Jānis Kristapsons
(23.06.1939 - 26.04.2017)

Š.g. 26. aprīlī mūžības ceļos devies Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) korespondētājloceklis Dr.phys. Jānis Kristapsons - izcils LZA darbinieks un zinātnes organizators.

Jānis Kristapsons absolvējis LU Fizikas un matemātikas fakultāti (1962) (specialitāte - kodolfiziķis). Strādājis Fizikas institūta Kodolreaktorā, jonu kristālu radiācijas fizikas laboratorijā (1962 -1971) (vadītājs - profesors Kurts Švarcs). 1971. gadā aizstāvējis kandidāta (fizikas doktora) disertāciju "Sārmu halogenīdu kristālu radiācijas koloidālie krāsu centri". Vēlāk pētījis materiālus hologrammu ieraksta vajadzībām. Kopā ar K. Švarcu un V. Gotlibu sarakstījis monogrāfiju "Optiskie reģistrējošie materiāli"(1976).

J. Kristapsons bijis daudzu publikāciju autors; publikāciju skaits par tēmu "Latvijas zinātniskā un tehnoloģiskā potenciāla izpēte un popularizēšana" - 1 grāmata, 2 nodaļas grāmatās un vairāk nekā 20 zinātniskas publikācijas.

Jau 20. gadsimta 60. gados aizsākās J. Kristapsona interese par zinātniskās informācijas un zinātnes vispārējās izpētes jautājumiem. Viņš vadīja Fizikas institūta zinātniski tehniskās informācijas nodaļu (1973 -1981), bija LZA Zinātniskās informācijas padomes priekšsēdētāja vietnieks (1975 - 1989). Šis J. Kristapsona interešu un darbības kopums bija par pamatu tam, ka viņš 1981. gadā pārgāja strādāt LZA prezidija aparātā.

No 1989. līdz 1992. gadam J. Kristapsons aktīvi piedalījās Latvijas zinātnes reformu sagatavošanā un realizācijā - bija viens no Latvijas Zinātnieku savienības un LZA komisijas locekļiem, kas izstrādā principus un sagatavo lēmuma projektu par zinātnes finansēšanas un vadības sistēmas izmaiņām Latvijā un Latvijas Zinātnes padomes nodibināšanu, kā arī piedalījās likumprojekta "Par zinātnisko darbību" izstrādē.

Līdz pat 2014. gadam J. Kristapsons strādāja Latvijas Zinātņu akadēmijā, ieņemdams LZA prezidenta padomnieka amatu (no 1992. gada); darbojās arī žurnāla "LZA  Vēstis" un laikraksta "Zinātnes Vēstnesis" redkolēģijās, arī kā rakstu autors.

1991. gadā J. Kristapsons nodibināja un vadīja LZA Scientometrisko pētījumu grupu. J. Kristapsona un viņa vadītās grupas zinātniskās intereses aptvēra jautājumus par Latvijas zinātnes un tehnoloģijas izpēti, scientometriju, zinātnes un tehnoloģijas indikatoriem, zinātnes un tehnoloģijas politiku, inovatīvās attīstības indikatoriem, inovāciju politiku.

J. Kristapsona un viņa līdzstrādnieku galvenie sasniegumi šai laikā bija izveidotās elektroniskās datubāzes par Latvijas zinātniekiem, izgudrotājiem un izgudrojumiem, pētījumi par Latvijas zinātnes un tehnoloģijas produktivitāti (zinātniskie darbi, to citējamība, izgudrojumi, to patentēšana savā valstī un ārvalstīs), tai skaitā salīdzinājumā ar citām valstīm; Latvijas zinātnes, tehnoloģijas un inovāciju sistēmas transformācijas analīze pēc 1990. gada. 2001. gadā sadarbībā ar J. Ekmani tika sagatavots un II Pasaules  latviešu zinātnieku kongresa plenārsēdē nolasīts pārskata referāts "Latvijas zinātne pēdējos 10 gados (1990 - 2000)", bet kopīgi ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem tika uzrakstīta grāmata "Baltijas pētniecības un attīstības sistēmas pārejas posmā: pieredze un nākotnes perspektīvas" (izdota angļu valodā, Zviedrijā 2000. gadā, 2003. gadā - apgādā "Zinātne"). Viens no lielākajiem J. Kristapsona darbiem bija 2002. gadā izdotais analītiskais pārskats par inovāciju politiku Latvijā.

Jānim Kristapsonam bija raksturīga precīza sava viedokļa formulēšana un uzturēšana, oriģinālu uzskatu izsacīšana par Latvijas zinātnes pamatjautājumiem, kurus viņš aizstāvēja ar lielu dedzību, taču viedokli mācēja saskaņot ar LZA vadību. Liels bija J. Kristapsona ieguldījums Latvijas Zinātņu akadēmijas pārveidē un strukturēšanā, kas notika 1992. gadā. Viņš aktīvi līdzdarbojās LZA Hartas izstrādē. Īpaši izceļams viņa devums LZA Gadagrāmatu tapšanā, ko viņš veidoja vairāk nekā 20 gadus, kā arī 2002. gadā izsacītā ideja par ikgadēju Latvijas zinātnes sasniegumu nominēšanu, kas ar laiku izvērsusies par vienu no LZA būtiskām funkcijām.

2002. gadā J. Kristapsons saņēma LZA un AS "Grindeks" balvu par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas zinātnes un tehnoloģiju potenciāla izpētē un popularizēšanā, bet 2003. gadā tika apbalvots ar Baltijas zinātņu akadēmiju medaļu par nopelniem zinātnes transformācijas izpētē Latvijā un Baltijas zinātņu akadēmiju sadarbības veicināšanu.

Apliecinām savu visdziļāko cieņu mūsu kolēģa zinātnei veltītajam mūžam un izsakām līdzjūtību Jāņa  Kristapsona ģimenei un tuviniekiem.

LZA Senāta priekšsēdētājs  Jānis Stradiņš
un Latvijas Zinātņu akadēmijas kolēģi