Diskusija par zinātnes finansējumu

19-10-2017

Šī gada 9. oktobrī Latvijas Zinātņu akadēmijas Portretu zālē notika diskusija par zinātnes finansēšanas modeļa būtību un ieviešanas mehānismiem. Tajā piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Latvijas Zinātnes padomes (LZP), Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un Latvijas Jauno zinātnieku apvienības locekļi, valsts pētījumu programmu vadītāji, kā arī zinātnisko institūciju pārstāvji. Diskusiju vadīja LZA viceprezidents Andrejs Krasņikovs. Ievadvārdos akadēmiķis aicināja klātesošos uz konstruktīvu sarunu ar mērķi "izstrādāt vienotu viedokli, kurš būtu pieņemams Latvijas zinātnes attīstībai un būtu vērsts uz Latvijas zinātnes progresu".

Akadēmiķe Baiba Rivža uzrunā sniedza viedokļu apkopojumu par apspriežamo jautājumu, kas jau ilgāku laiku virmo zinātniskajā vidē. Valsts līmenī zinātne tiek finansēta no trim avotiem - bāzes un snieguma finansējuma, fundamentālo un lietišķo pētījumu (FLP) projektiem un valsts pētījumu programmām (VPP). Zinātnes finansējums Latvijā ir ļoti neliels - 0,44 % no IKP, bet, domājot par valsts attīstību, inovācijām un tautsaimniecības uzplaukumu, ir jāsāk ar finansējuma palielināšanu zinātnei. Cerīgi izskatās Eiropadomes prezidējošās valsts Igaunijas iniciatīva - audzēt atbalstu zinātnei. Akadēmiķe ieskicēja situāciju, kurā šobrīd nonākuši Latvijas zinātnieki un kas rada pamatotas bažas par nozarē nodarbināto tuvāko nākotni, - 2018. gadā noslēdzas valsts pētījumu programmas, bet dokumenti, kas nepieciešami nākamo VPP uzsākšanai, joprojām vēl nav sagatavoti. Analoga situācija novērojama arī FLP projektu kontekstā, lai gan te progress ir lielāks. Pastāv bažas par vismaz pusgadu-gadu ilgu finanšu pārrāvumu zinātnē - valsts pētījumu programmas beidz darbu, LZP granti vēl nav uzsākti. Kā rīkoties šajā situācijā? Zinātnieku vidē ir izskatīti vairāki varianti: 1) 10. maijā, Latvijas pētniecības un inovāciju stratēģiskās padomes atbalstītā (ir atbilstošs lēmums) iespēja - pagarināt esošās VPP līdz 2018. gada beigām (ir bijis precedents 2014. g.); 2) IZM piedāvājums, ko atbalsta jaunie zinātnieki, LZP un kas kā alternatīva izskatīta arī LZA prezidija sēdē - naudu, kas nākamgad varētu būt atvēlēta VPP, ieskaitīt bāzes un snieguma finansējumā ar atzīmi, ka papildus bāzes finansējums ir paredzēts VPP turpinājumam.

IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa, dalot zinātnieku rūpes par nozari un tās nepietiekamo finansējumu, kurā starpība starp nacionālās attīstības dokumentos ieplānoto finansējumu un reāli pieejamo naudu ar katru gadu arvien pieaug, iepazīstināja klātesošos ar IZM izstrādāto zinātnes finansēšanas modeli nākamo četru gadu periodam. IZM pārstāve īpaši uzsvēra panākto finansiālo pieaugumu zinātnes nozarei.

Zinātniskās darbības likums nosaka, ka zinātnei ir institucionālais jeb bāzes finansējums, ir lietišķo un fundamentālo pētījumu projektu finansējums un ir vēl viens finansējuma veids - valsts pētījumu programmas. Ja FLP projektos valsts dod virzienu un zinātnieki "nes labākos iespējamos risinājumus", tad VPP ir valsts pasūtījums zinātnei, kura ietvaros valsts uzdod šauru, specifisku jautājumu un zinātnieki sniedz atbildi. Noteikumu maiņu jaunajam VPP uzsaukumam A. Kiopa pamatoja ar Valsts kontroles 2012. gadā sniegto revīzijas ziņojumu, kurā attiecībā uz VPP konstatēts, ka līdzšinējā "VPP apstiprināšanas kārtība neparedz vienotas valsts politikas attiecībā uz nepieciešamajiem pētījumiem attiecīgajā prioritārajā zinātnes virzienā un no tiem sagaidāmo rezultātu noteikšanu, kā rezultātā valsts nevis pasūta nepieciešamos zinātniskos pētījumus, kā to nosaka Zinātniskās darbības likums, bet ņem vērā zinātnieku iesniegtos priekšlikumus VPP mērķu un uzdevumu definēšanai."1 Un tas ir maināms.

