Valsts pētījumu programmas EKOSOC-LV  trešajā posmā paveiktais

19-01-2017

VPP EKOSOC-LV darbojas ar mērķi nodrošināt Latvijas tautsaimniecības transformācijas, gudras izaugsmes, pārvaldības un tiesiskā ietvara procesu un problēmu izpratni valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai. Izmantojot valsts atbalstu un iespēju veikt plašus starpdisciplinārus pētījumus sabiedrības attīstībai svarīgos jautājumos (izglītība, inovācijas procesi, zināšanu ekonomika, demogrāfija, valsts un sabiedrības institūciju attīstība u.c.), programmai jāspēj: attīstīt zināšanu bāzi un cilvēkkapitālu sociālajās zinātnēs; veidot spēcīgas sociālo zinātņu skolas, nodrošināt to saikni ar citām zinātņu nozarēm, izglītību un sabiedrības pārvaldības institūcijām; radīt zināšanu bāzi lēmumu pieņemšanai sabiedrības pārvaldībā.

Programmas veikumu pirmajā un otrajā posmā ir izvērtējusi neatkarīga ārzemju ekspertu komisija. Programmas darbs kopumā ir vērtēts pozitīvi. Vienlaikus eksperti ieteikuši aktivizēt programmas publicitātes pasākumus un apvienot projektus tematiskos virzienos. Ņemot vērā programmas starptautiskās izvērtēšanas rezultātus un ieteikumus, ir veikta programmas projektu apvienošana trīs pētniecības blokos: "Telpiskā attīstība", "Sabiedrības attīstība" un "Ekonomikas attīstība". Visu trīs bloku ietvars ir projekta 5.2.10. pētītais nozaru tiesiskais regulējums. Sekojot ieteikumiem, nopietni strādāts pie programmas publicitātes pasākumu aktivizēšanas - rīkoti semināri, konferences un forumi, par programmu ziņots televīzijas sižetos un radioraidījumos, programmas pasākumi atspoguļoti arī nacionālajā un reģionālajā presē.

Apvienotajos tematiskajos blokos uzsākts darbs pie Latvijas tautsaimniecības attīstības scenāriju izveides, pielietojot projektā 5.2.3. aprobēto AHP hierarhiju analīzes modeli.

Bloks "Telpiskā attīstība" (Projekti: 5.2.3., 5.2.8., 5.2.9.)

VPP 5.2.3. projekta trešajā posmā pabeigta novadu veiktspējas novērtēšanas indeksa izstrāde un veikta rezultātu aprobācija. Veikta novadu klasteru izstrāde un padziļināta analīze Latvijas mērogā, nosakot pozitīvās un negatīvās iezīmes viedas attīstības veicināšanā. Veikta viedo teritoriju identificēšana, balstoties uz teritoriju veiktspējas indeksa rezultātiem. Izveidots ilustratīvi-kartogrāfisks materiāls viedas attīstības indeksu vizualizācijai, kas kalpotu kā bāze pašvaldībām sagatavotiem priekšlikumiem. Tiek turpināta padziļināta izstrādāto klasteru izpēte pa blokiem vieda pārvaldība, vieda ekonomika, viedi iedzīvotāji, viedi resursi un adaptācija monogrāfijai. Šai tēmai īpaši veltītu zinātnisku ziņojumu kopa un dalība ar ziņojumiem konferencēs, kā arī tēmai veltītu zinātnisku publikāciju sagatavošana. Veikta AHP hierarhiju analīzes modeļa veidošana katrā Latvijas reģionā. Šim nolūkam tika novadītas ekspertu intervijas un apstrādāts plašs iegūto datu materiāls.

Tika veikti Latvijas reģionos - Latgalē, Kurzemē, Vidzemē, Zemgalē un Pierīgā - veikto ekspertu interviju datu apkopojumi. Veikti aprēķini pēc AHP metodikas, lai izvērtētu katra reģiona viedās specializācijas veidošanos un attīstību noteicošos faktorus un virzību. Projekta dalībnieki kopīgi vienojušies par publicējamās monogrāfijas saturu. Liels darbs paveikts, sadarbībā ar pašvaldībām izstrādājot pētījumus Kurzemes plānošanas reģionam, Zemgales plānošanas reģionam, Sēlijas novadiem un Latvijas Pašvaldību savienībai. Visi pētījumi iesniegti pasūtītājiem kā intelektuālais īpašums.

