Baiba Rivža, VPP EKOSOC-LV vadītāja, LZA akadēmiķe

Projektu sinerģija audzē rezultātu

Grāmatas "Collaboration synergy of ICE and EKOSOC-LV projects" atvēršana Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) notika reizē ar sieviešu mikrokredīta grupu izveidošanas 20 gadu atzīmēšanu. Pasākuma viesu vidū bija arī igauņu kolēģi, jo no Skandināvijas pārņemto un sākotnēji Ziemeļvalstu Ministru padomes finansēto lauku sieviešu mazās uzņēmējdarbības attīstības modeli mums izdevās ieviest ne vien Latvijā, bet visā Baltijā. Gadu gaitā īstenojot aizvien jaunus starptautiskos un vietējos projektus un programmas, tajā skaitā grāmatā aprakstītās tautsaimniecības izaugsmei veltītās aktivitātes, 20. gs. 90. gados aizsāktajai sieviešu uzņēmējdarbībai ir tikusi dota iespēja pieaugt un pārveidoties, uzņēmējām un viņu ģimenēm kļūstot par nozīmīgu spēku laukos.

Gan finansējums, gan iedrošinājums un zināšanas

Pirms divdesmit gadiem darba gaitās Zviedrijā satiekot lauku sieviešu grupu mikrokredīta kustības projekta vadītāju Birgitu Vibergu, iesaistoties projektā, un ar Māras Bites atbalstu izveidojot Īslīcē pirmo mikrokredīta grupu, abas ar kolēģi Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) Maigu Krūzmētru kļuvām par lauku sieviešu uzņēmējdarbības, kā atzina grupas darbā iekļāvušās sievietes, smadzeņu centru. Vispirms veicām apmācību un vienlaikus arī sniedzām iedrošinājumu, kas sievietēm bija tikpat nepieciešams kā mikrokredīta finansējums, tolaik 500 lati un tagad jau 1400 eiro. Gatavojoties 20 gadu pasākumam, Latvijas Lauku sieviešu apvienības eksprezidente Rasma Freimane bija sarēķinājusi, ka sieviešu apmācībai tika noorganizēti 572 semināri, tajā skaitā arī vasaras skolas. Viņa uzsvēra, ka 2007. gadā nodibinātais Latvijas Lauku sieviešu uzņēmējdarbības atbalsta fonds, ko šobrīd vada no "ierindnieces" par līderi un konsultanti kļuvusī Raimonda Ribikauska, īsi pirms krīzes nodrošinājās ar 50 tūkstošu aizņēmumu, ko drīz vien spēja atdot, jo laikā, kad daudzus krīze nobremzēja, sievietēm bija līdzekļi uzņēmējdarbībai - viņas strādāja un pelnīja. Mikrokredīta grupas būtība ir - tās dalībnieces līdzekļus izmanto pa kārtai, cita citai sniedzot arī garantijas.

Pirms pašreizējā perioda, kad mikrokredīta grupās lielākoties tiek apgrozīti vietējie līdzekļi no dažādiem avotiem, man bija gods īstenot un vadīt starptautisko projektu Interreg FEM. Tā ietvaros radījām mentoringa kustību, resursu centrus un
e-komerciju. Mentoringā jaunajam uzņēmējam atbalstu sniedza pieredzējis uzņēmējs, nereti arī laikus izvērtējot un vaļsirdīgi dodot padomu iesākto neturpināt, bet meklēt piemērotāku darbības jomu. Tāpat tika īstenots starptautisks projekts kultūras mantojuma saglabāšanai, jo ar kultūras, kulināro mantojumu, senajām amatniecības prasmēm un lauku tūrismu ir saistīti daudzi mazie un vidējie uzņēmumi. Kā pasākumā uzsvēra LZA prezidents Ojārs Spārītis, tūrisma uzņēmējdarbības iespējas Latvijā nav izsmeltas. Prezidents uzsvēra, ka tūrisma industrijā sistēmiskāk un apjomīgāk jāiekļauj lauku vēsturisko baznīcu un kapsētu tūrisms, jo ir interese par kultūrvēsturiskajām vietām un personām, bet ne vienmēr pretī ir attiecīgs piedāvājums. Protams, mājražotāji, mazie uzņēmēji neveido lielo ieņēmumu guvēju slāni, bet tiem ir izaugsmes iespējas un nepieciešama palīdzība prognozēt nozares, kurās tas varētu notikt.

