LZA īsteno locekļu kandidāti

19-10-2017

AIGARS JIRGENSONS - dz. 14.09.1973., Dr.chem. (2000), Latvijas Organiskās sintēzes institūta (LOSI) direktora vietnieks zinātniskajā darbā un Organiskās sintēzes metodoloģijas grupas vadītājs, RTU MLĶ fakultātes profesors. LZA korespondētājloceklis (2013).

Zinātnisko pētījumu virzieni: A. Jirgensona līdzšinējā zinātniskā darbība ir saistīta ar Organiskās sintēzes metodoloģijas (OSM) grupu, kas izveidota 2006. gadā un 11 gadu laikā ir izveidojusies par spēcīgu zinātnisku vienību. Grupas pētnieciskie virzieni ir: a) medicīnas ķīmija; b) sintēzes metodoloģija; c) zāļvielu ražošanas ceļu izveide.

"Pārskats par pētījumiem medicīnas ķīmijā un organiskās sintēzes metodoloģijā". Viena no medicīnas ķīmijas tematikām OSM grupā ir jaunu pretmalārijas zāļvielu izveide, lai risinātu aktuālo preparātu trūkumu rezistentās malārijas ārstēšanai. Kā bioloģiskie mērķi jaunu pret-malārijas zāļvielu izveidošanai ir izvēlētas aspartilproteināzes - plasmepsīni un serīna proteināze PfSub1. Šie enzīmi ir iesaistīti malārijas dzīves cikla asinsposmā, kur plazmodiji merozoītu formā vairojas un iekaro jaunas asinsšūnas, izraisot smagus saslimšanas simptomus. Pētnieciskā darba rezultātā, sadarbībā ar asoc. prof. K. Jaudzema grupu un prof. K. Tāra grupu ir izveidotas divas līdersavienojumu klases (ACS.Med.Chem. Lett. 2014, J.Med.Chem 2016, patenta pieteikums WO2015063544), kas uzrāda augstu plasmepsīnu inhibitoro aktivitāti un selektivitāti attiecība pret radniecīgajām cilvēka aspartilproteināzēm. Plasmepsīnu inhibitoru izveidošanā pirmoreiz Latvijā tika izmantota fragmentu pieeja, kas pašlaik ir labi aprobēta metode līdersavienojumu identificēšanai LOSI arsenālā. Sadarbībā ar prof. M. Blackman (Crics institūts) un prof. P. Finn (InhibOx) FP7 MC-ITN "STARS" projekta ietvaros izveidoti pirmie mazmolekulārie PfSUB1 inhibitori, kas uzrāda sub-mikromolāru aktivitāti (Biorg. Med. Chem. Lett. 2014, Int. J. Parasit. 2012). Piesaistīts finansējums darba turpināšanai, lai iepriekšējos pētījumos atrastos līdersavienojumus attīstītu par zāļvielu kandidātiem.

Otrs ilgtermiņa medicīnas ķīmijas projekts OSM grupā ir jaunu antibakteriālo līdzekļu izveide uz bakteriālo aminoacil-t-RNS sintetāžu inhibitoru bāzes. Šis projekts sākotnēji tika realizēts FP7 HEALTH programas "NABARSI" starptautiskā konsorcija ietvaros, kur A. Jirgensons vadīja darba paketi "Medicīnas ķīmija". Projekta rezultātā ir tapušas divas patentētas leicinil-t-RNS sintetāžu inhibitoru klases (WO2016129983,GB Appl. 1617064.9) un jaunas atziņas par gramnegatīvo baktēriju rezistences veidošanās samazināšanu, izmantojot aminoacil-t-RNS sintetāžu inhibitorus kombinācijās ar citiem preparātiem (Eur. J. Clin. Microbiol. Infect. Dis.2016, AAC2016). Projekta ietvaros izveidoto līdersavienojumu transformācija par zāļvielu kandidātiem turpinās arī pēc "NABARSI" projekta beigām ar piesaistītā privātā finansējuma atbalstu.