Projekta dalībnieki sadarbojušies ar bloka "Telpiskā attīstība" projektiem 5.2.9. (I. Kokina) un 5.2.7. (A. Līviņa) un izstrādājuši kopīgu ziņojumu.

VPP 5.2.8. projekta trešajā posmā apjomīgākais primāro datu ievākšanas darbs bija iedzīvotāju anketēšana izpētes areālos ar mērķi izzināt lauku teritorijās dzīvojošo viedokli par dabas un kultūras resursu esošo situāciju un potenciālo izmantošanu uzņēmējdarbībā, kā arī par pašvaldības komunikācijas jautājumiem ar vietējiem iedzīvotājiem. Iedzīvotāju anketēšana notika dažādu dabas un kultūras mantojuma pasākumu laikā izpētes teritorijās, daļa atbilžu tika iegūtas tiešsaistē. Sākotnējā rezultātu analīze parāda saikni starp iedzīvotāju nodarbošanos un pašvaldības komunikāciju ar iedzīvotājiem, kā arī starp iedzīvotāju pašu iesaistīšanos aktivitātēs un pašvaldības darba vērtējumu. Kopumā mazāk nekā puse respondentu izmanto vai vēlētos izmantot dabas un kultūras resursus ienākumu gūšanai. Aptaujas anketas padziļināta rezultātu analīze tiks turpināta 4. posma sākumā, kā arī iegūtie rezultāti tiks triangulēti ar iepriekš veiktajām intervijām un citu datu analīzi.

Visās četrās izpētes teritorijās ir augsts saimnieciskās darbības veicēju, fizisko personu skaits, kas atstāj ietekmi uz novada pārvaldību. Daudzveidīgs ir saimnieciskās darbības veicēju sadalījums pēc uzņēmējdarbības klasifikācijas veidiem.

Šajā posmā ir sagatavota rokasgrāmata / izdevums pasākumu organizatoriem par nemateriālā kultūras mantojuma izmantošanu pasākumos. Nākamajā posmā ir jāpiesaista finansējums rokasgrāmatas maketēšanai un iespiešanai. Rokasgrāmatas sagatavošanas laikā Vidzemes augstskolā ir izstrādāts arī maģistra līmeņa studiju kurss "Lauku kultūrtelpas revitalizācija - realitāte vai mīts" 3 ECTS apjomā. Kurss tiks aprobēts 4. posma 1. pusgadā.

Noorganizētas divas vidusskolēnu fokusgrupu diskusijas Krāslavas un Mazsalacas novadā, kas parādīja atšķirīgu situāciju ar jauniešu apmierinātību novadā. Fokusgrupu rezultāti parādīja, ka daļa skolēnu sniedza sociāli vēlamas atbildes. Pašvaldības var jauniešus izmantot kā resursu, iesaistot attīstības plānošanā un plānošanas dokumentu izstrādē.

Ir sagatavota publikācija, kas iznākusi Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstīs - "Kultūras mantojuma lietojums reģionu līdzsvarotā attīstībā". Ceturtajā - noslēguma - posmā plānots stiprināt dabas un apdzīvojuma komponenti projektā. Izpētes teritorijās ir plānots veikt īstenoto, izstrādes stadijā esošo projektu uzskaites tematisko analīzi, kā arī iesaistīties Rīgas-Gaujas Eiropas gastronomiskā reģiona 2017 darbības izvērtējumā.

VPP 5.2.9. projekta trešajā posmā darbs tika turpināts ar sabiedrības apziņas harmonizācijas modeļu izstrādi. Veikta anketēšanas rezultātu apstrāde un analīze. Anketēšanas rezultātu analīze parādīja ekoloģiski jutīgo teritoriju nozīmi ekoloģisko pakalpojumu ilgtspējības nodrošināšanā, ilgtspējību un sabiedrības sociālās apziņas līmeni, kā arī potenciālu viedās specializācijas stratēģijas īstenošanai izvēlētajās modeļteritorijās Vidzemē, Latgalē un Kurzemē.

Izstrādāts konkrētajā projektā apziņas izpausmju identificēšanas modelis, balstoties uz D. Bolšo modeļa modificētu versiju. Izstrādātais modelis adaptēts Slīteres NP sociālās vides specifikai, kura izpaužas, piem., vietējām sociālajām grupām nereti raksturīgajā t.s. salu mentalitātē, vietējās sabiedrības psiholoģiskās pasivitātes un paš-aktivitātes dialektikā, saasinātā biofīliskajā uztverē, katalizatorpersonību sociālās lomas akcentēšanā u.c.

