziju (Gymnasium illustre), profesori pēc tam, kad jaunas universitātes dibināšanas svaru kausi bija nosliekušies par labu Tērbatai (Tartu), tomēr negribēja palikt ārpus zinātniskās sabiedrības. Un tā 1815. gadā Jelgavā tika dibināta Kurzemes literatūras un mākslas biedrība (Kurländische Gesellschaft für Literatur und Kunst), ko varētu uzskatīt par pirmo mēģinājumu izveidot Baltijā reģionālu zinātņu akadēmiju. 23. novembrī astoņi augstāki Kurzemes ierēdņi, muižnieki un Jelgavas cildenās ģimnāzijas profesori sanāca dibināšanas sapulcē, pieņēma dibināšanas paziņojumu un izstrādāja statūtus, kurus nosūtīja apstiprināšanai Baltijas ģenerālgubernatoram marķīzam Filipam Pauluči. Pēc statūtu apstiprināšanas dibinātāji 1817. gada 7. aprīlī pievēlēja vēl 127 locekļus no visām trim Baltijas guberņām, citām Krievijas impērijas pilsētām un ārvalstīm. Tā paša gada 6. jūnijā notika biedrības pirmā konstruēšanās sapulce, kurā tika ievēlēts biedrības pastāvīgais sekretārs, resp. vadītājs - Jelgavas ģimnāzijas matemātikas profesors Georgs Magnuss Paukers un formulēti tās galvenie uzdevumi - novada vēstures izzināšana un literārā darbība, zinātniskā pētniecība un zinātnes sasniegumu popularizēšana. Kā trešais mērķis minēts „izglītot tautu", latviešu un igauņu zemniekus, kurus tieši tolaik atbrīvoja no dzimtbūšanas.

Uz pirmo biedrības kopsapulci bija ieradusies tās goda biedre, Kurzemes pēdējā hercoga Pētera atraitne Doroteja, kura ziedoja biedrībai 1000 sudraba rubļu. Arī daudzu citu biedru vārdi bija zinātnes un sabiedriskās aprindās gana pazīstami: embrioloģijas pamatlicējs Karls Bērs, izcilais astronoms Vilhelms Strūve, biologs Eduards Eihvalds, Tērbatas universitātes profesori, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi, pasaules apceļotājs Johans (Ivans) Krūzenšterns, arī Baltijas sabiedriskie darbinieki Garlībs Merķelis, Johans Kristofs Broce, Dāvids Hieronims Grindelis u.c. Izcilu vietu to skaitā ieņēma Teodors Grothuss (1785-1822), kurš vistiešākā veidā ir saistīts ar Gaismas gadu abās tā nozīmēs un paturējis paliekošu vietu pasaules zinātnē kā pirmā elektrolīzes izskaidrojuma autors (20 gadu vecumā!), fotoķīmijas pamatlicējs un daudzu oriģinālu teorētisku un eksperimentālu atklājumu veicējs.

Ieguvis izglītību Leipcigā, Parīzē, Neapole un Romā, Teodors Grothuss atgriezās dzimtenē un dzīvoja savas mātes muižā Gedučos, netālu no Bauskas, tagadējā Lietuvā, kur aktīvi nodarbojās ar pētniecību un bija viens no Kurzemes literatūras un mākslas biedrības rosīgākajiem biedriem, vismaz 10 reizes ziņoja par saviem atklājumiem biedrības sēdēs. Literatūras un mākslas biedrības rakstu pirmo sējumu ievada plašs, 65 lappušu garš Grothusa traktāts par elektrības un gaismas ķīmisko darbību. Ar to Grothuss licis pamatus fotoķīmijas zinātnei. Tajā izvirzīti divi fotoķīmijas likumi, kas ir pirmskvantu laikmeta fotoķīmijas pamats. Taču, publicēti provinces žurnālā, šie likumi neguva laikabiedru ievērību, vēlāk no jauna tos atklāja citi zinātnieki, un Grothusa prioritāte tika atzīta vienīgi 20. gadsimtā.