Pētījumi organiskās metodoloģijas jomā veltīti aminoskābju un aminospirtu iegūšanai. Pēdējos sešos gados izveidotas jaunas sintēzes metodes alkīnilglicinolu un glicīnu, 1,2-aminospirtu, 1,4-aminospirtu, C-kvaternāro serinolu, vinilglicinolu un vinilglicīnu, kā arī butadienilglicinola iegūšanai. Metodes publicētas prestižos organiskās ķīmijas žurnālos (Org. Lett. JOC, EurJOC, Sylett, RSC Advances). Metodoloģijas jomā darbs veikts arī pie jaunas metilprenil-aizsarggrupas izveides, kas ir noderīga farmaceitiski nozīmīgu hidroksāmskābju un sulfonamīdu saturošu savienojumu sintēzē (Synlett 2011, 2017) un merkaptotriazola ievadīšanai molekulā (TetrahedronLett.2013). Nesenās pētnieciskās aktivitātes ir veltītas metālu katalizētai C-H aktivēšanai (Eur. J. Org. Chem. 2017) un ciklopropāna transformācijām kompleksu savienojumu iegūšanai (Org.Biomol. Chem. 2017, Org. Lett. 2017).

Procesu ķīmijas uzdevumi ietver farmaceitisko preparātu ražošanas sintēzes ceļu izveidi, kas tiek veikti atbilstoši ražotāju pasūtījumiem kontraktpētniecības projektu formā.

Publicētie darbi: 53 zinātniski raksti zinātniskajos žurnālos (Scopus, Hirša indekss h=11, citējamība 394), 20 patentu pieteikumi. Sešas lekcijas starptautiskās konferencēs/semināros.

Zinātnes popularizēšana: Zinātniskā darba rezultāti populārzinātniskā veidā ir atspoguļoti vairākās "Ilustrētās zinātnes" publikācijās. Par pretmalārijas līdzekļu izveidošanu stāstīts LR1 raidījumā "Zināmais nezināmajā" un LTV1 raidījumā "Rīta panorāma". A. Jirgenons ir darbojies kā konsultants žurnālam "Ilustrētā zinātne", 2013.-2015. g.

Zinātniskie projekti: Piecu starptautisko projektu vadītājs; divu LZP projektu vadītājs un divu Eiropas struktūrfondu projektu vadītājs. Pašlaik vada divus H2020 projektus un vienu struktūrfondu projektu.

Pedagoģiskā darbība: 10 promocijas darbu vadītājs (pieci aizstāvēti), 15 maģistra darbu vadītājs (13 aizstāvēti), deviņu bakalaura darbu vadītājs. Trīs RTU studiju kursu atbildīgais pasniedzējs: doktorantūras studiju programma "Medicīnas ķīmijas izmeklētās nodaļas"; maģistrantūras studiju programma "Farmaceitisko preparātu tehnoloģija"; bakalaura studiju programma "Organiskās sintēzes metodes."

Organizatoriskais darbs: LZP ekspertu komisijas loceklis. LOSI Zinātniskās padomes loceklis.

Atzinības: Latvijas gada zinātnes sasnieguma (lietišķajā zinātnē) līdzautors (2016). Izglītības un zinātnes ministrijas goda raksts (2017).


MĀRCIS LEJA - dz. 29.08.1964. Dr.med. (2003). LZA kor.loc. (2012). Šobrīd LU Medicīnas fakultātes profesors, LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktors un vadošais pētnieks, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Zinātnes daļas vadītājs un galvenais speciālists zinātniskajā darbā, Gremošanas slimību centra ‘Gastro' gastroenterologs, Eiropas Helikobaktērijas un mikrobioma pētniecības grupas prezidents. LU Medicīnas fakultātes prodekāns (2013-2016).

Zinātnisko pētījumu virzieni: onkoloģija, onkoprofilakse, gastroenteroloģija, epidemioloģija, inovatīvas diagnostikas metodes, funkcionālā diagnostika, H.pylori infekcija un mikrobioms.

