2017. gada 12. aprīlī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (RTA) ar plašu reģiona uzņēmēju, pašvaldību un augstākās izglītības iestāžu pārstāvju iesaisti aizritēja Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA), Latvijas Pašvaldību savienības (LPS), Latgales plānošanas reģiona (LPR) un RTA organizētais forums "Zinātne uzņēmējdarbības attīstībai reģionā". Tas bija jau trešais pasākums LZA ierosinātajā forumu ciklā, kuram pamatu devusi Valsts pētījumu programmā EKOSOC-LV veiktā Latvijas reģionu starpdisciplinārā izpēte un attīstības scenāriju modelēšana, kurā iesaistījušies arī Daugavpils Universitātes (DU) pētnieki.

Kā akcentēja gan LZA prezidents Ojārs Spārītis, gan LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, gan RTA rektors Edmunds Teirumnieks ikvienā teritorijā tomēr galvenais ir iedzīvotāji un viņu zināšanas, kas izvēršas attīstībā un labklājībā. Tāpēc ir svarīgi cilvēku kopš bērna kājas rosināt būt uzņēmīgam un darbīgam, rast aizvien produktīvākus zināšanu pārneses mehānismus un uzņēmēju un zinātnieku sadarbības veidus, pārlieko birokrātiju nomainīt ar uzticēšanos un atbalstu, lai iegūtu attīstības paātrinājumu. Darbs forumā tika organizēts tādējādi, ka amatpersonu un speciālistu ziņojumi mijās ar paneļdiskusijām, kuru kopējo spraigumu raksturoja E. Teirumnieka izteiktais apzīmējums - kā simtgades pasākumu raķete.

EKOSOC-LV vadītājas akadēmiķes Baibas Rivžas ziņojums "Latgales reģiona ceļš uz viedo ekonomiku" parādīja, ka  Latgales reģiona tautsaimniecības struktūrā ir vērojama arī augsti tehnoloģiskā un vidēji augsti tehnoloģiskā ražošana, ar lielāko īpatsvaru Daugavpilī,  bet zināšanu ietilpīgās ekonomikas sektorā ievērojams pārsvars ir zināšanās balstītiem pakalpojumiem - datorprogrammēšanai, juridiskiem, medicīnas pakalpojumiem u.c. Latgalē ir daudzi zināšanu prasmīgas izmantošanas veiksmes stāsti, kas tapuši arī ar DU un RTA zinātnieku atbalstu. Pašvaldību, uzņēmēju un reģionālo augstskolu sadarbībai aktīvi jāturpinās.

 Vēl forumā apspriestās tēmas - masu mediju nozīme reģiona stratēģiskajā plānošanā, uzņēmējdarbības vides sakārtošana, biznesa inkubators kā rīks uzņēmējdarbības uzsākšanai, valsts atbalsts finanšu pieejamības nodrošināšanai uzņēmējdarbībai u.c. Kā rezumēja Ojārs Spārītis, šādam pasākumam nav nepieciešama rezolūcija uz papīra, jo rezolūcija jau ir galvās un sirdīs informācijas, ideju, noskaņu, izpratnes, pārliecības un apņemšanās veidā. Nākamais būs Kurzemes forums - 31. maijā Liepājas Universitātē.

B. Rivža, ECOSOC-LV vadītāja