Nobeigums. Sākums "ZV" Nr. 10, 15. maijā

Plenārsēdē LMT prezidents Dr. Juris Binde iezīmēja IKT attīstības ainu un mērķi - Latvija kā viedvalsts. Tās komponenti ir: jaudīgas tehnoloģijas; gudri un uzņēmīgi speciālisti, kā arī visi tehnoloģiju lietotāji - vairāk nekā 76% Latvijas mājsaimniecību ir pieslēgts internets; tīklošanās, kas veicina sadarbību starp jomām un ekspertiem; apstrādātos datos balstīta sabiedrība un ekonomika, jo neapstrādāti un neanalizēti dati ir pielīdzināmi siena kaudzei, kurā var mēģināt atrast adatas. Latvijā ir pasaules līmeņa infrastruktūra, valstij ir vieta Eiropas un pasaules ātrākā interneta TOP 10, IKT sektora uzņēmumu pievienotās vērtības īpatsvars iekšzemes kopproduktā ir jau 4,2%, IKT nozare līdzās kokmateriālu un pārtikas jomai kļuvusi par trešo lielāko eksportētāju. Tomēr patlaban ir "digitālo džungļu" fāze, nepieciešamas multidisciplināras komandas, kas "cirstu" ceļus, pa kuriem IKT nozare varētu dot pievienoto vērtību citām industrijām. Ir nepieciešams valsts līmeņa kopīgs integrēts IKT attīstības plāns, jāpārvar nesadarbošanās, valsts pārvaldes institūcijas jāstimulē procesu digitalizācijai un inovācijām. Tradicionālajai ražošanai un pakalpojumiem pievienojot digitalizāciju, iespējams veidot augstas pievienotās vērtības un inovatīvus produktus, nostiprinoties vietējā un starptautiskajā tirgū. Latvija nevar būt lētā darbaspēka zeme, tai jāturpina tapt par viedvalsti.

Akadēmiķis Andrejs Krasņikovs, sniedzot priekšstatu par mašīnbūves un metālapstrādes nozari, skaidroja, kāpēc mūsdienās tā sabiedrībā nav tik plaši zināma kā vairākas citas jomas - produktu īpatsvaru veido nelielu ražotņu nišas produkti, no kuriem 80% tiek eksportēti. Latvija tomēr virzās no līdzekļu pārdales uz pelnīšanas periodu. Zemo atalgojumu modeļiem nav ilgtspējas, tāpat kā tautsaimniecība nevar sekmīgi attīstīties vienīgi ar tradicionālām metodēm. Lai izšķērdīgi neizturētos pret cilvēkresursiem reģionos, viņus tur vajadzētu noturēt ar inovatīvu ražošanu. Tā jūtami attīstītos, ja daļu palielinātā aizsardzības budžeta līdzekļu ieguldītu vietējos inovatīvos uzņēmumos, nevis nepieciešamos ražojumus pasūtītu ārvalstīs. Te jāiesaistās zinātnei, augstskolām. Ir arī papildus nepieciešami dažāda līmeņa speciālisti, sākot no konstruktoriem līdz metinātājiem un atslēdzniekiem.

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, meža nozari atzīstot par Latvijas tautsaimniecības stabilitātes balstu, izcēla darbavietu reģionālo raksturu, atalgojuma līmeni, kas sakārtotos uzņēmumos tuvojas 90% no ES vidējās algas, nozares devumu valsts ienākumos. Lai arī Baltijas valstis aizņem tikai 4,1% no kopējās ES teritorijas un reģionā dzīvo tikai 1,2% no kopējā ES iedzīvotāju skaita, tās nodrošina kvalitatīvu un labi apmaksātu darba vidi un veido ievērojamu pievienoto vērtību kokrūpniecībā, ir TOP 3 meža nozares centrs Eiropā. Turklāt pievienoto vērtību veido: konkrētā procesā radīta peļņa + darba algas + nodokļi + amortizācija, nevis dārgs produkts vai dziļi pārstrādāts produkts. Vainojot produktivitātes trūkumā, vajadzētu ņemt vērā, ka, piemēram, Somijā ļauts pārvadāt 60 t kravas, bet Latvijā 40 t kravas. Būtu pārskatāmi normatīvi.