M. Leja aizsāka pētniecības darbu studiju laikā Rīgas Medicīnas institūtā, pētot funkcionālas diagnostikas metodes gastroenteroloģijā; šajā jomā arī tika aizstāvēts doktora darbs par radionuklīdo diagnostikas metožu (scintigrāfijas) izmantošanas iespējām duodenogastrālā atviļņa noteikšanai. Vienlaikus M. Leja uzsāka darbu epidemioloģijā un ar vidi saistīto veselības jautājumu izpētē - analizēta Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku ietekme uz Latvijas vidi, smago metālu izraisītā piesārņojuma loma, polihlorēto bifenilu uzkrāšanās asinīs tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas uzturā patērē lielu daudzumu Rīgas jūras līcī zvejotas zivis, kā arī lauksaimniecībā strādājošajiem. Starptautiska konsorcija ietvaros M. Leja iniciēja alerģijas un astmas epidemioloģijas pētījumu Latvijas bērniem (ISAAC), kura rezultāti joprojām saglabājas visaugstāk citēto M. Lejas publikāciju skaitā.

Turpinot epidemioloģisko izpēti valsts pētījumu programmas ietvaros, M. Leja realizēja un publicēja H.pylori infekcijas, atrofiska gastrīta (kuņģa pirmsvēža stāvokļa) un celiakijas izplatības pētījumus.

Onkoprofilakses jomā veikti un tiek turpināti pētījumi kuņģa un zarnu vēža izraisītās mirstības samazināšanai. Izstrādāts zarnu vēža skrīninga pilotpētījums, kas parādījis nepieciešamās pārmaiņas veselības aprūpes sistēmā, lai Latvijā varētu runāt par reālu organizētu zarnu vēža skrīningu.

Savukārt, šobrīd notiekošais kuņģa vēža profilakses pētījums GISTAR vērsts uz kuņģa vēža izraisītās mirstības samazināšanu. Pētījums tiek realizēts ciešā sadarbībā ar Starptautisko Vēža pētniecības aģentūru (IARC), ir vienīgais šāda veida pētījums Eiropā. Pētījuma norise un iniciālie rezultāti ieguvuši augstu novērtējumu gan Eiropā, gan pasaulē, tas minēts kā piemērs starptautisku ekspertu ieteikumos Eiropas Savienības valstu valdībām (CanCon projekta gala ziņojums), jo sagaidāmie rezultāti ir būtiski turpmākai preventīvo stratēģiju izvēlei arī valstīs ārpus Latvijas. M. Lejas vadībā pētījuma plānošana un realizācija notiek arī ārpus Latvijas robežām, t.sk. bijušajās padomju valstīs. Intensīvs darbs veltīts jaunu diagnostikas metožu izstrādē, kā arī jau pazīstamu metožu izvērtēšanas izmantošanai Eiropas un Latvijas apstākļos. Šādu metožu vidū minamas sekojošas: gaistošo marķieru noteikšana izelpas gaisā gastrointestinālo audzēju un pirmsvēža stāvokļu noteikšanai; stabilo izotopu diagnostikas metodes (13C) gastrointestinālo saslimšanu funkcionālajā diagnostikā; eksosomu diagnostikas izmantošana onkoloģisko un neirodeģeneratīvo saslimšanu diagnostikā. Latvijas ikdienas praksē M. Leja ieviesis virkni diagnostikas metožu, t.sk. 13C-urea elptestu H.pylori noteikšanai, barības vada un anorektālā manometrijas, 24-stundu barības vada pH-metriju. Pēdējo gadu laikā uzsākts darbs arī pie gremošanas sistēmas mikrobioma izpētes, antibiotiku un probiotiku lietošanas ietekmes izvērtēšanas.

Publicētie darbi: kopējais skaits - >200 t.sk. 9 grāmatu nodaļas, >65 zinātniskie raksti (H indekss - 18)

Referāti starptautiskās konferencēs - ~ 180 (mutiski un stendu ziņojumi).

Pedagoģiskais darbs: 10 doktoranti (5 aizstāvēti darbi), >20 vadīti rezidentu, maģistrantu, studentu diplomdarbi. 2 docēti studiju kursi, Doktorantūras skolas "Translācijas medicīnā" iniciators un padomes vadītājs. Recenzents doktoru darbiem Lietuvā un Baltkrievijā. Lektors Eiropas un starptautiskos pēcdiploma apmācības kursos un uzaicināts lektors kongresos.