IZM izstrādātais piedāvājums, kas iekļauts 2018. gada valsts budžetā, paredz IZM līdzekļu koncentrēšanu fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas nodrošināšanai. IZM izsludinās konkursu visās sešās OECD zinātņu nozaru grupās - humanitārajās zinātnēs, sociālajās zinātnēs, dzīvības zinātnēs un medicīnā, inženierzinātnēs, dabaszinātnēs un ar zemkopību saistītajās zinātnēs. Vienlaikus IZM strādā ar visām nozaru ministrijām, aicinot tās izstrādāt piedāvājumu zinātnei un piešķirt finansējumu atbilstošu VPP īstenošanai. Šobrīd IZM plāno palaist vienu valsts pētījumu programmu IZM atbildības jomā - latviešu valoda, vienu starpnozaru valsts pētījumu programmu - Letonika (paplašināts pētāmo jautājumu loks, ietverot sabiedrības drošību, dažādus komunikācijas jautājumus, kiberdrošību u.c. lietas). Vēl viena valsts pētījumu programma - enerģētika - plānota sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, kas atsaukusies IZM aicinājumam. Tās finansējuma avots ir AS "Latvenergo" dividendes. Precīzs pasūtījums zinātnei - perspektīvs zinātnes finansēšanas virziens. A. Kiopa uzsvēra, ka no zinātnes pārvaldības viedokļa tas, pirmkārt, dotu reālu valsts pasūtījumu, kurš izrietētu no akūtajām nepieciešamībām konkrētās valsts tautsaimniecības nozares attīstībai, un otrkārt, paplašinātos zinātnes atbalstītāju skaits ap valdības galdu sēdošo ministru vidū, kurā katram būtu savs pasūtījums zinātnei un mums visiem kopā būtu iespēja veidot normālu dzīvi balstītu uz zināšanu ekonomiku. IZM ieskatā cita ceļa nav, jo tikai IZM nevar tikt galā ar visu nozaru specifiskajām vajadzībām. Objektīvi nav spējusi līdz šim, un, visticamāk, nespēs arī uz priekšu.

A. Kiopa pateicās visiem, kas piedalījušies prioritāro virzienu definēšanā. Izsludinātajos prioritārajos virzienos IZM realizēs fundamentālo un lietišķo pētījumu programmu, tam atvēlot 9,5 milj. EUR, un divas jaunās, IZM finansētās VPP (2,5 milj. EUR) un vienu Ekonomikas ministrijas finansēto valsts pētījumu programmu (2 milj. EUR). Tāpat būtu jārunā par tirgus orientētiem pētījumiem, ko šobrīd aizstāj Eiropas struktūrfondu finansējums ar praktiskajiem pētījumiem. Jādomā, pie kā tad ir jābūt tirgus orientētiem pētījumiem.

Jautājumā par esošo VPP pagarināšana uz 2018. gadu, A. Kiopa atgādināja, ka ar katru valsts pētījumu programmas vadītāju ir noslēgts līgums par konkrētām summām. Visu naudu, kas programmu realizēšanas laikā nav izmaksāta, IZM ir paredzējusi izmaksāt 2018. gadā. Tā kā Inovāciju padomē ir pieņemts lēmums, ka esošās programmas ir jāpagarina, to darot, IZM ieplānojusi finansējumu 0,44 milj. EUR apjomā, lai šīs programmas godam pabeigtu. Plānoti tikai tie uzdevumi, kas attiecas uz rezultātu komunikāciju - konferences, grāmatas, zinātniskās publikācijas - tas, kas atrunāts līgumā.

