Nobeigums. Sākums "ZV" Nr. 21 (21.12.2016) un Nr. 1 (9.01.2017.)

LZA ĀRZEMJU LOCEKĻU KANDIDĀTI

Zenonas DABKEVIČIUS (Zenonas Dabkevičius) - dz. 26.08.1954., Dr.habil.agr. (2010). Lietuvas lauksaimniecības un mežsaimniecības pētniecības centra direktors (1995-2001). Aleksandra Stulginska universitātes Agronomijas fakultātes asociētais profesors (2000-2013). Šauļu universitātes Fizikas fakultātes profesors, kopš 2013. gada Lietuvas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas priekšsēdētājs. Pētnieciskā darba pieredze 40 gadi.

Zinātnisko pētījumu virzieni: augu slimību izraisītāju pētniecība, augu aizsardzības sistēmas, augu ģenētiskie resursi, augu patogēnie mikroorganismi, kaitīgo vielu uzkrāšanās augos un pārtikas produktos, un augu uzturvērtība un lauksaimniecības ekonomiskā efektivitāte.

Publicētie darbi: Hirša indekss - 5; publicēti 200 zinātniskie raksti angļu, krievu, lietuviešu valodās, ir 12 zinātnisku monogrāfiju un mācību grāmatu autors un līdzautors.

Starptautiskā sadarbība: Starptautiskās programmas
"Elektroniskā lēmumu pieņemšanas sistēma augu aizsardzībā" izstrāde un īstenošana (1996-2001).

Pedagoģiskā darbība: Divpadsmit doktora disertāciju vadītājs. Pedagoģiskā darba pieredze 20 gadi.

Organizatoriskais darbs: kopš 1995. gada žurnāla "Žemdirbystė" (Lauksaimniecība) redkolēģijas priekšsēdētājs. Kopš 1997. gada žurnāla "Žemės ūkio mokslai" (Lauksaimniecības zinātne) redkolēģijas loceklis. Kopš 2010. gada žurnāla " Polish Journal of Agronomy " (Polijas Agronomijas Vēstnesis) redkolēģijas loceklis.

Atzinības: Konkursa "Lietuvas ciems-2007" uzvarētājs nominācijā zinātnisko inovāciju izplatīšana un popularizēšana (2007), Lietuvas Zinātnes Balva par lauksaimniecības augu sēnīšu slimības izplatīšanās modeļu pētniecību un efektīvu kontroles metožu izstrādāšanu (2008), Zemkopības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas piemiņas Goda medaļa par nopelniem lauksaimniecības zinātnē (2014), Baltijas Lauksaimniecības uzņēmējdarbības institūta, Arvi Group, Aleksandra Stulginska Universitātes un Lietuvas Lauksaimniecības konsultāciju dienesta balva par mūža darbu Lietuvas labā (2016).

Vladimirs GEVORGJANS (Vladimir GEVORGYAN) - dz. 12.08.1956., Dr.chem. (1984; vadītājs profesors Edmunds Lukevics, Organiskās sintēzes institūts, Rīga), Organiskās sintēzes institūta grupas vadītājs (1986-1990), Tohoku Universitātes Sendai (Japāna) asistentais un asociētais profesors (1996-1999), Ilinoisas Universitātes Čikāgā (ASV) asociētais profesors (kopš 1999. gada), profesors (kopš 2003. gada) un profesors ar izcilību (kopš 2012. gada).

Zinātnisko pētījumu virzieni: Jaunu sintēzes metožu un stratēģijas izstrāde organiskajā ķīmijā - palādija, zelta, vara, sudraba un rodija metālu kompleksu un bora Luisa skābju katalīze. Pētījumi tiek veikti heterociklu un aromātisko savienojumu sintēzē izmantojot pārejas metālu katalizētas cikloizomerizācijas reakcijas, Pd-katalizētas stereo- un reģioselektīvas benzoanulēšanas reakcijas. Projekti ir fokusēti uz praktisku pielietojumu - atrast jaunas metodes vērtīgu būvbloku sintēzei organiskajā un materiālu ķīmijā, kas dotu iespējas iegūt jaunus bioloģiski aktīvus dabas un sintētiskos savienojumus.