Zinātniskie projekti: dalība >20 starptautiskos projektos (t.sk. H2020 un 7. Ietvara programmu ietvaros, bilaterālie projekti, augstskolu un pētnieku grupu finansēti projekti), 10 Latvijas projektos (t.sk. VPP projekti, ESF, ERAF, LZP atvalstītie, sadarbības projekti).

Starptautiskā sadarbība: Izveidota un regulāri tiek realizēta plaša starptautiska sadarbība ar pētniecības organizācijām, kā arī uzņēmumiem Eiropas valstīs, ASV, Izraēlā, Taivānā, Japānā, kā arī bijušajās padomju valstīs, bez tam darbam ar pēdējām tiek veltīti būtiska uzmanība un resursi (te minamas pētniecības organizācijas Baltkrievijā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Krievijā, Ukrainā). Pēdējo 10 gadu laikā M. Leja bijis vairāku starptautisku vadlīniju izstrādes un ekspertu grupu rekomendāciju darba grupu loceklis.

Žurnālu Digestive Diseases and Sciences (Springer) un Helicobacter (Willey) redkolēģiju loceklis; arī redkolēģiju loceklis vēl 4 izdevumiem. Recenzents >20 starptautiskiem recenzētiem medicīnas žurnāliem. Iniciatīvas grupas biedrs jaunam starptautiskam zinātniskam žurnālam Microbiota in Health and Disease.

Organizatoriskais darbs: LZP eksperts, LU Medicīnas fakultātes Domes loceklis, LU Medicīnas zinātniskās padomes loceklis, LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta Zinātniskās padomes loceklis, LU Doktorantūras un promocijas padomju loceklis Medicīnā un farmācijā, Latvijas Gastroenterologu asociācijas valdes un sertifikācijas komisijas loceklis, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskās, Ārstniecības un IT padomju loceklis, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas atbalsta fonda Ētikas komitejas loceklis, Latvijas kongresu un konferenču orgkomiteju loceklis un organizators.

Atzinības: LZA apbalvojumi par nozīmīgākiem sasniegumiem zinātnē, LR Veselības ministrijas Atzinības raksts, vairākas LU atzinības, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes atzinība. Amerikas Gastroenterologu asociācijas īstenais loceklis.


ALEKSANDRS ŠOSTAKS - dz. 05.12.1948. Dr.habil.math. (1992). LZA korespondētājloceklis (2004), LZP eksperts matemātikā (2010), LU profesors (1993), LUMII vadošais pētnieks (2006), Pīrsa Bola balvas laureāts (2017), Latvijas Valsts emeritētais zinātnieks (2017).

A. Šostaks ir absolvējis LVU Fizikas un matemātikas fakultāti (1971), iegūstot matemātiķa kvalifikāciju. Laikā no 1971. gada līdz 1974. gadam paralēli turpinājis matemātikas studijas LVU aspirantūrā un Maskavas Valsts Universitātē. 1975. gadā Krievijas Tautu draudzības universitātē A. Šostaks aizstāvēja fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta disertāciju ģeometrijas un topoloģijas jomā. 1980. gadu sākumā pievērsies pētījumiem daudzvērtīgu struktūru jomā. 1992. gadā aizstāvējis habilitētā doktora disertāciju par daudzvērtīgām topoloģiskām struktūrām. Kopš 1993. gada A. Šostaka darba dzīve ir saistīta ar Latvijas Universitāti.

1980. gadu beigās izveidojis jaunu zinātnieku grupu, kuras pētījumu pamatvirziens - daudzvērtīgas topoloģiskas un algebriskas struktūras. Sadarbībā ar Svetlanu Asmusu, kura grupai pievienojās vēlāk, izveidots un regulāri darbojas daudzvērtīgu matemātisku struktūru seminārs.

