LZA prezidenta Ojāra Spārīša uzruna "Gada balvas zinātnē 2016" pasākuma atklāšanā 2017. gada 14. februārī

17-02-2017

Augsti godātais ministru prezident Māri Kučinska kungs, augsti godātais Izglītības un zinātnes ministr Kārli Šadurska kungs, ļoti cienījamā prezidente Vaira Vīķe-Freibergas kundze, godātie Saeimas deputāti, politiķi un izpildvaras pārstāvji, akadēmiskā saime un visbeidzot paši galvenie - 2016. gada nozīmīgāko zinātnes sasniegumu autori, Latvijas zinātnes izcilības!

Esiet sveicināti Rīgas Motormuzejā, kurš 2016. gadā kļuva pieejams pēc nozīmīgas pārbūves un atjaunošanas procesa un šodien uzņem mūs kā izcila pasaules mašīnbūves un inženierzinātnes sasniegumu krātuve. Es jūs visus sveicu Latvijas Zinātņu akadēmijas, Zinātnes Fonda un šī pasākuma ģenerālsponsora - uzņēmuma LNK Industries vārdā, izsakot vislielāko pateicību un gandarījumu zinātnes un uzņēmējdarbības savienībai, kuras sekmju augļus mēs šodien baudām.

Atskatoties ar 14. februāri saistīto notikumu vēsturē, var nonākt pie pretrunīgām domām. Pirms 71 gada, kad tika nodibināta un sāka darbu Latvijas PSR Zinātņu akadēmija, tā bija veidota kā zinātniskās ekselences centrs kara izpostītās tautsaimniecības atjaunošanai un tās darbība vistiešākajā veidā bija saistīta ar zinātnes pārnesi uz industriju un visas zemes ekonomiku. Tieši pirms 25 gadiem, kas arī šodien varētu tikt uzskatīta par savdabīgu jubilejas reizi, Latvijas Zinātņu akadēmija pieņēma savu Hartu un jaunos Statūtus, un, atdarinot vairāku rietumvalstu akadēmiju ārējo formu, pārtapa personālajā akadēmijā. Ar 25 gadu distanci vērtējot šo notikumu, var konstatēt, ka 1992. gada 14. februārī notika valsts intelektuālā potenciāla un zinātniskās ekselences kā attīstības dzinējspēka atdalīšana no ķermeņa - ražošanas un ekonomikas. Un šajos 25 gados būtiski ir noasiņojušas abas viena veseluma daļas: smadzenes ir zaudējušas savu masu un ekonomika - savu jaudu. Latvijas Zinātņu akadēmija atdeva izpildvarai savu zinātnes un ekonomiskas sazobes garantētāja vietu un sekas mēs redzam un sāpīgi jūtam gan zinātnes finansējuma, gan valsts ekonomikas konvulsīvajā attīstībā. Un gluži dabiski no zinātnieku un uzņēmēju puses aizvien kategoriskāk atskan prasība pēc zinātnes un uzņēmējdarbības sazobes, ko ar pretrunīgām sekmēm un par izšķērdīgu maksu cenšas veikt izpildvaras institūcijas, kas atrodas tālu gan no zinātnes, gan no ražošanas.

Šodien ir parakstīts Latvijas Zinātņu akadēmijas un Baltijas Inovatīvo pētījumu un izpētes institūta (BIRTI) sadarbības līgums, kas nozīmē starptautiska mēroga izglītības, zinātnes un uzņēmējdarbības konsorcija skaidri apliecinātu vēlēšanos kopā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju likt zinātnieku inovatīvajam talantam kalpot izglītībai, uzņēmējdarbībai un ekonomikai kā mūsu zemes mērogā, tā arī meklēt zinātnes produktam noietu pasaules tirgū, jo mūsu zemes industriālā telpa ir par šauru Latvijas zinātnieku radošā intelekta jaudai. Līgums paredz kopīgu rīcību tautsaimniecības stratēģijas izstrādē, kā arī zinātnisko izgudrojumu komercializācijā, sadarbību ar sociālajiem, zinātniskajiem un ekonomiskajiem partneriem. Gribas cerēt, ka pēc 25 gadu cikla ir sācies Latvijas Zinātņu akadēmijas atjaunošanās un spēkā pieņemšanās spirāles loks, kura lietderība ir mērāma pragmatiski - no ekonomiskā izdevīguma viedokļa.

Ja šodien - zinātnes sasniegumu godināšanas svētkos - mēs varam sajust citu vērienu un kvalitāti, nekā bija ierasts agrāk, tad tas ir tāpēc, ka šo pasākumu pilnībā organizē pie Latvijas Zinātņu akadēmijas izveidotais Zinātnes Fonds sadarbībā ar Rīgas Motormuzeju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, ar uzņēmējiem. Zinātnes Fonds ir partnerības veidojums, kura kodolu veido zinātnes, biznesa un ekonomiskās vadības pārstāvji. Viņi ir ieinteresēti sekmēt tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo analītisko pētījumu izstrādi, popularizēt zinātni un kalpot par savienotājelementu sabiedrības, zinātnieku un uzņēmēju starpā. Par to, ka šie centieni ir pamanīti un novērtēti, liecina viena no lielākajiem Latvijā celtniecības, loģistikas, nekustamā īpašuma pārvaldības un inženiertehnisko pētījumu uzņēmuma LNK Industries atbalsts, par ko pateicība inženierzinātņu doktoram Aleksandram Milova kungam un viņa komandai, Rīgas Motormuzeja direktoram Aivaram Aksenoka kungam, kosmētikas uzņēmuma "Dzintars" Valdes priekšsēdētājam Iļjam Gerčikova kungam, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai.

Šajos zinātnes svētkos mēs pelnīti godinām 2016. gada ievērojamākos zinātnes sasniegumu autorus un autoru kolektīvus, kuri, Latvijas augstskolās, zinātnisko institūtu laboratorijās un plašas starptautiskas sadarbības mērogā rada kā mūsu zemē, tā arī starptautiski augstu vērtētus pētījumus, publikācijas un patentētus izgudrojumus. Katru gadu aizvien vairāk kļūst sajūtama Latvijas zinātnieku sadarbība ar uzņēmējiem un industrijas pārstāvjiem, lai virzītu pētījumus gan fundamentālajās, gan lietišķajās, gan arī sociālajās un humanitārajās zinātnēs valsts ekonomiskās un garīgās jaudas stiprināšanai. Un izsaku pārliecību, ka domāšana ekonomiskās kategorijās var sekmēt gan tik ļoti vēlamo zinātnes finansējuma pieaugumu no komer­cializējamos produktos ieinteresētu ražotāju puses, gan rosināt zinātniekus savu intelektuālo ekselenci likt lietā inovatīvu un konkurētspējīgu izgudrojumu radīšanā arī pasaules tirgum.

Novēlu mums ikvienam skaistu un gandarījuma piepildītu zinātnes svētku dienu, un lai mūsu zinātnes avangardam izskan pelnītie atzinības vārdi, aplausi un mūzika!

Powered by Elxis - Open Source CMS