Bloks "Ekonomikas attīstība" (projekti: 5.2.1., 5.2.2.).

VPP 5.2.1. projekta ietvaros trešajā posmā galvenais uzsvars tika likts uz šādām aktivitātēm: 1) turpināta makroekonomisko nozaru, t.sk. augsto tehnoloģiju nozaru, konkurētspējas rādītāju dinamikas analīze Latvijā un pārējās Baltijas valstīs, 2) veikta Latvijas transporta un tranzīta nozares konkurētspējas izpēte, tajā skaitā izvērtēta Latvijas dzelzceļa uzņēmumu konkurētspēja un izanalizēta autotransporta un Latvijas ostu konkurētspēja Latvijas tranzīta koridorā, 3) veikts Latvijas enerģētikas nozares un Baltijas jūras reģiona elektroenerģijas tirgus konkurētspējas novērtējums, 4) izpētīta makro- un interneta mārketinga instrumentu loma eksporta veicināšanai un uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanai ārvalstu tirgos, 5) analizēti konkurētspējas kvalitātes nodrošināšanas un intelektuālā kapitāla ietekmes aspekti, 6) veikta analīze par interneta mārketingu un valsts atbalstu eksportējošiem uzņēmumiem, 7) turpināta augstākās izglītības pakalpojumu eksporta iespēju analīze, 8) turpināta Latvijas veselības aprūpes sektora starptautiskās konkurētspējas izpēte.

Projekta ietvaros tiek veidota sadarbība ar Ekonomikas ministriju, Veselības un Labklājības ministrijām un citām pārvaldes institūcijām, tādām kā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija, kā arī ar AS Latvenergo un citiem uzņēmējiem.

Trešā posma projekta rezultāti prezentēti 45 konferencēs un semināros, sagatavots un iesniegts, apstiprināts 1 Horizon 2020 projekts, aizstāvēti 2 promocijas darbi un 4 maģistra darbi, publicēti 2 zinātniskie raksti WOS datu bāzē, 6 Scopus datu bāzē un citās datubāzēs (EBSCO, CEEOL u.c.) iekļautajos žurnālos, publicētas 16 citas zinātniskas, starptautiski recenzētas publikācijas un 1 populārzinātniska publikācija.

VPP 5.2.2. projekta ietvaros atbilstoši trešā posma uzdevumiem tika veikti pētījumi par: 1) Latvijas uzņēmumu inovāciju potenciālu (RTU); 2) bioekonomikas un lauksaimniecības sektora inovāciju potenciālu (LLU); 3) nemateriālo aktīvu kā inovācijas indikatora lomu uzņēmumu darbības rezultātu uzlabošanā (RTU); 4) tehnoloģiju pārneses (TP) modeļu evolūciju, kā arī veikta modeļu analīze, lai izvelētos piemērotāko modeli TP procesā (VeA); 5) "universitāte-industrija" sadarbību kavējošiem faktoriem (RTU); 6) Latvijas zinātnes / izglītības, biznesa vides un Latvijas diasporas līdzšinējo sadarbību un nākotnes sadarbības iespējamo modeli (ViA). Ir sagatavots un iesniegts LR Patentu valdē patenta pieteikums, reģistrācijas numurs P-16-102 (RTU). Pētījuma rezultāti ir prezentēti 8 zinātniskās starptautiskās konferencēs, kā arī publicēti 11 raksti žurnālos un konferenču pilnu rakstu krājumos, t.sk. 2 raksti žurnālā ar SNIP>1. Tika sagatavota un publicēta daudzautoru monogrāfija (A. Sauka, RTU, SSE Riga); ir aizstāvēts 1 promocijas  darbs (RTU). Sadarbības partneri aktīvi piedalījās uzdevumu izpildē.

Bloks "Sabiedrības attīstība" (projekti: 5.2.4., 5.2.5., 5.2.6., 5.2.7.)