Vājā veselība neļāva zinātniekam ieņemt profesora vietu Tērbatas universitātē un piesaistīja pie nomaļajiem Gedučiem. Taču Grothuss nereti strādāja arī Jelgavā, vietējā farmaceita H.Bidera aptiekā. 37 gadu vecumā garīgo spēku paguruma mirklī Teodors Grothuss labprātīgi šķīrās no dzīves Tīri zinātniskā ziņā viņa darbība bija Kurzemes literatūras un mākslas biedrības devuma augstākā virsotne. Savus materiālus, aparātus un rokrakstus Grothuss novēlēja testamentāri Kurzemes literatūras un mākslas biedrībai.

1819. gadā biedrība (Kārlis Vatsons u.c.) sarīkoja Latvijas vēsturei ļoti nozīmīgo diskusiju par tēmu, vai latvieši pēc dzimtbūšanas atcelšanas būtu pārvācojami. Diskusijas dalībnieku vairākums atzina, ka no dzimtbūšanas atbrīvotajiem latviešu zemniekiem būtu zināšanas jādod viņu dzimtajā valodā, latviešiem jāveido terminoloģija gan likumu tulkošanai, gan modernu jēdzienu veidošanai. K.Vatsons sāka izdot pirmo laikrakstu latviešu valodā (Latviešu Avīzes, iznāca Jelgavā kopš 1822. gada), ar ko sākas žurnālistika latviešu valodā, pēc viņa ierosmes dibināta Latviešu literārā biedrība (Latviešu draugu biedrība). Kurzemes literatūras un mākslas biedrība pastāvēja līdz 1939. gadam, galvenokārt kā Baltijas vācu organizācija, kurā darbojās arī vairāki latviešu izcelsmes zinātnieki ( D.H. Grindelis, K. Krauklings, H. Voldemārs (K.Valdemāra brālis), K. Bergs, J. Zēvers u.c.), tā vēlāk daudz veikusi Kurzemes novadpētniecībā, kultūrvēsturē un mākslas vēsturē, ģenealoģijā, Jelgavas muzeja veidošanā u.c.

Humanitārajās zinātnēs 19. gs. īpaši aktīvs bija Kurzemes biedrības godabiedrs Augusts Bīlenšteins (1826-1907), arī ilggadīgs Latviešu literārās biedrības vadītājs, kura pētījumi par latviešu etnoloģiju, valodu, folkloru, latviešu cilšu robežām ir ar paliekamu vērtību. Būtiskus A. Bīlenšteina personiskā arhīva materiālus digitālā formā nule apzinājis zinātnieka mazmazdēls prof. Hansis Bīlenšteins (Ņujorkā), kurš ar sava brālēna Volframa Bīlenšteina (Berlīne) starpniecību darījis to 2015. gadā pieejamu Latvijas pētniekiem, nosūtot vienu eksemplāru arī Latvijas Zinātņu akadēmijai, ko varam ar pateicību vērtēt kā pienesumu ACADEMIA - 200.

Protams, 1815. gadu nevar tiešā veidā uzskatīt par tagadējās Latvijas Zinātņu akadēmijas pirmsākumu. Tas drīzāk ir akadēmijas idejas pirmsākums, tādēļ šis gads ir iezīmēts mūsu karogā. Šī 200-tā gadadiena šogad iekļauta arī UNESCO vēsturisko atceru sarakstā.

Nākamie soļi mūsu Zinātņu akadēmijas veidošanā saistās ar Rīgas Latviešu biedrības zinību komisijas - pirmās pašu latviešu radītās "tautas zinību akadēmijas" dibināšanu 1869. gadā, Rīgas Latviešu biedrības Zinātņu komitejas  (Academia Scientiarum Latviensis SRL) izveidošanu 1932. gadā un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa 1936. gadā deklarēto nodomu - dibināt Latvijas Zinātņu akadēmiju, kuras aizsākums bija Latvijas Vēstures institūts.

