15.-18. jūnijā Kandavā norisinājās 3. Latvijas Lauku kopienu parlaments "Visai Latvijai jādzīvo! - Lauku nākotnes ceļa izstrāde", kura ietvaros notika Valsts pētījumu programmas EKOSOC-LV izbraukuma seminārs. EKOSOC-LV dalībniekiem informējot par programmas pētījumu rezultātiem pasākuma tēmas kontekstā, piedaloties diskusijās un darba grupās ar saviem ierosinājumiem, anketējot (kā rokās ir lauku dzīvotspēja un cik liela nozīme ir valstij kā institūciju kopumam, pašvaldībai kā vietējās varas struktūrai un pašvaldības teritorijas iedzīvotājiem) no visas Latvijas uz parlamentu sabraukušos, vienlaikus tika gūta jauna informācija, atgriezeniskā saite EKOSOC-LV noslēguma fāzes darba turpināšanai.

Parlamenta darbā piedalījās ministriju un citu valsts institūciju pārstāvji (Kultūras ministrija - Sandis Voldiņš, Zemkopības ministrija - Pārsla Rigonda Krieviņa, Ekonomikas ministrija - Kristaps Soms, Labklājības ministrija - Ilze Kurme, NVA - Kristīne Stašāne, Iekšlietu ministrija - Dimitrijs Trofimovs, Satiksmes ministrija - Annija Novikova, Klāvs Grieze, Veselības ministrija - Ineta Būmane, Slimību profilakses un kontroles centrs - Maija Pauniņa, VARAM - Raivis Bremšmits, Saeimas deputāti ­- Lolita Čigāne un Juris Viļums, Pārresoru koordinācijas centrs - Pēteris Vilks u.c.), informējot par valsts politiku, parādot laukus nozaru griezumā. Iezīmējās arī tendence, ka pastāv dažādas finansiālas un organizatoriskas atbalsta sistēmas, ko iespējams izmantot iedzīvotājiem, organizācijām, līdz ar to ir būtiski mainīt domāšanu, ka "no manis nekas nav atkarīgs", un no pasīvas gaidīšanas, tajā skaitā uz kāda cita sagādātu darbavietu, pāriet pie atbildības uzņemšanos un paša aktivitāti. Tas sasaucas ar EKOSOC-LV pētījumu uzrādīto: pārāk daudz lauku iedzīvotāju vēl uzskata, ka no viņiem nav atkarīga attīstība un pārmaiņas dzīvē. Bet, kā parlamentā tika atgādināts, ir jādzīvo ar personisko atbildību, nevis "esmu maziņš un melns un no manis neko daudz neprasiet un negaidiet". Vienlaikus tika atzīts lauku attīstības kopainas trūkums un resoriska nesadarbošanās.

Diskusijās dominēja pārliecība, ka Latvijas laukiem noteikti ir nākotne, jo, kā izskanēja, "esam apmetuši kūleni un atgriežamies laukos", arī pilsētnieki. Taču ir jāapzinās nepieciešamās pārmaiņas, kā arī jāpieņem dzīves realitātes izraisītās pārvērtības, piemēram, jāvirzās tālāk arī pie dilstoša iedzīvotāju skaita, jāveic jēgpilni ieguldījumi, jārēķinās, ka pelnīt var ar augsto tehnoloģiju ražošanu, nepieciešams kvalitatīvs darbaspēks. Pareizi jāsaredz un jāizmanto potenciāls, kas neapšaubāmi ir mūsu auglīgajai zemei un laukiem, turklāt skatot daudzveidībā (piemēram, Austrijā vidējais saimniecības lielums ir 19 hektāri). Vienlaikus nav iespējams "nogādāt Rīgu katrā lauku sētā", lauku dzīvei ir sava specifika, ir jēga lauku dzīvesveidam, kas nereti "no augšas" netiek saredzēta un tiek uzskatīta par ekonomiski bezcerīgu un neproduktīvu. Taču bezcerīguma sajūtas tiražēšana bloķē cilvēkus. Tā vietā ir jāiedrošina jaunai realitātei, un tā arī jāveido, piemēram, attālinātais darbs pie atbilstīga IT nodrošinājuma, dažādu pakalpojumu mobilās brigādes, pirkumu piegāde ar kurjeru, bet pēc gadiem, kas zina, jau ar dronu, izglītībā par primāro atzīt kvalitāti nevis tuvumu utt.

Darba grupās veidojot priekšlikumus dažādiem attīstības dokumentiem un normatīvajiem aktiem, tajā skaitā arī Reģionālās politikas pamatnostādnēm pēc 2019. gada, tika akcentēta infrastruktūras uzlabošana, mūžizglītība, bāzes kapitāla
pieejamība iesācējiem uzņēmējdarbībā, neapliekamā minimuma palielināšana līdz 300 eiro, visa veida sadarbība u.c.

Informāciju sagatavoja: Baiba Rivža, akadēmiķe,
VPP EKOSOC-LV vadītāja