Daudzvērtīgu struktūru teorijas pirmsākumi meklējami 20. gadsimta pirmajā pusē Bertranda Rassela (Bertrand Russell, 1872-1970) un Jana Lukasieviča (Jan Łukasiewicz, 1878-1956) darbos. Vēlāk 20. gadsimtā, strauji attīstoties gan teorētiskajai zinātnei, gan tās pielietojumiem, tajā skaitā arī IT un mākslīgā intelekta jomā, aktualizējās nepieciešamība izveidot precīzu matemātisku teoriju, kas ļautu operēt ar tādiem šķirkļiem, kā "ļoti labs", "samērā silts", "diezgan vēss", "nederīgs", "šaubīgs" u.c. Par daudzvērtīgu struktūru teorijas attīstības atskaites brīdi tiek uzskatīts 1965. gads, kad publicēts amerikāņu zinātnieka un praktiķa Lofti Zadē (Lotfi A. Zadeh, 1921-2017) slavenais raksts "Fuzzy sets". Šajā rakstā tiek ieviests daudzvērtīgas (fuzzy) kopas jēdziens un aprakstīti matemātisko darbību principi ar daudzvērtīgām kopām, kā arī likti pamati daudzvērtīgai loģikai. Pēc šīs publikācijas matemātiķu sabiedrība ātri apjauta jaunās teorijas milzīgo attīstības potenciālu gan matemātikā, gan tās lietojumu sfērā un sākās strauja teorijas attīstība.

Šajā tematikā pirmais nozīmīgais A. Šostaka raksts "On a fuzzy topological structure" (citēts 454 reizes) publicēts 1985. gadā. Tajā tiek ieviesta daudzvērtīgas topoloģijas koncepcija, kura tālāk attīstīta vairākos A. Šostaka (arī ar līdzautoriem) darbos par pilnvērtīgu daudzvērtīgu topoloģiju teoriju. Pašlaik teorijas ietvaros veikto pētījumu rezultāti ir publicēti vairāku simtu dažādu valstu zinātnieku darbos.

Publikācijas. Šobrīd publicēti vairāk nekā 140 zinātniski raksti. Hirša indekss - 7 (Alexander Šostak) un 3 (Alexander Shostak).

Zinātnisko pētījumu rezultāti aprobēti vairāk nekā 100 konferencēs, no tām 15 reizes uzstājoties kā pieaicinātam referentam.

Sadarbība ar starptautiskiem zinātniskiem žurnāliem. A. Šostaks ir redkolēģijas loceklis žurnālos "Fuzzy Sets and Systems" (iekļauts SCI sarakstā), "Iranian Journal of Fuzzy Systems", "Hacettepe Journal of Mathematics and Statistics" (abi iepriekš minētie iekļauti paplašinātajā SCI sarakstā), "Matematički Vesnik", "Annals of Fuzzy Mathematics and Informatics". Referents žurnālā "Zentralblatt Math".

Sadarbība ar ārvalstu akadēmiju zinātnes padomēm un institūcijām. A. Šostaks ir piedalījies zinātnisko projektu ekspertīzē pēc ārvalstu zinātnes padomju uzaicinājumiem Slovākijā, Čehijā, Dienvidāfrikas Republikā, Igaunijā, Turcijā. Ir izveidojusies cieša zinātniskā sadarbība ar partneriem IRAFM (Institute for Research and Applications of Fuzzy Modelling) Čehijā, Basku Zemes universitātē (University of Basque Country) Spanijā, Jorkas universitātē Kanādā, Bergišes universitātē Vācijā, Tartu universitātē Igaunijā, BIT (Beijing Institute of Technology) Ķīnā, Čonbukas Nacionālajā universitātē (Chonbuk National University) Dienvidkorejā.

Zinātniskie projekti. 1991.-2012. g. - piecu Latvijas Zinātņu padomes projektu vadītājs (2009-2012 līdzvadītājs). 2006.-2012. g. - trīs ESF līdzfinansēto projektu vadītājs, viena ESF un viena ERAF līdzfinansētā projekta izpildītājs. 2014.-2015. g. - ESF līdzfinansētā projekta "Uz nestriktās loģikas principiem balstītu matemātisku struktūru lietojumi telekomunikāciju tīklu projektēšanas un resursu vadības tehnoloģiju attīstībai" vadītājs.

