LZA Nodaļās

12-04-2017

Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļa

Šī gada 23. martā notika Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas (ĶBMZN) sēde. Tās tēma "Dabas zinātņu muzeji: stratēģija un nākotnes perspektīvas".

Ievadvārdos LZA īst. loc. Pēteris Trapencieris skaidroja tēmas nozīmību un tās aktualitāti saistībā ar Latvijas Ķīmijas muzeju un tā atrašanos Kronvalda bulvārī 4. Muzejs (latīņu: museum; grieķu: museion - mūzu templis) ir sabiedrībai pieejama izglītojoša un pētniecības institūcija, kuras uzdevums, atbilstoši muzeja darbības specifikai, ir vākt, saglabāt un popularizēt sabiedrībā dabas, materiālās un nemateriālās kultūras vērtības, kā arī sekmēt to izmantošanu sabiedrības izglītošanai un attīstībai. Ļoti svarīgi ir saprast muzeju izglītojošo lomu. Kontinentālajā Eiropā ir maz zinātnisko muzeju, bet Lielbritānijā to ir daudz vairāk. Nākotnē ir doma - ēku Kronvalda bulvārī 4. izveidot kā dabas muzeju centru, kur būtu apvienotas dabas, medicīnas un ķīmijas zināšanas, kā arī matemātika un farmācija. Vai tas būtu lietderīgi un vajadzīgi Latvijas sabiedrībai, kā to veikt un ar ko sākt? - bija galvenie diskusijas jautājumi.  Diskusijai bija jāiezīmē tēma, kas turpināma nākamajās tikšanās reizēs.

LZA prezidents Ojārs Spārītis norādīja, ka muzeji ir kā kultūras mantojums. Viņš akcentēja, ka Latvijā ir daudz muzeju un tie atrodas dažādu ministriju pakļautībā. Lai izstrādātu muzeju darbības stratēģiju, jābūt valstiskam redzējumam.

Kultūras ministrijas Muzeju nodaļas vadītāja Jāņa Garjāna ziņojums "Latvijas muzeju sistēma un attīstības stratēģija" parādīja, ka Latvijā esošie muzeji ir tuvu mērķauditorijai - pakļauti dibinātājam. Katrs saimnieks atbild par savu muzeju un saviem darbiniekiem, pastāv arī privātie muzeji ar saviem krājumiem. Latvijā, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, ir labi izveidota muzeju sistēma - uz 100 000 iedzīvotājiem mums ir 7.5 muzeji (Lietuvā - 3.6, Somijā - 6.0). J. Garjāns uzsvēra trīs galvenās jebkura muzeja funkcijas: 1) iegūt un saglabāt; 2) pētīt; 3) popularizēt un eksponēt. Svarīgi ir izveidot Nacionālo muzeju kopkatalogu. Ir doma izveidot Nacionālo Muzeju krājumu sistēmu.

Ko mēs sagaidām no muzejiem? Tās ir divas lietas - izglītības piedāvājumu visos līmeņos un muzeju sadarbību. Ļoti svarīga ir arī pareizā muzeja saimnieka klātbūtne. Te tika pieminēti divi muzeji, kuri, nomainot saimniekus, ir attīstījušies daudz veiksmīgāk kā iepriekš - Rīgas Motormuzejs un Latvijas Dabas muzejs.

Dabas muzeja direktores Skaidrītes Ruskules ziņojuma tēma bija "Dabas muzeja loma sabiedrības vides apziņas veicināšanā". Dabas muzejam ir ļoti sena vēsture. Tas dibināts 1845. gadā. Problēmas rada materiālu piesaistīšana. Pēc viņas domām, svarīgi būtu izveidot muzejus Latvijas Aizsargājamajās teritorijās, t.i. muzejus dabā, bet arī te ir vajadzīgi līdzekļi.

Arī Dabas muzejā ik reizi tiek izstādīti tikai 5% krājuma materiālu un saskaņā ar muzeja vēstījumu bieži tiek mainītas ekspozīcijas. Viņa uzsvēra, ka svarīgi ir veidot saturīgas kolekcijas, tāpēc nākotnes plāni saistīti ar attīstību kvalitātē, veidojot etalonkolekcijas.

Andrejs Ērglis savam ziņojumam izvēlējās tēmu "Atmiņas par nākotni jeb kā es iztēlojos mūsdienīgu dabaszinātņu muzeju". Savā iztēlē viņš redz mūsdienīgu un sabiedrību izglītojošu dabaszinātņu muzeju. Čikāgā ir muzejs, kurš ieinteresē ar atrakciju - cilvēks ieiet sirdī un redz tās uzbūvi un darbību. A. Ērglis akcentēja tieši muzeju izglītojošo un pētniecības funkciju. LU interesēs ir neatdot ēku Kronvalda bulvārī 4 "izķērnošanai", bet pārvērst to par kaut ko lielāku. 