Taču reāli Latvijas Zinātņu akadēmija tika dibināta pēc II Pasaules kara, jau padomju okupācijas apstākļos, 1945.-1946. gadā. Tātad šogad varam sākt atzīmēt 70 Latvijas Zinātņu akadēmijas nepārtrauktas darbības gadus. Tās pirmo īsteno locekļu skaitā, kuri 1946. gada 14. februārī pulcējās uz pirmo kopsapulci, bija ievērojami latviešu zinātnieki - valodnieks Jānis Endzelīns, mežzinātnieks Arvīds Kalniņš, mikrobiologs Augusts Kirhenšteins, lauksaimniecības zinātnieks Paulis Lejiņš, agroķīmiķis Jānis Peive, mediķis Pauls Stradiņš u.c. Pēckara gados izauga jauna latviešu zinātnieku paaudze un jauni zinātniskās pētniecības virzieni - magnētiskā hidrodinamika un cietvielu fizika, astronomija, polimēru mehānika, koksnes ķīmija, jaunu medikamentu meklējumi, molekulārā bioloģija, virusoloģija, kosmosa materiālu tehnoloģiju radīšana. Kopš 1992. gada Latvijas Zinātņu akadēmija transformējusies par eiropeisku akadēmiju, kas sastāv no izcilākajiem zinātniekiem - ievēlētiem locekļiem valsts aizgādniecībā, veicinot zinātnes attīstību Latvijā, tās svarīgāko problēmu apspriešanu un starptautiskos sakarus (sk. LZA Harta).

Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē pusgada ietvaros Rīgā jūnijā notiks divas lielas starptautiskas konferences - Baltijas jūras zinātnes kongress (organizē Latvijas Zinātņu akadēmija un Latvijas Hidroekoloģijas institūts) un Eiropas NanoForums jeb ENF-2015 (organizē Latvijas Universitāte un Somijas firma Spinverse).

Vēl viena liela starptautiska konference "Drug Discovery" 27.-29. augustā būs veltīta izcilā zinātnes organizatora akadēmiķa Solomona Hillera simtgadei (dz. 1915.gada 14.janvārī) un 50 gadiem, kopš Rīgā angļu un krievu valodā iznāk žurnāls "Heterociklisko savienojumu ķīmija", un reģistrēts pretvēža preparāts ftorafūrs (tegafūrs). Šo konferenci organizē Latvijas Organiskās sintēzes institūts.

10.-11. septembrī Latvijas Zinātņu akadēmija sadarbībā ar Rīgas Domi un Jūrmalas pašvaldību, kā arī Jūrmalas muzeju rīkos Raiņa 150. jubilejai veltītu VI Letonikas kongresu.

Oktobra sākumā iecerēta Baltijas zinātņu vēstures 27. konference, kurā paredzēts runāt par zinātņu biedrībām, zinātņu akadēmijām un akadēmisko vidi Baltijas telpā, kā arī atzīmēt Baltijas valstu zinātņu vēstures un filozofijas asociācijas dibināšanas 25 gadus.

Tie ir tikai daži lielākie pasākumi no gadam paredzētā plašā klāsta, kura mērķis ir ACADEMIA - 200 ietvaros celt Latvijas zinātnes efektivitāti un prestižu sabiedrībā, skaidrot zinātņu akadēmijas jēdzienu un šādu akadēmiju lomu pasaulē, apcerēt Latvijā pārstāvēto pētniecības virzienu starptautisko vērtējumu, un arī vērtējumu nacionālajā līmenī, censties novērst pēdējos gados vērojamo potenciālo Latvijas zinātnes lejupslīdi vairākos sektoros, kā arī piedalīties pētniecisko organizāciju transformācijā atbilstoši laikmeta vajadzībām, piedalīties atsevišķu zinātnieku personību un zinātnes tradīciju popularizēšanā starptautiskā un nacionālā līmenī, celt Latvijas zinātni pasaulē un pašu mājās. LZA šo augšāmcelšanās gadu organizē sadarbībā ar universitātēm, zinātniskajām institūcijām un biedrībām, muzejiem un bibliotēkām, pašvaldībām, emeritētajiem zinātniekiem, kontaktā ar Saeimu, valdību un ministrijām, gada pirmajā pusē izmantojot Latvijas kā ES Padomē prezidējošās valsts iespējas.

Jānis Stradiņš
LZA Senāta priekšsēdētājs