Publicētie darbi: Hirša indekss 56; publicēti 185 zinātniski raksti starptautiskos žurnālos, nolasīti 60 plenārreferāti starptautiskās konferencēs (no tām 4 lekcijas nolasītas Rīgā).

Starptautiskā sadarbība: Kopš 1997. gada nolasītas zinātniskas lekcijas 18 farmācijas firmās ASV, Japānā, Lielbritānijā, Šveicē un Beļģijā, kā arī 60 dažādās 8 pasaules valstu (ASV, Japāna, Kanāda, Krievija, Lielbritānija, Vācija, Francija, Kazahstāna) universitātēs.

Pedagoģiskā darbība(pēdējās desmitgades laikā): 15 doktora disertāciju vadītājs (kopš 2004. gada) Čikāgā, vadījis doktorantūras studijas Čikāgā Latvijas jaunajiem zinātniekiem - D. Čerņaks (darbs aizstāvēts 2011. gada maijā) un N. Čerņaka (darbs aizstāvēts 2010. gada decembrī).

Organizatoriskais darbs: žurnāla "Chemistry of Heterocyclic Compounds" (Rīga) redkolēģijas loceklis. Ilinoisas Universitāte Čikāgā konsultatīvās padomes loceklis, Ilinoisas Universitātes Čikāgā organiskās ķīmijas katedras vadītājs (kopš 2006. gada); viesredaktors speciālajiem izdevumiem žurnālos "Chemistry of Heterocyclic Compounds" un "Chemical Society reviews". NIH Sintētiskās un Bioloģijas ķīmijas sekcijas (SBCA) projektu pieteikumu vērtētājs.

Atzinības (pēdējās desmitgades laikā): Ilinoisas Universitāte Čikāgā zinātnieka Gada balva (2008); Pēterburgas Universitātes Goda profesors (2012); Ilinoisas Universitāte Čikāgā Profesora izcilība (2012); Sorbonas Universitātes (Francija) viesprofesors (2014).

Viktors Algirdas SNIEČKUS (Victor Algirdas SNIECKUS) - dz. 1.08.1937., Dr.chem. (1990), Bader Chair Emeritus, Queen's University, Kanāda; profesors Brock University (kopš 2009), SNIECKUS INNOVATIONS direktors (kopš 2009).

Zinātnisko pētījumu virzieni: orto-vadīta metalēšana (DoM, directed ortho-metallation), aromātisko un heterociklisku sistēmu sintēze izmantojot katalītiskās šķērssametināšanas reakcijas, CH-aktivācija, pārejas metālu katalizētas sametināšanas reakcijas.

Publicētie darbi: 277 zinātniski raksti starptautiskos žurnālos, 249 plenārlekcijas un ielūgtās lekcijas, 4 grāmatu redaktors.

Pedagoģiskā darbība (pēdējās desmitgades laikā): Nolasīti 5 lekciju kursi (2009-2014) dažādās pasaules valstīs.

Starptautiskā sadarbība: ielūgtie 446 semināri.

Zinātniskie un tehnoloģiju pārneses projekti: firmas Snieckus Innovations dibinātājs.

Organizatoriskais darbs: 9 Balticum Organicum Syntheticum (BOS)) zinātnisko konferenču organizētājs Viļņā, Rīgā un Tallinā. Redaktors žurnāliem Synlett, Synfacts, Polycyclic Aromatic Compounds, Chemistry & Biodiversity. Thieme/IUPAC balvas vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs. Konsultants firmās - Bristol-Myers-Squibb, Bioblocks, Major Laboratories.

Atzinības (pēdējās desmitgades laikā): Lielā Lietuvas balva no Lietuvas prezidentes (2013), Queens University balva par ekselenci zinātnē (2011), Lietuvas ZA laureāts (2010), Tallinas Tehniskās universitātes honoris causa (2009), firmu AstraZeneca, Bristol-Myers-Squibb, GlaxoSmithCline, Aldrich, Boehringer-Ingelheim, Novartis goda lektors (2006-2009).

Jānis Vārna - dz. 14.08.1951., Dr.phys. (1982) un PhD (1992), Luleo Tehniskās universitātes (Zviedrija) profesors un Polimēru mehānikas nodaļas vadītājs, starptautiski pazīstams mehāniķis, kura darbam ir liela fundamentāla un praktiska nozīme.

