Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors astronomijā

Dr.phys. ANDREJS ALKSNIS
(15.VII 1928.-11.III 2017.)

2017. gada 11. martā Latvijas zinātnieku saime zaudēja Andreju Alksni - vienu no nedaudzajiem diplomētajiem astronomiem: mācījies Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē astronomijas  specialitātē (1947-1951), 1951./52. akad. gadā turpinājis mācības M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes (MVU) Mehānikas un matemātikas fakultātē un 1952. gadā beidzis MVU astronomijas specialitāte.

Latvijas PSR ZA Fizikas institūta aspirants (1954-1957) ar piekomandējumu PSRS ZA Krimas Astrofizikas observatorijai. MVU Valsts Šternberga Astronomijas institūtā 1961. gadā aizstāvējis disertāciju, iegūdams fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta grādu, 1964. gadā piešķirts vecākā zinātniskā līdzstrādnieka nosaukums astrofizikas specialitātē.

No 1952. gada strādājis Latvijas PSR Zinātņu akadēmijā: Fizikas institūta Astronomijas sektorā, Astrofizikas laboratorijā (1958-1967), Radioastrofizikas observatorijā (1967-1997) par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku, vecāko zinātnisko līdzstrādnieku (1961-1980), Astrofizikas daļas vadītāju (1980-1991), vadošo zinātnisko līdzstrādnieku (1992-1993).

1993. gada aprīlī atklāta konkursa kārtībā ievēlēts par profesoru zvaigžņu astronomijas specialitātē LZA Radioastrofizikas observatorijā un piešķirts profesora nosaukums.

Kopš 1.VII 1997. vadošais pētnieks (zvaigžņu astronomija) Latvijas Universitātes Astronomijas institūtā līdz 10.VIII 2009.

Starptautiskā zinātniskā žurnāla "Baltic Astronomy"
redakcijas kolēģijas loceklis (2002-2017).

Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU) biedrs (1964), Eiropas Astronomijas biedrības (EAS) biedrs (1991), Eirāzijas Astronomijas biedrības (EAAS) biedrs (1990), Latvijas Astronomijas biedrībā kopš 1947. gada.

Autors vai līdzautors ~400 populārzinātniskām un ~200 zinātniskām publikācijām, to skaitā trim monogrāfijām par Galaktikas oglekļa zvaigznēm, no kurām viena ir tulkojums angļu valodā (ASV). Viņa darbi par oglekļa (C) zvaigznēm un novu pētījumiem Andromedas galaktikā ir plaši pazīstami visā pasaulē. Viņa vadībā un stingrā pārraudzībā ar Šmidta teleskopu iegūtas >22 000 tiešās un >2300 spektrālās astrofotogrāfijas, atklātas >350 oglekļa zvaigznes un 70 novas Baldones Riekstukalnā. Vadījis starptautiskās organizācijas International Halley Watch (1984-1986) komētas novērošanas darbus ZA Radioastrofizikas observatorijā, piedalījies astrometriskā pavadoņa HIPPARCOS (1982-1993) un kosmiskā aparāta ULYSSES (1993) starptautisko programmu īstenošanā. Veicis sadarbību ar MVU Valsts Šternberga Astronomijas institūtu (Krievija) novu pētījumos Andromedas galaktikā (M31).

Atzinības  Piešķirtas LZA Prezidija prēmijas (1978 - otrā, 1986 - pirmā) par C zvaigžņu pētījumiem.

PSRS ZA Zinātniskās padomes «Наземная оптическая астрономия» medaļa (1987) «За обнаружение новых астрономических обьектов».

Latvijas Zinātņu akadēmijas M. Keldiša prēmijas laureāts (1990) par darbu ciklu oglekļa zvaigžņu fotometriskajā izpētē.

Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors (1999) astronomijā (Dr.astron.h.c.).

1999. g. janvārī saņēmis 1991. gada Barikāžu dalībnieka piemiņas medaļu.

Latvijas Astronomijas biedrības Jāņa Ikaunieka medaļa (2002).

Latvijas Zinātņu akadēmijas Artura Balklava balva (2008) zinātnes popularizēšanā (sakarā ar žurnāla Zvaigžņotā Debess 50 gadu jubileju).

Lielāko daļu sava darbīgā mūža - 58 gadus - bija kopā ar populārzinātnisko gadalaiku izdevumu «Zvaigžņotā Debess». Pietrūks Autora, kas tik labi pārzināja astronomiju un spēja to izklāstīt tik labā latviešu valodā...

LU Astronomijas institūts

"Zvaigžņotās Debess" Redakcijas kolēģija