Diskusijas dalībnieki - akadēmiķis, LU rektors Indriķis Muižnieks savā runā atzīmēja, ka Rīgā ir tik daudzi muzeji, kuri atrodas privātās mājās - Latvijas Dabas muzejs un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs. Optimāli būtu, ja zem viena jumta būtu vairāki muzeji, piemēram, Sporta muzejs un Medicīnas vēstures muzejs. Muzeju koncentrācija būtu risinājums: "Ne visu iztaisīsim šaurā pagastā". Lai to visu realizētu, nepieciešami moderni risinājumi - LZA varētu radīt idejas un atrast koncepciju, rosināt izvērtēt telpu atbilstību. Tāpat varētu izveidot mazu centru, kur telpām varētu iziet cauri apļveidīgi. Te vajadzīgs arī valsts atbalsts.

LZA kor.loc. Valdis Kokars uzsvēra, ka Latvijas Ķīmijas vēstures muzejs ir jāsaglabā un muzejam jādod jauni virzieni izglītojošā sfērā, piem., eksperimenti bērniem, lai viņus piesaistītu dabas zinātnēm. Kronvalda bulvārī 4 būtu svarīgi saglabāt divas restaurētās lielās auditorijas simpozijiem.

Arisa Pastuhova (24 gadu darba stāžs muzejā) norādīja, ka muzeju koncepcijas izstrāde ir valsts politikas jautājums. Viņas dotie piemēri par Igaunijas pieredzi: ES Struktūrfondu finansējums izglītībai vainagojies ar diviem lieliskiem muzejiem Igaunijā - AHHAA un Lotes zeme.

LZA īst.loc. Vija Kluša arī atbalstīja zinātnes izglītības centra izveidi Kronvalda bulvārī 4, kurā labas idejas varētu nākt no NASA muzeja Vašingtonā. Izglītojoši būtu ceļojumi ausī un mitohondrijos.

Nobeigumā P. Trapencieris rezumēja sēdes rezultātu - diskusija bija lietderīga, un izteica cerību, ka neviens muzejs netiks pārvietots un ka ēkai Kronvalda bulvārī 4 ir jābūt Zinātniskajam centram. Viņš aicināja šo diskusiju par Latvijas Dabas zinātņu muzeja saturu turpināt nākošajā ĶBMZN sēdē maijā, pieaicinot LZA, RTU, LU, Rīgas Domes un atsevišķu ministriju (IZM, VM, VARAM) pārstāvjus.

2017. gada 13. aprīlī ĶBMZN rīkoja semināru "Dzimuma attīstība, nozīme sabiedrībā un problēmas" , kura darba kārtībā tika ietverti trīs zinātniski ziņojumi: "Cilvēka dzimums no bio - psiho - sociālā aspekta" (LZA goda doktors, Dr.biol. Jēkabs Raipulis), "Anglicisma ‘gender' tulkošanas un adaptācijas problēmas latviešu literatūrzinātnē." Pieredze projekta NFI / R / 2014/061 "Gender, Powerand Culture: Diversity and Interactions in Latvia and Norway" realizācijā (LZA kor.loc., Dr.phil. Ausma Cimdiņa) un "Ar dzimuma apzīmēšanu saistītie termini: teorētiski apsvērumi un ieteikumi praksei" (Prof., Dr.habil.med. Māris Baltiņš). Semināra noslēgumā - diskusija.

D. Daija,
LZA ĶBMZN zinātniskā sekretāre


 

LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļa (LZA LMZN)

Šī gada 27. martā notika LZA LMZN un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) prezidija kopsēde. Tajā ar ziņojumiem piedalījās LLMZA īstenās locekles kandidāte Agrārās ekonomikas nodaļā Dr.oec. Gunta Grīnberga-Zālīte, stāstot par savas zinātniskās darbības virzieniem agrārās ekonomikas apakšnozares attīstības jomā un LLMZA īstenās locekles kandidāte Agrārās ekonomikas nodaļā Dr.oec. Inguna Leibus, stāstot par savu zinātniskās izpētes pieredzi reģionālā ekonomikā finanšu un kredīta jomā.

LLMZA īstenās locekles kandidāte Lauksaimniecības zinātņu nodaļā Dr.agr. Lilija Degola iepazīstināja klātesošos ar pētījumu par pākšaugu izēdināšanas ietekmi uz cūku nobarošanas īpašībām un gaļas kvalitāti.

Savukārt LLMZA īstenās locekles kandidāte Lauksaimniecības zinātņu nodaļā Dr.agr. Dace Siliņa (Šterne) sniedza ziņojumu dārzkopības problemātikā par krūmmelleņu audzēšanas tehnoloģiju izpēti un optimizācijas zinātnisko pamatojumu. Pretendentes informēja sēdes dalībniekus par savu zinātnisko darbību un motivāciju kļūt par LLMZA īstenajām loceklēm.

LZA LMZN priekšsēdētāja Baiba Rivža iepazīstināja klātesošos ar LLMZA Lauksaimniecības nodaļas sēdes protokolu un Agrārās ekonomikas nodaļas sēdes protokolu.