Domnīcas Certus pētnieciskais direktors, Latvijas Universitātes mācībspēks Dr. Daunis Auers augstāko izglītību kā Latvijas eksporta nozari raksturoja ar strauju izaugsmi un augstu potenciālu. Šobrīd Latvijā ir par 50 tūkstošiem mazāk studējošo nekā pirms 10 gadiem, bet augstskolas pašas bez valsts atbalsta no ārzemēm ir piesaistījušas vairāk nekā 6000 studentu, neskaitot ārvalstu studentus mobilitātes programmas Erasmus ietvaros. Tas veido 148 miljonus eiro ieņēmumu, tiešajiem un netiešajiem daloties gandrīz proporcionāli. Prognozes ir, ka 2020./2021. studiju gadā Latvijā studēs gandrīz 18 tūkstoši ārvalstnieku, bet tie masveidā nedosies uz reģioniem. Studijas Latvijā tiek izvēlētas tāpēc, ka ir gan lētas, gan kvalitatīvas. Studiju process, programmu saturs neapmierina 10%, bet visvairāk iebildumu ir par sabiedrisko vidi, netoleranci.

Lai Latvijas vārdu simbolizē kvalitāte

Latvijas tēla veidošana ekonomikas kontekstā tika apspriesta paneļdiskusijā, ko moderēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents un padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis. Nozarēm darbojoties eksporta tirgos, tās rada ne tikai ekonomikas identitāti, bet arī valsts tēlu, un otrādi - šīs kategorijas atstāj ietekmi uz nozares panākumiem tirgos. Īsumā - ja kvalitatīvi produkti, tad labs tēls.

Aviācijas transporta un loģistikas nozares eksperts Jānis Vanags prognozēja, ka aviācija kļūs par transporta nozares mugurkaulu, jau tagad Latvijā dodot 2% darbavietu un 3% IKP. Baltijas valstīs Rīga apkalpo 60% pasažieru, Tallina un Viļņa - pa 11%. Nākotnē Latvijā pieaugs maršrutu un reisu skaits, investīcijas nozarē.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks, iepazīstinot ar Latvijas piena produktu noietu pasaulē, rādīja karti ar eksporta tirgiem 93 valstīs. No tām 73% ir ES valstis, 22% bijušās PSRS valstis, neskaitot Baltiju, noiets Āzijā veido 4%, Tuvajos Austrumos - 2%, Āfrikā - 1%, produkcijas kopējā vērtība 854 miljoni eiro, lielāko īpatsvaru dodot nogatavinātajiem sieriem.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) rektore Dr. Irina Pilvere uzsvēra augošās bioekonomikas ieguvumus - darbavietas, ekonomisko un teritoriālo attīstību, valsts drošību. Bioresursu primārā ražošana, pārstrāde un izmantošana pakalpojumiem aptver 15 nozares, daudzās no tām sekmēsies augsto tehnoloģiju ražošana un straujš eksporta kāpums - mērķis ir no 4000 miljoniem eiro aizvirzīties līdz 9000 miljoniem eiro.

SIA "Veselības centrs 4" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds veselības aprūpes pakalpojumu eksportam redz nākotni, jo par to liecina augošais veselības tūrisma dalībnieku skaits un vairāk nekā 2 miljoni eiro ieņēmumu 2016. gadā. Izaicinājumi šajā jomā - kā realizēt izmaksu efektīvus mārketinga pasākumus ārējos tirgos, kā radīt pareizu cenu politiku, jo Latvijas zemās pakalpojumu cenas rada aizdomas par nepietiekamu kvalitāti, bet paaugstinātās cenas ārzemniekiem rada sarūgtinājumu par nevienlīdzīgu attieksmi pret klientiem. Medicīnas pakalpojumu eksports būtu pelnījis valdības atbalstu.

LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere izcēla Latvijas tēla veidošanu saistībā ar kultūras mantojuma popularizēšanu pasaulē. Zinātnieki ir paveikuši lielu darbu pasaules iepazīstināšanā ar Latvijā radīto prozu un dzeju. Akadēmiskā bibliotēka sniedz plašu informāciju Latvijā studējošajiem ārvalstniekiem.

Dr. Ņina Linde, LZA Ekonomikas institūta direktore