Jāizceļ, ka ikvienā projektā un programmā, ko esam realizējuši vai kas norisinās patlaban, kā EKOSOC-LV, akadēmiskais sektors cieši sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām, publisko sektoru un pašvaldībām. Nenoliedzami, ka šo sadarbību visbiežāk rosina pētnieki un augstskolas. Kā uzskatāms piemērs minama LLU. Būtisks atbalsts universitātes pirms 20 gadiem uzsāktajām aktivitātēm šajā jomā ir mūsdienās izveidotais Biznesa attīstības un tehnoloģiju pārneses centrs. Tas sekmē akadēmisko spēku un praktiķu sadarbību un rada vidi pilna attīstības cikla norisei, piemēram, no sēklas līdz jaunam produktam. Nereti paši uzņēmēji izrāda iniciatīvu un ar savu jaunā produkta ideju vēršas pie zinātniekiem, lai kopā to realizētu.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis aicināja uz sadarbību visa līmeņa izglītības iestādes. Viņaprāt, lai jaunos uzņēmējus sāktu gatavot jau tad, kad viņi vēl apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, pie sarunu galda jāsēžas augstskolas rektoram un bērnudārza vadītājam. Otrs iemesls šādai starpinstitucionālai sadarbībai būtu pašiniciatīvas bagātu un izlēmīgu sabiedrības locekļu un nevis "skrūvīšu" audzināšana. LPS priekšsēdis ironizēja: "To, kas gribētu mūs "paskrūvēt", netrūktu". Pēc viņa domām, ir svarīgi gan meklēt līdzvērtīgus sabiedrotos, gan pašiem par tādiem kļūt.

Nesacenšoties, bet sadarbojoties ar igauņiem

Igaunijā tāpat kā Latvijā pirms 20 gadiem aizsāktā lauku sieviešu grupu mikrokredīta kustība ne vien turpinās, bet ir guvusi jaunas attīstības formas. Apstākļi saimnieciskās darbības veikšanai Igaunijā nemaz tik ļoti neatšķiras no situācijas Latvijā - tāpat tukšojas lauki un skolas, bet tiem, kuri vēlas uzsākt uzņēmējdarbību, ir jāatbild uz jautājumiem: "Ko tu gribi mainīt?", "Ko tu proti?". Kā atzina Igaunijas sieviešu grupu mikrokredīta kustības pārstāve Sirje Valmama, cilvēkiem ne vienmēr uzreiz ir atbildes uz šiem jautājumiem, nereti viņiem ir jāpalīdz pašiem saskatīt sev piemītošo potenciālu un tā izmantošanas iespējas. Līdz ar to nevalstisko organizāciju, akadēmisko spēku un citu struktūru (biznesa inkubatoru, riska kapitāla atbalstu, sēklas naudas un kompetenču iegūšanas iespēju tīklu) sinerģētisks piedāvājums joprojām ir aktuāls. Glaimojošs ir igauņu kolēģu atzinums, ka viņi no mums gan sākotnēji mācījušies, gan turpina rast padomu, ja pašiem aptrūkstas idejas. Pēc igauņu kolēģu domām, lielākais grēks tūrisma biznesā esot tas, ka cilvēki kādā vietā vai objektā neredz piedāvājumu, par ko atstāt savu naudu, nav vietas, kur to tērēt.

Pandiveres biznesa inkubatora un attīstības centra izpilddirektors Aivars Nīnemegi stāstīja par Igaunijas starptautiskajām aktivitātēm, kas saistītas ar UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauto Strūves ģeodēzisko loku, kurā 10 dalībvalstu vidū ir arī Latvija. Tērbatas Universitātes astronoma, zinātnieka Frīdriha Georga Vilhelma Strūves vadībā no 1816. līdz 1855. gadam ziemeļu - dienvidu virzienā veiktie loka mērījumi ir definēti kā Zemes izmēru un formas noteikšanas metode. No Latvijā kādreiz uzmērītajiem 16 punktiem UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauti divi - Jēkabpils un Ziestu kalns. Atzīmējot šo notikumu, 2006. gada vasarā Jēkabpilī Strūves parkā un Madonas rajona Ziestu kalnā pie ģeodēziskajiem punktiem svinīgi tika atklātas informatīvās plāksnes. Šīs starptautiskās vērtības sakarā igauņi attīsta darbību vairākos virzienos - kultūras mantojums, pētniecība, sabiedrības izglītošana un aktivitātes. Pētījumi un projekti ietver tādas jomas kā tūrisms, zināšanu nodošana, dažādi starptautiska mēroga sadarbības klasteri. Interesanta ir Igaunijā piedāvātā iespēja iegūt Strūves ģeodēziskā loka punktu sporta meistara titulu.

Pamatoti tiek uzskatīts, ka jaunu zināšanu ieguve ir iedarbīgs spriedzes noņemšanas veids. Mums, akadēmiskajiem un zinātniskajiem spēkiem, projektos un pētījumos ir jāpiedāvā šīs jaunās zināšanas, jauns redzējums un rīcības iespējas, kas cilvēkos mazinātu nākotnes izredžu nesaskatīšanas radīto spriedzi.

Foto R. Svižeņecs