Sēdē nolēma virzīt LLMZA kopsapulces aizklātai balsošanai īsteno locekļu kandidātes Agrārās ekonomikas nodaļā Dr.oec. Guntu Grīnbergu-Zālīti un Dr.oec. Inguna Leibus, kā arī LLMZA īsteno locekļu kandidātes Lauksaimniecības zinātņu nodaļā Dr.agr. Liliju Degolu un Dr.agr. Daci Siliņu (Šterni).

Sēdē tika pieņemti LLMZA Agrārās ekonomikas un Lauksaimniecības zinātņu nodaļu ieteikumi LLMZA valdes sastāvam. Abas nodaļas piedāvāja LLMZA kopsapulces aizklātajam balsojumam izvirzīt Dr.habil.oec. Baibas Rivžas kandidatūru LLMZA prezidenta amatam un Dr.habil.biol. Īzaka Rašala un Dr.oec. Irinas Pilveres kandidatūras LLMZA viceprezidentu amatam. Lauksaimniecības zinātņu nodaļa piedāvāja LR Zemkopības ministrijas Valsts sekretāres Daces Lucauas kandidatūru LLMZA goda locekles statusam un Dr.agr. Ieviņas Stūrītes kandidatūru ārzemju locekles statusam. Savukārt Agrārās ekonomikas nodaļa piedāvā LLMZA ārzemju locekles statusam virzīt Brasavas universitātes (Rumānija) profesori PhD Dianu Foris.

Sēdes ietvaros profesors emeritus, LZA Dr.h.c. Voldemārs Strīķis piedāvāja papildināt darba kārtību ar jautājumu par pretendenta izvirzīšanu Alberta Krastiņa balvai informācijas tehnoloģiju zinātnē. Sēdes dalībnieki piekrita šādam papildinājumam. V. Strīķis proponēja Dr.sc.ing. Pētera Rivžas kandidatūru Alberta Krastiņa balvai. P. Rivža savā darba mūžā ir pildījis LLU rektora pienākumus, 1992. gadā uzsācis vadīt Ekonomiskās kibernētikas katedru, ko bija dibinājis un ilgus gadus vadījis A. Krastiņš. Nominanta vadībā katedra attīstījās par Informātikas institūtu, uz kura bāzes 2001. gadā tika nodibināta LLU Informācijas tehnoloģiju fakultāte. Tajā realizētas divas bakalaura studiju programmas, kā arī maģistra un doktora programmas. P. Rivža ir veicis nozīmīgus zinātniskus pētījumus graudu pirmapstrādes sistēmas modelēšanas un optimizācijas metožu izstrādē, ražošanas tehnoloģisko procesu imitācijas modelēšanā, kā arī par informācijas un telekomunikāciju tehnoloģiju ietekmi uz Latvijas reģionu attīstību un pētījis risku analīzi informācijas sistēmu analīzē u.c. Par nozīmīgo ieguldījumu informācijas tehnoloģiju zinātnē V. Strīķis lūdza klātesošos atbalstīt P. Rivžas kandidatūras izvirzīšanu jaundibinātajai Alberta Krastiņa balvai. Sēdes dalībnieki, noklausoties V. Strīķa ziņojumu, izteica vienbalsīgu atbalstu viņa priekšlikumam.

Citi nozīmīgi notikumi LZA LMZN:

  • Pamatojoties uz Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta lēmumu Nr.1.2 LLU prof. emeritus, Dr.agr. Dainim Lapiņam tika piešķirta Pauļa Lejiņa vārdbalva lauksaimniecības zinātnēs par zinātnisko darbu "Zinātniski pamatotas laukkopības tehnoloģiju optimizācijas iespējas". LZA balvu jaunajiem zinātniekiem saņēma Mg. Tatjana Lejava par pētījumu "Jauniešu bezdarba analīze un samazināšanas iespējas Jelgavas pilsētā un novadā" - zinātniskā vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža.
  • Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi Dr.chem. Bruno Andersons, Dr.habil.oec. Baiba Rivža, Dr.biol. Dainis Edgars Ruņģis piedalījušies ES Zinātņu akadēmiju konsultatīvās padomes (EASAC) ziņojuma "Eiropas Savienības mežu daudzfunkcionalitāte un ilgtspēja" ekspertīzē. Ziņojumu izstrādājusi Somijas Zinātņu akadēmija un lūgusi starptautiski atzītus ekspertus, t.sk. arī Latvijas zinātniekus, sniegt savu atzinumu un papildinājumus izstrādātājam dokumentam. Latvijas zinātnieki izvērtēja dokumentu, un viņu ieteikumi ieguva augstu novērtējumu un tika iekļauti ziņojuma gala versijā.

Dr. V. Zaļūksne,
LZA LMZN un LLMZA zinātniskā sekretāre

Pēdējā atjaunošana 12-04-2017
Powered by Elxis - Open Source CMS