VPP 5.2.4. projektā pabeigts lauka darbs izlases pētījumam par iedzīvotāju mobilitāti un demogrāfiskās politikas realizāciju, apkopoti un analizēti tā rezultāti. Veikta dažādu iedzīvotāju grupu ģeogrāfiskās mobilitātes modeļu analīze, diasporas sociodemogrāfiskās un ģeogrāfiskās dinamikas analīze un izvērtējums. Tāpat arī raksturotas iedzīvotāju mobilitātes iezīmes Latvijā dažāda līmeņa teritorijās un tās loma iedzīvotāju izvietojuma, skaita un sastāva pārmaiņās un teritoriju attīstībā. Pētījumu rezultāti publicēti Latvijā un ārzemēs, par tiem sniegti ziņojumi starptautiskās un nacionālās konferencēs. Par projekta aktivitāšu rezultātiem sniegti ziņojumi Ministru prezidentam, Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputātiem, Ministru kabineta Demogrāfijas lietu padomei u.c. institūcijām. Turpināts darbs pie projekta monogrāfijas manuskripta. Manuskripta gatavības pakāpe ir 50%.

Uzsākta un turpinās VPP EKOSOC-LV ietvaros sagatavotā Saeimas debašu korpusa analīze par demogrāfisko situāciju, demogrāfisko un reģionālo politiku. Galvenie sasniegtie rezultāti iekļauti publikācijā - Demogrāfiskā attīstība Latvijā: problēmas un izaicinājumi. LZA Vēstis. A daļa. Sociālās un humanitārās zinātnes, 2016, Nr. 3 (70). 40.-50. lpp. Galvenie secinājumi ir sekojoši: 1) Demogrāfiskai attīstībai Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas raksturīgas otrās demogrāfiskās pārejas pazīmes ar iespēju starptautiskās migrācijas ietekmē pāraugt trešajā demogrāfiskās pārejas fāzē, kuru raksturotu lielāks ārvalstīs dzimušo iedzīvotāju īpatsvars. Zems dzimstības līmenis, mūža ilguma palielināšanās un emigrācija veicina Latvijas iedzīvotāju sastāva novecošanos. Tas ietekmē valsts ilgtspējīgu attīstību. 2) Saskaņā ar iedzīvotāju viedokli svarīgi ir tādi demogrāfiskās situācijas uzlabošanas pasākumi, kas vērsti uz sociālās nevienlīdzības mazināšanu un veselības nostiprināšanu. Iedzīvotāji norāda uz depopulācijas riskiem lokālā, reģionālā un nacionālā līmenī. Iedzīvotāju skaita turpmāka samazināšanās ir drauds sava ciema, pagasta, pilsētas, reģiona un valsts turpmākai ekonomiskai attīstībai. Svarīgi ir ne tikai valsts mēroga demogrāfiskās politikas pasākumi, bet arī vietējo pašvaldību iniciatīvas. 3) Atbalsts dzimstības veicināšanai - tas pēc iedzīvotāju domām ir nozīmīgākais uzdevums turpmākai demogrāfiskai attīstībai. Tomēr iedzīvotāji visai bieži demogrāfisko problēmu risināšanā paļaujas uz ģimenes atbalstu un paši uz sevi. Dominē iedzīvotāju viedoklis, ka tautsaimniecības izaugsme iespējama, stabilizējot iedzīvotāju skaitu esošajā līmeni. Sabiedrībā ir jāturpina diskusija par valsts un reģionālās demogrāfiskās attīstības izaicinājumiem un mērķiem un demogrāfiskās politikas līdzekļiem to sasniegšanai.

VPP 5.2.5. projektā trešajā posmā Saeimas korpuss ir papildināts ar 12. Saeimas stenogrammām, ir izstrādāta korpusa pārlūkprogramma ParliSearch, stenogrammas ir integrētas valodas korpusa statistiskas apstrādes programmā Sketch Engine (bonito.korpuss.lv/saeima). Psihologi testējuši anomijas teorētisko modeli un anketu starpkultūru kontekstā.

Pētījumu rezultāti liecina - politiskais, filozofiskais, mediju, ikdienas diskurss pauž, ka sociālās dzīves organizācijas pilnveidošana (integrācija, saliedētība, vienotība, sadarbība, atbildība) lielākoties ir atkarīga no personības (personiskās identitātes) uzlabošanas (gan politiķu, gan ierindas pilsoņu) kultūras socializācijas ceļā. Politikas dokumenti, kuru pamatā ir likts šāds risinājums, sniedz vājas deskriptīvas terminu definīcijas, neeksplicē kultūras un rīcības cēlonību, nonākot pretrunā cits ar citu. Pētot mediķu profesionālo organizāciju darbību, ir noskaidrots, ka, no vienas puses, NVO locekļiem nav pieejamas aktoru lomas un rīcības resursi, lai īstenotu pilsoniskā sektora funkcijas; no otras puses, augšupejošo komunikāciju kavē valsts pārvaldes institūciju uzbūve.

