Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas ekspertu konsīlija "Mana pensija nākotnē" slēdziens

1-06-2017

10. maijā LZA Portretu zālē norisinājās LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas (turpmāk - HSZN) organizēts konsīlijs "Mana pensija nākotnē". Konsīlijā bija aicināti piedalīties Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas, ES pārstāvniecības Latvijā, Latvijas Republikas Saeimas komisiju, LR Labklājības ministrijas, LR Finanšu ministrijas, LR Valsts Kancelejas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas (turpmāk - LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji un neatkarīgi eksperti.

Konsīlijā piedalījās: Labklājības ministrijas (turpmāk - LM) Valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece, Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktore Inese Šmitiņa, LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns, Latvijas Pensionāru federācijas (turpmāk - LPF) valdes loceklis, sociālo lietu eksperts Jānis Felsbergs, LPF priekšsēdētāja vietnieces Dzintra Žilde un Sarmīte Krecere un eksperti: neatkarīga eksperte Ruta Zilvere, Vidzemes Augstskolas asoc. prof. Feliciana Rajevska, LU prof, LZA kor.loc. Ivars Austers, AS "Swedbank" Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons, Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrības (turpmāk - IPAS) "INVL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs, IPAS "Nordea Pensions Latvia" valdes loceklis Ilja Arefjevs, AS "Swedbank" Atklātā pensiju fonda valdes loceklis Kristaps Kopštāls, IPAS "CBL Asset Management" valdes loceklis Zigurds Vaikulis.

Konsīlija ideju rosināja fakts, ka saistībā ar spriedzi sabiedriskā sektora nozaru finansēšanā (izglītības un veselības aprūpe, ceļi) un nodokļu reformu, arī pensiju sistēma ir nonākusi uzmanības lokā. No vienas puses, tiek minēts pensiju zemais līmenis, kas ierobežo pensionāru dzīves kvalitāti un vairo neuzticību pensiju sistēmai kā nodrošinājumam vecumdienās, no otras - tiek izskatītas iespējas "aizņemties" no valsts pensiju budžeta citu valsts vajadzību segšanai. Neapmierinošajā pensiju nodrošinājumā sabiedrība vaino esošo pensiju sistēmu, savukārt neapmierinātība ar sistēmu rada neuzticību tai un mazina motivāciju veikt sociālos maksājumus, kas stāvokli pasliktina vēl vairāk. Izteikumi par augošajām problēmām pensiju sistēmā jau ieguvuši dramatiskas krāsas, kas tiek izmantotas politiskajā diskursā par Latviju kā neveiksmīgu valsti.

Konsīlija mērķis bija, izmantojot ekspertu pieredzi un veiktajos teorētiskajos pētījumos iegūtās zināšanas un atziņas, saprast kā šodien strādājošajiem sasniegt finansiālo drošību vecumdienās.

Diskusijai bija piedāvātas trīs jautājumu grupas:

1) Latvijas pensiju sistēma, tās darbības pamatprincipi.
Iespējas, ko sniedz valsts obligātā sociālā apdrošināšana un brīvprātīga privātā pensiju apdrošināšana;

2) izpratne un līdzdalība savu pensiju uzkrājumu veidošanā - sabiedrības izpratne par pensiju sistēmu, indivīdu motivācija un atbildība savas pensijas veidošanā;

3) pensiju sistēmas drošums un finansiālā ilgtspēja: darbspējīgo iedzīvotāju līdzdalība sistēmā, iemaksu veikšanas nozīmība un nodokļu atvieglojumu uz sociālās apdrošināšanas iemaksu rēķina ietekme; nākotnes pensiju saistības; pensiju uzkrājuma rezerves un drošums.

Konsīlija slēdziens

1. Latvijas pensiju sistēma, tās darbības pamatprincipi

Pensiju sistēma ir ilgtermiņa sistēma, kas ietekmē indivīdu visā viņa dzīves garumā (veicot sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai darba dzīves laikā un saņemot pensiju vecumdienās).

Pensiju apdrošināšanas sistēmas priekšrocība ir tā, ka maksājums pensiju finansēšanai tiek individualizēts un tādejādi pensiju lielums tiek sasaistīts ar indivīda iemaksām.

Lielākā problēma ir demogrāfiskā situācija, kas gan dabiskās, gan mehāniskās kustības rezultātā var sarežģīt paaudžu solidaritātes maksājumus.