Pedagoģiskais darbs. A. Šostaka vadībā ir izstrādātas un sekmīgi aizstāvētas 10 doktora disertācijas, tiek izstrādātas trīs doktora disertācijas. Recenzētas 9 doktora un 4 habilitētā doktora disertācijas dažādās valstīs. Izveidoti 8 mācību kursi: Topoloģija I, II un III; Fazi kopas; L-kopas un L-vērtīgas sistēmas I un II; Kopu teorijas izvēlētas nodaļas; Kategoriju teorijas elementi. Sagatavoti 12 mācību līdzekļi.

Docēti vairāk nekā 20 lekciju kursi Latvijā (LU, LiepU, RSEBA, TSI) un ārvalstīs - DĀR (Rodes Universitātē, 1993) un Kanādā (Jorkas universitātē, 2006).

Organizatoriskais darbs: A. Šostaks ir viens no Latvijas Matemātikas Biedrības (LMB) dibinātājiem (1993), LMB valdes loceklis kopš dibināšanas, priekšsēdētājs (1996-2001), LU Matemātiskās analīzes katedras vadītājs (2001-2005), LU Matemātikas nodaļas "Erasmus+" mobilitātes programmas koordinators (līdz 2017), LU Fizikas un matemātikas fakultātes domes loceklis un Matemātikas nodaļas valdes loceklis dažādos periodos, profesionālās studiju programmas "Matemātiķis-statistiķis" direktors (2001-2011), LU Matemātikas profesoru padomes priekšsēdētāja vietnieks, vairāku starptautisko zinātnisko konferenču un kongresu programmas komiteju, tajā skaitā EUSFLAT (European Society for Fuzzy Logic and Technology) un IFSA (International Fuzzy Systems Association), loceklis un sekciju vadītājs.

Matemātikas popularizēšana. Publicēti vārāki populārzinātniski raksti Latvijas un Eiropas izdevumos, t.sk. "Proceedings of Latvian Academy of Sciences. Section B" (1998, vol. 52. N. 5, 263-267; "Newsletters European Mathematical Society" (2003, Issue 48, 21-25); "Izglītība un kultūra" (2015. Nr.13 (479), 8. lpp.)

Lasītas lekcijas skolēniem Mazajā matemātikas universitātē. Popularizējot profesionālo studiju programmu "Matemātiķis-statistiķis", 2007-2008 organizēts prezentāciju cikls vidusskolās Latvijā.


JURIJS ŽUKOVSKIS - dz. 02.02.1949. Dr.chem. (1993). LU Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks un Cietvielu elektronisko struktūru datormodelēšanas laboratorijas vadītājs.

"Nanostrukturēto fotokatalizatoru datormodelēšana efektīvai ūdeņraža producēšanai no ūdens vides". Projekta Watersplit ERA.Net RUS Plus realizācija (uzsākta 01.01.2016.) dod iespēju prognozēt jaunus nanomateriālus tālākai izmantošanai fotokatalītiskai ūdens šķelšanai redzamā spektrā. Spēja sadalīt H2O molekulas ir aktuāla mūsdienu enerģētikas kontekstā, jo ūdeņradis ir perspektīvs un ekoloģisks enerģijas nesējs ar augstu enerģijas blīvumu (33-39 kWh/kg), kas ievērojami pārsniedz ogļūdeņražu enerģijas blīvumu: 14 kWh/kg (metāns) un 12,3 kWh/kg (benzīns). Sekmīgai projekta izpildīšanai tiek veikti TiO2, WS2 un ZnO nanocauruļu, nanovadu un nanoplēves aprēķini ne tikai no pirmajiem principiem, bet arī izmantojam molekulāras dinamikas modeļus un programmatūru, kā arī izmantojot savu piedalīšanās pieredzi tādos starptautiskos projektos, ka EC FP7 CATHERINE, CACOMEL un H2020 EUROFUSION.