Viens no VPP 5.2.6. projekta deklarētajiem mērķiem ir izpētīt pēckrīzes politiskos un sociālos procesus Latvijā. Šie jautājumi nodarbināja visus pētniekus. Divas apkopojošas publikācijas guvušas plašāku rezonansi. Tā ir F. Rajevskas sadaļā "Latvia: Both Sides of the Economic Recovery Success Story" (līdzautore L. Romanovska) Springer monogrāfijā "Challenges to European Welfare Systems"(2016) (Edit. Kl.Schubert & others). Tajā tiek analizēta budžeta konsolidācijas sociālā cena, valsts aktīvā iesaiste sociālās palīdzības sniegšanā krīzes laikā un reformas vairākos sociālās politikas laukos: nodarbinātības, veselības, sociālās aprūpes, ģimenes, pensiju. Sociālās iekļaušanas politikas nesteidzīgo gaitu Latvijā analizē pētniece T. Lāce rakstā "Latvijas valdības politika pēckrīzes periodā minimālā ienākuma līmeņa paaugstināšanai"( LZA Vēstis. 2016. 70.sēj. Nr.3). Tiek analizēti CSP un Eurostat dati, Latvijas politikas plānošanas dokumenti un normatīvie akti un EK dokumenti, kas saistīti ar minimālā ienākumu līmeņa noteikšanu. Materiālās nenodrošinātības un nevienlīdzības rādītāji Latvijā ir vieni no augstākajiem ES vidū.. Apstiprinātas koncepcijas "Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu" (2014) izpildes termiņi tiek pārcelti no 2017. uz 2019. gadu. Abas autores norāda uz izteiktu politiskās gribas trūkumu nevienlīdzības samazināšanai.

Veiksmīgi virzījās pensiju sistēmas darbības izpēte. O. Rajevska aizstāvēja promocijas darbu "Pensiju adekvātums un taisnīgums kā pensijas sistēmas institucionālā dizaina funkcijas: Baltijas valstu gadījums", kurā veica oriģinālu Latvijas, Igaunijas un Lietuvas vecuma pensiju likumdošanas salīdzinošo  analīzi, izstrādājot jaunu pieeju statistikas datu analīzei. Ir izstrādāts un empīriski pārbaudīts retrospektīvās imitācijas modelis vecuma pensiju sistēmu darbības efektu izvērtēšanai pie mainīgiem priekšnoteikumiem: darba algas lielums, piedalīšanās pensiju II līmenī, nosacīta kapitāla valorizācijas noteikumi. Plašākā kontekstā šī disertācija ir pienesums zinātniskajā literatūrā NDC sistēmas darbības analīzei pētniecības uzdevumiem, kurus formulēja Pasaules Bankas pensiju ekspertu komanda. Tika identificētas pensiju sistēmas stiprās un vājās puses un izstrādātas attiecīgas rekomendācijas likumdevējiem un politikas veidotājiem pensijas adekvātuma un taisnīguma nodrošināšanai. Darbs pirms aizstāvēšanas tika nosūtīts uz Labklājības ministriju, tā atzinumi tika nosūtīti uz Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Pensionāru federāciju, prezentēti Latvijas Statistiķu asociācijas, CSP un LU Doktorantūras skolā, prezentēti 4 starptautiskajās konferencēs un izklāstīti 4 publikācijās. Pētnieks D. Stāvausis rekomendācijās LM pamatoja nepieciešamību valsts fondēto pensiju shēmā ieviest standarta investīciju stratēģiju, kurā iekļautu tos iedzīvotājus, kuri paši nevēlas vai nespēj pieņemt atbildīgus lēmumus, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju zemo finanšu pratības līmeni. Turpinājās statistikas datu analīze par labklājības līmeni Latvijas pašvaldībās. I. Jēkabsone pētīja attiecības starp sociālo kapitālu un iespēju iesaistīt iedzīvotājus lēmumu pieņemšanas procesos pašvaldībās labklājības uzlabošanā, iedzīvotājiem ieguldot savus resursus (līdzatbildības pieeja). Par šo tēmu tika aizstāvēts maģistra darbs RSU. Turpinājās arī deinstitucionālizācijas procesa izpēte attiecībā pret dažādām tajā iesaistītājām vecuma grupām ar likumdošanas aktu, pašvaldību mājaslapu izpēti, ekspertu intervijām.