Ideālā apdrošināšanas sistēmā tikai tas var saņemt, kurš ir iemaksājis, un, ja saņēmēji ir visi, tad katrs var saņemt tik, cik iemaksājis. Ja kāds vēlas saņemt vairāk nekā samaksājis, kādam ir jāpiekrīt saņemt mazāk. Lai precīzi sabalansētu iemaksas un izmaksas pensiju budžetā, projektējot pensiju sistēmu bija paredzēts, ka par tiem, kuri nemaksā sociālos maksājumus par atsevišķiem neaktīviem periodiem (piemēram, bērnu kopšanas periodu), iemaksas veic valsts no pamatbudžeta.

Ekspertu vērtējums bija, ka Latvijas pensiju sistēmas pamatprincipi ir labi, bet sistēmas darbību nelabvēlīgi ietekmē papildinājumi, pielāgojumi, atvieglojumi un izņēmumi, kas ļauj sistēmā neiesaistīties, iesaistīties minimāli, vai ir pretrunā ar apdrošināšanas sistēmas būtību.

Konsīlijā atzīts, ka iedzīvotāji, vērtējot pensiju sistēmu, neatšķir viņus neapmierinošā apstākļa cēloni - konkrēto problēmu rada sistēmas pamatprincipi vai arī tās iemesls ir atsevišķi papildinājumu un pielāgojumi, vai arī sistēmas ieviešanas pārejas perioda īpatnības - un visā vaino pensiju sistēmu.

Iespējas, ko sniedz valsts obligātā sociālā apdrošināšana un brīvprātīgā privātā pensiju apdrošināšana, tiek izmantotas daļēji.

Valsts ir atbildīga par to, lai tiktu radīta tāda tiesiskā vide, kas garantē, ka katrs pilda savu pienākumu attiecībā pret pensiju apdrošināšanu.

Kaut gan apdrošināšanas principi paredz indivīda atbildību, to nevajag pārspīlēt. Valstij ir jānodrošina apstākļi, lai indivīds savu atbildību varētu īstenot.

Risinājums pensiju sistēmas darbības uzlabošanai kopumā

Labklājības ministrijas pārstāve skaidroja, ka Latvijas pensiju sistēma pakāpeniski attīrīsies no apdrošināšanas principiem neatbilstošiem elementiem (atvieglojumiem un maksājumiem, kam nav finansiāls segums), tādiem kā, piemēram, sākumkapitāla atvieglojums, ātrāka pensionēšanās smagos darbos strādājušiem. Sākumkapitāla pielīdzināšanas koeficients jau ir pārrēķināts un izlīdzināts nākotnei.

Eksperti ieteica:

- arī turpmāk uzlabot pensiju sistēmas darbības regulējumus, tomēr nodrošinot sistēmas ilgtspēju un atbilstību sabiedrības interesēm (piem., kontrolēt valorizācijas koeficienta paaugstināšanas vai sociālo iemaksu sadalījuma starp pirmā un otrā līmeņa pensiju sistēmu ietekmi ilgtermiņā);

- sekot, lai atlīdzība valsts obligāto pensijas fondu apsaimniekotājiem būtu saprātīga (jābūt mazāk par 1%);

- pensiju apmēram ir jābūt saistītam ar valsts noteikto minimālo ienākuma līmeni un to ir regulāri jāpārskata (minimālās pensijas ir vienīgais no pabalstiem, kurš nav mainīts kopš 2006. gada).

2. Izpratne un līdzdalība savu pensiju uzkrājumu veidošanā

Sabiedrības zināšanas un izpratne par pensiju sistēmu kā specifisku pēc apdrošināšanas principiem veidotu sistēmu nav pilnīga. Tāpēc valsts institūcijas bez sabiedrības iebildumiem un pat ar atbalstu var pieņemt pensiju sistēmas darbībai nelabvēlīgus lēmumus, kuru rezultātā iedzīvotāju pensiju nodrošinājums nākotnē pasliktinās (lēmums par mikrouzņēmumu nodokli, diskusija par sociālo maksājumu novirzīšanu veselības aprūpes finansēšanai).

Izpratne par sociālo maksājumu īpašumtiesībām arī klibo - nav pilnīga pārliecība, ka pensiju fondos ieguldītie līdzekļi un to augļi pieder apdrošinātajai personai.

Izvairīšanās no sociālajiem maksājumiem ir ēnu ekonomikas nozīmīgākās daļas - aplokšņu algas pamatā, savukārt ēnu ekonomika ir zemo pensiju iemesls, bet tās mazina motivāciju iesaistīties valsts pensiju sistēmā - izveidojas burvju loks.

Neizprotot pensiju sistēmas būtību, sociālo iemaksu un pensiju saistību iedzīvotājiem ir vāja motivācija iesaistīties pensiju sistēmā.

Konsīlija slēdzienu sagatavoja:
akadēmiķe Raita Karnīte, LZA HSZN priekšsēdētāja

Nobeigums - nākamajā numurā



Foto J. Brencis

Powered by Elxis - Open Source CMS