Projekts tiek realizēts tiešā sadarbībā ar mūsu partneriem no Duisburgas-Esenas Universitātes (Vācija) un Vispārīgās un Neorganiskās ķīmijas institūta (Krievijas Zinātņu akadēmija, Maskava). Astoņus ar pusi mēnešus pirms projekta noslēguma mēs jau esam publicējuši sešus rakstus starptautiskos, citējamos žurnālos, vienu apskatu un sagatavojuši vienu grāmatas nodaļu. Teorētisko uzdevumu sekmīgai izpildīšanai ļoti nozīmīgi ir būt nodrošinātiem ar mūsdienu programmatūru, atrodoties ciešā kontaktā ar programmu autoriem, kā arī gūt iespēju pieslēgties attiecīgiem skaitļošanas centriem.

Piedalīšanās starptautiskos zinātniskos projektos šobrīd ir viens no efektīvākajiem līdzekļiem (tai skaitā konkurētspējas veicināšana un pareiza partneru izvēle) sekmīgai zinātniskai attīstībai mūsdienu realitātes apstākļos. Tagadējā Watersplit projekta piemērs atļauj mums sekmīgi risināt aktuālas zinātniskas problēmas un vienlaikus paaugstināt jauno darbinieku kvalifikāciju un vairot pieredzi.

Viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir nepārtraukts darbs ar jaunajiem darbiniekiem, viņu apmācība, sūtīšana stažēties vadošajos zinātniskajos centros un pakāpeniskā iekļaušana sarežģītu uzdevumu risināšanā. Teorētisko modeļu verifikācijai ļoti nozīmīga ir sadarbība ar attiecīgiem eksperimentatoriem, strādājošiem ar tiem pašiem objektiem, kurus mēs modelējam (pirmkārt, ir nepieciešama efektīva sadarbība ar sava institūta darbiniekiem, risinot kopējus uzdevumus un piedaloties projektos).


AIVARS ŽŪRIŅŠ - dz. 04.07.1956. Dr.sc.ing. (1998). LZA korespondētājloceklis (2005), LMZA loceklis (2006), Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta direktors (2000-2012), LVKĶI vadošais pētnieks (no 2006).

Biomasas termoķīmiskā konversija. Koksnes komponentu ķīmija un pārstrādes tehnoloģija ir bijusi A. Žūriņa pētījumu joma jau uzsākot darbu LVKĶI. Šie pētījumi ir aktuāli saistībā ar bioekonomikas politiku, kas ir nākotnes tautsaimniecības virziens, jo balstās uz bioresursu izmantošanu un paver plašas iespējas Latvijas ekonomikas nākotnes attīstībai, balstoties uz tās spēcīgākajām nozarēm - lauksaimniecību un mežsaimniecību. Koksnes un citiem bioloģiskas izcelsmes produktiem piemīt augsts potenciāls, palielinot produktu pievienoto vērtību, aizstājot fosilos kurināmos enerģijas ražošanā, izstrādājot nākotnes bioloģiskas izcelsmes produktus un samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju. Biomasa nākotnē nespēs pilnībā apmierināt cilvēces enerģētiskās vajadzības un būs jāmeklē citi enerģijas avoti, taču organisko oglekli saturošo rūpniecības izejvielu ieguvei nākotnē praktiski nāksies orientēties uz biomasu, tai skaitā koksni.

Biomasa ir milzīgs, atjaunoties spējīgs C5 un C6 cukuru avots, un viens no lielākajiem izaicinājumiem ir lētu cukuru ražošana no biomasas, kas ļautu tālāk ražot produktus, kas būtu konkurētspējīgi ar no fosilajiem resursiem ražotajiem. Taču šīs priekšrocības nevar izmantot, ja būtiski neuzlabo biorafinēšanas procesus, kuru mērķis ir pārvērst biomasu vērtīgās ķimikālijās, produktos un enerģijā ar minimālām atliekām un emisijām. Pašlaik biorafinēšana bāzējas uz sekojošiem procesiem: gazifikāciju, pirolīzi; hidrotermisko apstrādi un fermentāciju, no kuriem A. Žūriņa lielais zinātnisko interešu virziens ir uz pirolīzi balstīta biorafinēšana, kas nodrošina koksnes komponentu termisko depolimerizāciju un konversiju ķimikālijās un degvielās.