Publicētie darbi: H indekss - 27 (Google Scholar), citēšanas indekss> 3000. 120 publikācijas un 8 monogrāfijas daļas.

Pedagoģiskais darbs: Vadītājs 16 doktorantiem un 4 pēcdoktorantūras zinātniekiem (t.sk. no Latvijas).

Starptautiskā sadarbība: aktīva sadarbība ar RTU un LU mehāniķiem.

Organizatoriskais darbs: Zviedrijas Nacionālā teorētiskā un praktiskā mehānikas komitejas biedrs, Academia Europa loceklis (2012), vieslektors Third World Wide Failure Exercise (WWFE-III).

Apbalvojumi: LZA F. Candera balva (2016).

GODA LOCEKĻI

Mārtiņš BRAUNS - dz.17.09.1951., izcils, tautā iecienīts komponists un pazīstams populārās mūzikas izpildītājs.

Beidzis Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu (1970) un Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā kompozīcijas klasi (pie Ā. Skultes). Bijis vairāku muzikālo ansambļu un grupu vadītājs. No 1977. līdz 1986. gadam rokgrupas "Sīpoli" vadītājs, taustiņinstrumentālists un komponists, pēc tam sadarbojies ar kamerkori "Sindi putnu dārzs". Komponējis mūziku vairāk nekā 100 izrādēm dažādos teātros, īpaši Drāmas (Nacionālajam) teātrim, kur 1975.-1982. g. bija teātra muzikālās daļas vadītājs, tāpat multimediāliem uzvedumiem un mūziku 150 kinofilmām.

Kopš 1986. gada Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedrs. Septiņas reizes saņēmis Lielā Kristapa balvu kā Latvijā labākais kinomūzikas komponists. Dažādos starptautiskos kinofestivālos mūzika prēmēta ~ 20 reizes.

Populārākais un tautas iemīļotākais darbs ir "Saule, Pērkons, Daugava", kas kļuvis par Atmodas laika simbolisku dziesmu - neoficiālu himnu. Tā pieņemta arī par Katalonijas neatkarības himnu. M. Brauna kora mūzika vairākkārt skanējusi Vispārējos latviešu dziesmu svētkos. "Saule, Pērkons, Daugava" atskaņota vairāk nekā 100 reizes Latvijā, Anglijā, Vācijā, Somijā, Izraēlā u. c. Par spilgtu radošo devumu Latvijas kultūras bagātināšanā ("Sapnis par Rīgu") 2001. gadā saņēmis LR Kultūras ministrijas balvu. "Sapnis par Rīgu" izvirzīts Gravemayer award pasaules mūzikas konkursā par darbiem laikā no 2001. līdz 2004. gadam.

Arnolds Laimonis KLOTIŅŠ - dz.10.04.1934., muzikologs. Beidzis Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Kompozīcijas un teorijas fakultāti (1964), PSRS Kultūras ministrijas Mākslas vēstures institūta aspirantūru mākslas socioloģijā un estētikā (1973), mākslas zinātņu kandidāts (1975), Dr.art. (nostrificēts 1993). LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks (no 1996), vadošais pētnieks (kopš 2010.).

Komponistu savienības biedrs (1965).

Zinātnisko pētījumu virzieni: Latvijas mūzikas vēsture; folkloras mantojuma vieta mūsdienu kultūrā; mūsdienu mūzikas estētika.

Publicētie darbi: kopumā 9 grāmatas u. c. monogrāfiski darbi, ap 155 zinātniski un populārzinātniski raksti krājumos un žurnālos; kopš 1957. gada mūzikas kritikas un apceres laikrakstos, raksti enciklopēdijās Latvijā un ārzemēs; kopš 1988. gada raksti laikrakstos par iekšpolitiskiem jautājumiem.

Apbalvojumi: Dienas gada balva kultūrā par fundamentālu un aizraujoši uzrakstītu pētījumu "Mūzika okupācijā" (2013), Lielā mūzikas balva (2005, 2013), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas goda profesors (2004), IV šķiras Triju zvaigžņu ordenis (2002), Jāņa Ivanova prēmijas mūzikā laureāts(1988), LZA I prēmija par monogrāfiju "Alfrēds Kalniņš" (1980).