LZA nodaļās

27-04-2017

Fizikas un tehnikas zinātņu nodaļa (FTZN)

25. janvārī nodaļas locekļi apsprieda priekšsēdētāja akadēmiķa Jāņa Spīguļa pārskatu par nodaļas darbību 2016. gadā un nolēma atzīt to par sekmīgu, tāpat akceptēja ierosinājumus nodaļas darbībai 2017. gadā. Noklausījās divus referātus no cikla LZA FTZN sasniegumi: LU Astronomijas institūta direktora Dr.phys. Ilgmāra Eglīša ziņojumu "Saules sistēmas mazo planētu - asteroīdu pētījumi" un LU MII vadošā pētnieka LZA korespondētājlocekļa Gunta Bārzdiņa priekšlasījumu "Datorizēta semantiskā analīze".

15. februārī referātus no cikla LZA FTZN sasniegumi nolasīja akadēmiķis Andrejs Cēbers "Lokanu magnētisko stīgu modelēšana un sintēze", akadēmiķis Aleksejs Kuzmins "Atklāta un izpētīta augsta spiediena fāžu pāreja izolators-metāls alvas volframātā" un Dr.biol. Ilze Dimanta "Pētījums par bio-ūdeņraža iegūšanu no organiskiem atlikumiem tautsaimniecībā un savākšanu metālhidrīdostālākai izmantošanai".

20. februārī Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI), Ķengaraga ielā 8 notika CAMART² projekta svinīgā atklāšana. CAMART² uzskatāms par līdz šim vērienīgāko projektu zinātnes jomā Latvijā. Projekta mērķis ir augstākā kvalitātē attīstīt LU CFI esošo ekselences centru materiālzinātnēs, tā sekmējot jaunu moderno materiālu un tehnoloģiju pārveidi komerciālos sabiedriskā labuma produktos un pakalpojumos. Tālāka ekselences centra attīstība būtiski paaugstinās Latvijas zinātnes, inovāciju un to komercializācijas konkurētspēju Eiropā un pasaulē.

22. martā nodaļas locekļi apsprieda AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētāja Dr.sc.ing. Āra Žīgura un sabiedrības "Tilde" valdes priekšsēdētāja Dr.sc.comp. Andreja Vasiļjeva referātus un aizklātā balsošanā piešķīra viņiem LZA goda doktora grādus. Trīs sēžu gaitā notika diskusija par LZA gada sasniegumu izvērtēšanas problēmām un kvalitātes kritērijiem FTZN korespondētājlocekļu un īsteno locekļu kandidātiem. Nodaļas ietvaros tika nodibinātas trīs sekcijas: Fizikas un astronomijas sekcija - vadītājs akadēmiķis Juris Purāns, vadītāja vietniece korespondētājlocekle Gita Rēvalde; Matemātikas un informātikas sekcija - vadītājs akadēmiķis Jānis Grundspeņķis, vadītāja vietnieks korespondētājloceklis Aleksandrs Šostaks; Inženierzinātņu sekcija - vadītājs korespondētājloceklis Andris Čate, vadītāja vietnieks akadēmiķis Jurijs Merkurjevs.

25. aprīlī LZA Senāta sēžu zālē FTZN sadarbībā ar Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālo komiteju (PEP LNK) rīkoja diskusiju "Eiropas Savienības un Latvijas attīstības perspektīvas". Tajā ar ziņojumiem piedalījās Dr.habil.oec. Inna Šteinbuka, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja, LZA akadēmiķe, Dr.oec. Ojārs Kehris, Ekonomistu apvienības 2010 prezidents, PEP LNK loceklis un Dr.hist. Gatis Krūmiņš,
Vidzemes Augstskolas rektors
un Dr.sc.ing. Edvīns Karnītis, LZA goda doktors. Referātu apspriešanā un diskusijā piedalījās AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs, LZA goda doktors Dr.sc.ing. Āris Žīgurs un Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktore Olga Bogdanova.