Aizmetņi šādu procesu realizācijai meklējami 1995. gadā, kad LVKĶI tika izstrādātas pirmās kokogļu ražošanas iekārtas, un kopš tā laika Latvijā nav pārdots neviens importēts kokogļu maisiņš. Enerģētiski autonomas un ekoloģiski pieņemamas kokogļu ražošanas tehnoloģija un aparatūra realizēta 14 projektos dažādos Latvijas rajonos; kas gadā saražo eksporta produkciju par vairāk nekā 4 milj EUR (lielākās ražotnes: SIA "Fille 2000" (Kocēnu pag., Valmieras raj.) - 5000 t/gadā, SIA "KRK Vidzeme" (Zeltiņu pag., Alūksnes raj. ) ~ 4000 t/gadā). Tālāk attīstot pirolīzes procesus, izvirzījās koncepcija, kurā viena no trim koksnes sastāvdaļām - hemicelulozes tiek atdalītas C5 cukuru vai to konversijas produktu veidā, bet atlikusī celuloze un lignīns tiek pirolizēti. Celulozes termiskajā konversijā kā pirmējais produkts rodas anhidrocukurs - levoglikokozāns, kuru var izmantot kā izejvielu polimeru un ārstniecisko līdzekļu sintēzei, bet var arī pārvērst glikozē ar tālāku fermentāciju biodegvielās. Taču joprojām pasaulē nav tā ieguves komerciālas tehnoloģijas. Šo pētījumu, kuri LVKĶI sākās jau 1980. gados, rezultāti bija pamatā laboratorijas iekārtai ar jaudu 0,5 kg koksnes stundā, kas pārliecināja pētījumu un inovāciju kompāniju "New Pangaea Technologies Ldt" uzbūvēt pilotiekārtu ar jaudu 15 kg stundā, uz kuras bāzes pašlaik tiek projektēta pilotiekārta ar jaudu 1 t stundā Anglijā.

Savukārt, izmantojot skābes katalizatorus, iespējams celulozi pārvērst citā anhidrocukurā - levoglikozenonā, kuru iespējams izmantot stereospecifisku savienojumu sintēzei, kā arī "zaļā" aprotiskā šķīdinātāja - cirēna ieguvei. Šie pētījumi pašlaik tiek veikti ERAF projekta ietvaros. Pirolīzes rezultātā vienmēr rodas cietais atlikums - ogles, kuras raksturo zems minerālvielu saturs. Līdz ar to tās var izmantot īpašu aktivēto ogļu superkondensatoru elektrodiem izgatavošanai. Šis ir ļoti perspektīvs nākotnes virziens, jo vienam elektroauto nepieciešami 5-8 kg šādu ogļu. Izgatavotie paraugi uzrāda par 20% labākas īpašības nekā komerciālas ogles un paredzēts LVKĶI būvēt nepārtrauktas darbības pilotiekārtu ar jaudu 10 kg dienā, lai demonstrētu ražošanas tehnoloģiju komersantiem. Savukārt ievadot aktivēto ogļu struktūrā heteroatomus, kā, piemērām, slāpekli iespējams iegūt katalītisku materiālu, kas, kā rāda mūsu rezultāti ERA-NET projektā WoBaCat, var aizvietot platīnu zemas temperatūras degvielas šūnās un sekmīgi konkurēt ar dopētām oglekļa nanocaurulītēm.

Publicētie darbi: H indekss-8; kopējais skaits >100; 27 publikācijas (Scopus), 2 nodaļas monogrāfijās, 3 bij. PSRS autorapliecības, 7 Latvijas Republikas patenti, 2 starptautiskie patenti.

Zinātniskie projekti: pašlaik vada ERAF projektu, ERANET projektu WoBaCat, VPP LVKĶI sadaļu un ārzemju komerclīgumu.

Pedagoģiskais darbs: 3 promocijas darbu vadīšana (aizstāvēts-1); vadīti 6 maģistru un 5 bakalauru darbi; izstrādāti 3 mācību kursi, RTU promocijas padomes P-01 loceklis.

Organizatoriskais darbs: LZP Inženierzinātņu ekspertu komisijas loceklis, LZP eksperts, padomdevējs ZM Meža konsultatīvajā padomē.

Powered by Elxis - Open Source CMS