VPP 5.2.7. projekta trešajā posmā tika noteikti sociālo inovāciju veicinošie un kavējošie faktori, kā arī izpētīti faktori, kas motivē indivīdus iesaistīties sociālās inovācijas procesos. Izstrādāta metodoloģija un intervijas materiāli sociālās inovācijas projektu pārstāvju intervēšanai, lai izveidotu sabiedrības sadarbības modeli sociālās inovācijas veicināšanai Latvijā un sabiedrības iesaistei sociālās inovācijas procesos. Noslēdzoties pilotpētījumam, klātienē tika intervēti 30 sociālās inovācijas projektu pārstāvji. Intervēšana turpināsies arī projekta 4. posmā. Intervijā iegūtie kvantitatīvie dati dos iespēju novērtēt sociālajā inovācijā iesaistīto pušu (pašvaldības, valsts institūcijas, uzņēmumi, indivīdi, NVO u.c.) finansiālo, informatīvo un organizatorisko atbalstu sociālās inovācijas procesos. Vērtējumu matrica, kas tiks radīta intervēšanas procesa beigās, izveidos bāzi, kas noteiks iesaistīto pušu finansiālā, informatīvā un organizatoriskā atbalsta indikatorus, lai izstrādātu sabiedrības iesaistes sociālās inovācijas procesos matemātisku un loģisku modeli. Intervijās iegūto kvalitatīvo datu kontentanalīze atklās: sabiedrības iesaistīšanas sociālās inovācijas procesos mehānismus, sociālo problēmu labāku radošo risinājumu iespējas, sociālās inovācijas ietekmi uz sabiedrību, sociālās inovācijas rezultātā izveidotās jaunas sociālās prakses izplatīšanas raksturu un finansiālās ilgtspējības līmeni sociālās inovācijas projektos Latvijā.

Veikta aptaujas datu analīze, kas parādīja, ar darbinieku līdzdalības kapitālā (DLK) starpniecību ir iespējams pozitīvi mainīt darbinieku attieksmi pret darbu - veicināt lielāku pašidentificēšanos ar uzņēmumu, lojalitāti, motivācijas un produktivitātes pieaugumu, lielāku pārraudzību pār kolēģu darbu, pastiprinātu darbinieku interesi par uzņēmuma darbības rādītājiem un sekmēt iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā. Tika veikts Baltijas valstu akciju sabiedrību darbības efektivitātes novērtējums atkarībā no vadītāju personāla akciju apjoma. Veicot ES dalībvalstu regulējuma analīzi, secināts, ka "kopējais Eiropas režīms" varētu tikt uzskatīts kā liels solis ceļā uz risinājumu pārrobežu situācijās, kad starptautiskiem uzņēmumiem, ir pienākums piemērot atšķirīgus valsts tiesību aktus, īstenojot darbinieku akciju īpašumtiesību shēmas, tādējādi radot nevienlīdzību starp darbiniekiem no dažādām ES dalībvalstīm. Veikta sociālā kapitāla elementu izpēte, pilnveidots teorētiskais un konceptuālais ietvars sociālā kapitāla elementu novērtēšanai. Izstrādāts konceptuāls modelis sociālā kapitāla ietekmes uz novadu ekonomisko attīstību novērtēšanai.

Projekta trešā posma rezultāti prezentēti 13 starptautiskajās zinātniskajās konferencēs, 5 vietējās konferencēs un forumos, organizētas 2 konferences, sniegtas 5 atklātās lekcijas ārvalstīs un Latvijā, aizstāvēti 2 maģistra darbi, aizstāvēts 1 promocijas darbs un priekšaizstāvēti 2 promocijas darbi, publicēti 7 zinātniskie raksti (2 raksti - LZA Vēstīs; 1 raksts - žurnālā Open Springer; 2 raksti konferenču krājumos, kas regulāri tiek indeksēti WOS; 1 raksts - konferences krājumā, kas regulāri tiek indeksēts Scopus datubāzē; 1 raksts anonīmi recenzētajā starptautiskajā zinātniskajā izdevumā), publicēti 3 populārzinātniski raksti, pieņemts publicēšanai 1 raksts Scopus indeksētajā starptautiskajā zinātniskajā žurnālā.