Informāciju sagatavoja
FTZN zinātniskā sekretāre S. Negrejeva


 

Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļā (HSZN)

27. aprīlī LZA Senāta zālē notika HSZN sēde, kuras darba kārtība ietvēra sekojošus punktus: 1) iepazīšanās ar TOP 11 uzvarētāju - Dr. art. Annas Ancānes ziņojums par monogrāfiju "Rīgas arhitektūra un pilsētbūvniecība 17. gadsimta otrajā pusē"; 2) LZA un HSZN nākotne (ziņoja akadēmiķe Raita Karnīte), t.sk. dokumentu - "Nolikums par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora (Dr.h.c.) grāda piešķiršanas kārtību" un "Nolikums par jaunu Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļu vēlēšanām" - apspriešana.

HSZN izsūtījusi ielūgumu uz ekspertu konsīliju "Mana pensija nākotnē", kas notiks 2017. gada 10. maijā plkst. 14.00 LZA Portretu zālē. Tajā aicināti piedalīties un diskutēt: Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas, ES pārstāvniecības Latvijā, Latvijas Saeimas komisiju, LR Finanšu ministrijas, LR Valsts kancelejas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji un neatkarīgi eksperti.

Konsīlija mērķis ir, izmantojot ekspertu pieredzi un veiktajos teorētiskajos pētījumos iegūtās zināšanas un atziņas, saprast kā šodien strādājošajiem sasniegt finansiālo drošību vecumdienās. Konsīlija analizējamie jautājumi: 1) Latvijas pensiju sistēma, tās darbības pamatprincipi. Iespējas, ko sniedz valsts obligātā sociālā apdrošināšana un brīvprātīga privātā pensiju apdrošināšana; 2) Izpratne un līdzdalība savu pensiju uzkrājumu veidošanā - sabiedrības zināšanas un izpratne par pensiju sistēmu, indivīdu motivācija un atbildība savas pensijas veidošanā; 3) Pensiju sistēmas drošums un finansiālā ilgtspēja: darbspējīgo iedzīvotāju līdzdalība sistēmā, iemaksu veikšanas nozīmība un nodokļu atvieglojumu uz sociālās apdrošināšanas iemaksu rēķina ietekme. Nākotnes pensiju saistības; pensiju uzkrājuma rezerves un drošums.

Informāciju sagatavoja
HSZN zinātniskā sekretāre L. Griņeviča


 

Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļa (ĶBMZN)

13. aprīlī KBMZN rīkoja pasākumu "Cilvēks kā bioloģiska būtne sabiedrībā". Ievadvārdos nodaļas priekšsēdētājs akadēmiķis Pēteris Trapencieris akcentēja izvēlētās tēmas nozīmīgumu mūsdienu attīstīto tehnoloģiju kontekstā, sakot, ka cilvēks savā evolūcijā ir maz izmainījies, bet ir dažas neskaidrības un 21. gadsimta sabiedrības attīstības tendences, par ko šodien ir jārunā un jādiskutē.

Pasākumā tika nolasīti trīs referāti, pēc katra no tiem notika diskusija. Referātu sadaļu atklāja LZA goda doktora Jēkaba Raipuļa ziņojums "Cilvēka dzimums no bio psiho sociālā aspekta", kurā viņš stāstīja, kā no dzimumšūnas attīstās cilvēks, saglabājot savu ģenētisko informāciju un dzimumidentitāti. Dzimuma un dzimtes identitāti - sevis apzināšanos kā noteikta dzimuma pārstāvi - veicina attiecīgie hormoni. Seksuālo orientāciju nosaka sirds, bet bioloģisko dzimumu - noteiktie orgāni. Dzimte (angļu val. - gender) ir kultūras ietekmē veidota noteiktu īpašību kopa, kas raksturo vīriešus vai sievietes. Tas ir sociāls konstrukts. Citējot Platonu: "Mirstīgā daba cenšas kā vien varēdama būt mūžīga un nemirstīga, bet viņa var to panākt tikai dzemdēdama, tikai atstādama kaut ko jaunu vecā vietā", referents uzsvēra, ka vairošanās ir viena no dzīvības pamatvajadzībām, tā sekmē ģenētisko daudzveidību, pielāgojoties dzīves apstākļiem. J. Raipuls uzskaitīja medicīnā fiksētas 15 dažādu cēloņu raisītas "novirzes no normāla dzimuma", kā nozīmīgāko akcentējot sociālās vides ietekmi. Viņš pieskārās arī termina gender cilmei un uzsvēra, ka šī termina dažādā izpratne un lietojums dokumentos var būt par pamatu "nepareizam dokumentu pielietojumam un tulkojumam". Pēc zinātnieka domām, termins ‘dzimums' tā pilnā izpratnē latviešu valodā vēl aizvien saglabā savu pamatnozīmi un tas nav aizvietojams vai papildināms ar citu vārdu. Referāta noslēguma daļa bija veltīta jautājumam par audzināšanas lomu aplūkojamās problēmas kontekstā.