Attiecībā uz fundamentālo un lietišķo pētījumu projektiem, IZM paredz atsevišķus projektu konkursus - sešās OECD nozarēs - un IZM definētajos prioritārajos virzienos (sabiedriskā apspriešana beigsies 26. oktobrī). IZM gaidas attiecībā uz FLP projektiem - zināšanu pārnese visās nozarēs, cilvēkresursu atjaunotne caur studentu iesaisti pētniecībā, ko paredz jaunie noteikumi, iespēja nodrošināt pētniecībā balstītu augstāko izglītību, zināšanu bāzes palielināšanās. IZM paredz ieviest skaidrus un saprotamus finansēšanas nosacījumus un konkursu izvērtēšanu, pārņemot labāko praksi no līdzšinējiem FLP projektu konkursiem un izmantojot Eiropas projektu konkursos aprobētās iestrādes, un materializēt tos mērķus un uzdevumus, kas noteikti valsts attīstības dokumentos un aktualizēti caur prioritārajiem virzieniem. Domāts par veidu, kā ieviest konkursu izsludināšanas slīdošo grafiku. Nākamgad plānots izsludināt divus FLP projektu konkursus: vienu gada sākumā, otru - beigās. Ja kāds pirmajā konkursā netiek pie finansējuma un paliek aiz strīpas, var uzlabot savu pieteikumu un startēt vēlreiz. IZM noņēmusi problēmu par interešu konfliktu - pieteikumu izvērtējumu veiks ārzemju eksperti. Vērtēšanas kritēriji - normāla, standarta zinātnes vērtēšanas prakse, kurā tiek vērtēta zinātnes kvalitāte, komanda, atbilstība tam, kas mums ir nepieciešams šeit. Ir ieviests arī kvalitātes slieksnis. Ja komanda, to nepārvar, tā var pārskatīt projektu un sniegt uz nākamo konkursu. Konkursu regularitāte ļaus zinātniekiem plānot darbu un strādāt.

Pasākumu plāns atkarīgs no procesa, kādā atrodas LZP grantu noteikumu projekts - jo ātrāk tas tiks pabeigts, jo ātrāka būs visa tālākā virzība. Ja MK noteikumu un LZP konkursa noteikumu izstrāde ies raiti, tad 2017. gada novembra beigās LZP varēs izsludināt konkursu. Ja minētie procesi iekavējas, tad tas var ievilkties pēc jaunā gada. Paralēli ir pieejams bāzes finansējums, neviens nav atcēlis esošās valsts pētījumu programmas. Jaunās VPP "ies pēc tā paša scenārija", tikai ar divu mēnešu starpību, jo jaunie VPP noteikumi vēl nav izstrādāti. Kopējā situācija uzlabojas, nākamgad zinātnei būs pieejams lielāks finansējums. Un mums visiem jāstrādā, lai šāda virzība arī turpinātos.

Diskusijas ietvaros A. Kiopa atbildēja uz daudziem zinātniekus interesējušiem jautājumiem, t.sk. par ministrijas laicīgi nedefinētajiem prioritārajiem virzieniem, kas kavē FLP projektu konkursa izsludināšanu un rada finansējuma pārrāvumu zinātnei; par iespējām rast finansējumu tām zinātniskajām institūcijām, kam līdz ar VPP beigšanos izsīks finansējums u.tml. Akadēmiķis Ivars Kalviņš apšaubīja finansiāla seguma esamību iecerētajai ikgadējai FLP projektu konkursu rīkošanai, apsūdzēja ierēdņus neizdarībā un norādīja uz zinātnieku skaita samazināšanos. Akadēmiķis Andrejs Siliņš piedāvāja IZM iespēju izmantot LZA resursus zinātnes komunikācijas jautājumos, kas ir viens no LZA uzdevumiem.

Noslēdzot diskusiju, A. Krasņikovs pateicās IZM pārstāvei par prezentāciju, skaidrojumiem un atbildēm uz jautājumiem. Viņš norādīja, ka zinātniekiem aktīvāk jāiesaistās pārvaldes struktūru darbā un jāmēģina ietekmēt sasāpējušais zinātnes finansējuma jautājums, esot procesā iekšā - rīkoties nevis žēloties - un atzina, ka nemaz tik sliktā situācijā zinātnieki šobrīd nav.


1 Valsts kontroles revīzijas ziņojums: Izglītības un zinātnes ministrijas darbības efektivitāte un atbilstība normatīvo aktu prasībām, izstrādājot un organizējot valsts zinātnes politikas īstenošanu (2012) par Valsts pētījumu programmu apstiprināšanu, vērtēšanu un uzraudzību. 113. lpp. Ziņojums pieejams: http://www.lrvk.gov.lv/uploads/reviziju-zinojumi/2011/5.1-2-25_2010/zin_zinatne_20feb2012.pdf

Powered by Elxis - Open Source CMS