Bloks "Tiesiskais ietvars" (projekts: 5.2.10.)

VPP 5.2.10. projektā trešajā posmā turpinājies darbs pie tautsaimniecības attīstībai svarīgu tiesiskā nodrošinājuma jautājumu izpētes. Projekta ietvaros organizēti divi nacionāla mēroga pasākumi: 2016. gada 24. februārī LU 74. konferences sekcija "Mantisko jautājumu publiski - tiesiskās reglamentācijas aktuālā problemātika VPP 5.2.10. EKOSOC-LV". Un 2016. gada 4. novembrī - VPP EKOSOC-LV foruma "Gudra izaugsme. Izaicinājumi un risinājumi" sekcija "Tautsaimniecības publiski - tiesiskais ietvars - aktuāli problēmjautājumi un to iespējamie risinājumi" un viens starptautiska mēroga pasākums: 2016. gada 17. novembris - LU Juridiskās fakultātes 6. starptautiski zinātniskās konferences "Konstitucionālās vērtības mūsdienu tiesiskajā telpā" sekcija "Juridiskās personas kā tiesvedības procesu dalībnieki un to tiesības uz taisnīgu procesu".

Projekta izpildītāji aktīvi piedalījušies arī citos zinātniskos pasākumos gan Latvijā, gan ārvalstīs. Bez jau pieminētajām divām vietēja mēroga konferencēm un vienas starptautiskas konferences ārvalstīs projekta izpildītāji referējuši / aktīvi piedalījušies četrās starptautiskās konferencēs ārvalstīs, kā arī vienā starptautiskā seminārā. Kopumā šajā periodā publicēti 19 raksti, no tiem viens ScienceDirect (Elsevier) iekļautajos žurnālos, 13 EBSCO datu bāzē iekļaušanai nodotos konferenču rakstu krājumos.

Saturiski pētījumos atzīts, ka sakārtota un stabila tiesiskā vide ir nepieciešama tautsaimniecības sekmīgai attīstībai. Ir nepieciešams veidot tādu tiesisko sistēmu, kur nodrošināta efektīva aizskarto interešu aizsardzība, vienlaikus nodrošinot, ka pats tiesiskais process nekļūst pārlieku aizskarošs vai ierobežojošs. Tautsaimniecību regulējošai videi jābūt skaidrai, precīzai, stabilai un efektīvai - tai jānodrošina darbības ietvars, taču tā nevar kļūt par neprognozējamu represīvu mehānismu, bez pienācīgām tiesiskām garantijām. Saprātīgums, samērīgums un iesaistīto personu tiesisko interešu aizsardzība ir atslēgvārdi, kas ņemami vērā gan turpmākajā tiesību normu izveidē, gan to piemērošanā.

Programmas izpildes trešajā posmā ir sasniegti visi plānotie rezultatīvie rādītāji, daži no plānotiem rādītājiem pat pārsniegti - publicēti vairāk kā 30 zinātniskie raksti, kas indeksēti (SCOPUS) un ScienceDirect (Elsevier) datu bāzēs, citās datu bāzēs (t.sk. EBSCO, Web of Science, Thomson Reuter u.c.) indeksēti 72 raksti. Izdotas piecas monogrāfijas. Aizstāvēti 10 promocijas darbi un 35 maģistra darbi. Sniegtas konsultācijas valsts pārvaldes iestādēm un institūcijām, kas nesušas gan ienākumus programmai, gan arī popularitāti, jo daudzi pētījumi iesniegti pašvaldībām kā intelektuālais īpašums.

Latvijas neatkarības laikā Valsts pētījumu programma sociālajās zinātnēs tiek realizēta pirmo reizi. Ņemot vērā programmas realizācijas labos rezultātus var teikt, ka pētījumi sociālajās zinātnēs Latvijā ir pieprasīti sabiedrības, pašvaldību un valsts līmenī. Tie dod zināšanu bāzi un pamatu, un ir klātesoši valsts attīstībai svarīgu lēmumu pieņemšanā. Zinātniskais darbs šajā virzienā būtu jāturpina arī nākotnē.

Apkopoja V. Zaļūksne LMZN zinātniskā sekretāre un
L. Griņeviča HSZN zinātniskā sekretāre

Pēdējā atjaunošana 19-01-2017
Powered by Elxis - Open Source CMS