LZA korespondētājlocekle Dr.phil. Ausma Cimdiņa savā referātā "Anglicisma ‘gender' tulkošanas un adaptācijas problēmas latviešu literatūrzinātnē" uzsvēra, ka diskusijas publiskajā telpā atklāj vienotas izpratnes par dzimumu līdztiesības jēdzieniem neesamību Latvijā. Nereti lietotie termini tiek pārprasti un izmantoti neatbilstošā veidā, kas veicina maldinošu uzskatu un attieksmju veidošanos, veicina aizspriedumu rašanos. Mūsdienu angļu valodā gender ir apaudzis ar papildnozīmi un tiek lietots ne tikai sociālu konstrukciju, bet fiziskā/bioloģiskā dzimuma apzīmēšanai. Latvieši bieži ir izvēlējušies gender burtisko tulkojumu ‘dzimte', kamēr lietuvieši lieto savu ‘lytis' un krievi ‘пол'. Rodas jautājums, kālab latviešu valodā, tulkojot gender, jēdziena 'dzimums' semantika būtu sašaurināma, bet gramatiskās dzimtes kategorijai jāuztiepj papildnozīme - proti, kāpēc jēdziens 'dzimums' būtu aizstājams ar jēdzienu 'dzimte'? Žurnālisti lieto tādus vārdus kā genderisma vai dženderisma ideoloģija, ģimenes politiku apzīmē ar genderpolitiku, postgenderismu futuroloģisku ideju par "pasauli bez dzimuma". A. Cimdiņas prezentācijā izmantoti NFI projekta "Gender, Culture and Power: Diversity and Interactions in Latvia and Norway/ Dzimumsocialitāte kultūras un varas mijattiecībās: Latvijas un Norvēģijas diversitātes" pētījumu rezultāti.

Profesors Dr.habil.med. Māris Baltiņš ziņojumā "Ar dzimuma apzīmēšanu saistītie termini: teorētiski apsvērumi un ieteikumi praksei" uzsvēra, ka mēs visi meklējam kaut ko jaunu un arī mūsu izpratne mainās. Katrai valodai varētu būt valodspecifiskas atšķirības (valodas īpatnība, apzīmējuma struktūras, politiski angažēts lietojums, politkorektuma tradīcijas u.c.), tādēļ tās nav tieši pārnesamas no vienas valodas uz otru. Jau divus gadus ‘gender' rada problēmas. Stambulas konvencijā redzams, ka dažādās valodās skaidrojumi ir atšķirīgi: lielās tautas valoda ‘spiež' uz mazāku tautu valodām, vērojama dižošanās ar terminiem. Dažādās valodās ‘gender' risinājumi ir atšķirīgi, varbūt visprecīzāk būtu "bioloģiskais vai sociālais dzimums". Latviešu valodā ar terminu 'dzimums' tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem. K. Mīlenbaha un J. Endzelīna "Latviešu gramatikā" termina [gramatiskā] 'dzimte' nav, lieto tikai 'kārta'. Saskaroties ar diviem vai vairākiem kādas lietas vai parādības apzīmējumiem svešā valodā, allaž nākas atbildēt uz jautājumu - vai tie lietoti kā sinonīmi? Ja vārdam 'gender' noteiktos kontekstos ir atšķirīga nozīme no 'sex', tad atšķirīgi tie arī jāatveido tikai tajos gadījumos. Daži piemēri no ES - IATE datubāzes: Sex gap, gender gap, gender disparity, gender inequality - dzimumu atšķirība; European Institute for Gender Equality - Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts; Gender reassignement - dzimuma maiņa; Gender equality - dzimumu līdztiesība, vīriešu un sieviešu līdztiesība; Gender segregation, sex segregation - dzimumu segregācija; Gender mainstreaming - integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai.

Informāciju sagatavoja
ĶBMZN priekšsēdētājs P. Trapencieris,
zinātniskā sekretāre D. Daija

Powered by Elxis - Open Source CMS