22. novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā norisinājās 2017. gada Cicerona balvu pasniegšanas svinīgā ceremonija. Šogad Cicerona balvas žūrija nolēma piešķirt politologam, Latvijas Universitātes asociētajam profesoram Ivaram Ījabam par politisko koncepciju daudzveidīgu un atraktīvu izgaismojumu, kā arī vēsturniekam, Vidzemes Augstskolas rektoram Gatim Krūmiņam par būtisku ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības vēstures pētniecībā un izvērtējumā. Balvu mediju jomā pasniedza LTV žurnālistei Maijai Amoliņai  par augstvērtīgu sniegumu mūzikas žurnālistikā. Starptautiskās komunikācijas kategorijā Cicerona Goda nosaukumu saņēma Ingeborgas fon Kleistas vadītā Hamburgas izdevniecība Baltische Briefe.

Atklājot svinīgo ceremoniju LZA prezidents Ojārs Spārītis sacīja: "Kas šodien, kad pagājuši 2123 gadi kopš dzimis Romas politiķis, orators, literāts un valodnieks Cicerons, liek viņu atcerēties un godināt? Cicerons bija filozofs, kas risināja jautājumus par labāku valsts iekārtu, bet - galvenais - viņš bija vispusīgs, dziļi izglītots humānists. Tieši šī īpašība - humānisms - tuvina šodienas Cicerona balvas laureātus pašam Ciceronam."

Ministru prezidents Māris Kučinskis novēlējumā Cicerona balvas laureātiem atzīmēja, ka šodien ar vārdu komunikācija saistās ne tikai sabiedrības informēšana, bet arī spēja ieviest reformas, pieņemt un īstenot likumus. "Mūsdienu sabiedrībā, īpaši starptautiskā mērogā, arvien vairāk cīņu ir izcīnītas nevis kaujas laukā, bet pie sarunu galda. Tāpēc komunikācijas prasme, prasme runāt ar tautu tai saprotamā valodā ir ļoti svarīga."

Latvijā dzimušā Volfa fon Kleista (Wolf von Kleist) 1947. gadā dibinātais mēnešraksts Baltische Briefe  (Baltijas Vēstules) jau 70 gadus rūpējas par informatīvās plūsmas apmaiņu starp vācbaltiešu paaudzēm Vācijā un Baltiju - Latviju un Igauniju. Mēnešrakstu pārstāvēja un Cicerona Goda nosaukuma diplomu saņēma barons Arne fon Maidels (Arne von Maydell), kurš pēc Volfa fon Kleista jau 15 gadus pilda mēnešraksta galvenā redaktora pienākumus. Arne fon Maidels uzsvēra, ka mēnešraksts spējis vienot vācbaltiešu sabiedrību, uzrunājot vācbaltiešu ģimenes visā pasaulē, un dažādos politiskajos apstākļos saglabājis objektivitāti, inteliģenci un patiesīgumu. Baltische Briefe joprojām atspoguļo aktualitātes Baltijā, un tā uzdevums ir pašai jaunākajai vācbaltiešu paaudzei palīdzēt atklāt Baltiju, kalpojot par tiltu no viņu mītnes zemēm uz viņu senču dzimtenēm Igaunijā un Latvijā.

Politologs Ivars Ījabs, saņemot Cicerona balvu, atklāja, ka viņa pirmā un galvenā darbības joma ir saistīta ar akadēmisko un pētniecisko darbu, kur viņš joprojām jūtas kā mājās. "Arī katram pētnieciskam rakstam labā žurnālā manās acīs ir pavisam cita vērtība nekā kaudzēm publicistikas. Tomēr Cicerona balva, man šķiet, ir pagodinājums par kādu citu darbības jomu. Proti, es esmu cilvēks, kuram reizēm iznāk pavērt durvis un ieskatīties tajā telpā, kuru varētu saukt par "politikas virtuvi". Un tas, neliegsimies, reizēm rada dīvainas izjūtas. Nav runa par to, ka tur caur dūmiem un garaiņiem redzamais un nojaušamais bieži ir ļoti tāls no tā, ko raksta politoloģijas mācību grāmatas. Par to nebūtu jābrīnās. Jebkura sociālo zinātņu teorija ir neglābjams vienkāršojums. Tieši tādēļ vismaz kopš laikiem, kad apdzisis marksisma vulkāns, nekādas vienas, vienotas sabiedrības teorijas nemaz nav. Runa ir par kādu dziļāku procesu. Politikas melnajā kastē ar cilvēkiem notiek lietas, kuras nebeidz pārsteigt arī pēc daudziem gadiem."

"Ivars Ījabs balvu, manuprāt, sen jau bija pelnījis - viņš ir iemīļots pasniedzējs un pazīstams komentētājs gan radio un televīzijā, gan rakstošajā presē, kur tiešām ar prieku un baudu var lasīt viņa asprātīgās esejas par aktuālajām gan Latvijas, gan pasaules politikas tēmām," videouzrunā balvas laureātiem pauda Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks. "Viņš ir ļoti labi pratis savienot klasisko zinību jomu ar aktuālo politikas un demokrātijas pētniecību, spējis uzrakstīt gan daudzas akadēmiskas publikācijas, gan grāmatas studentiem, kas plaši tiek pieprasītas un lietotas ikdienas studiju darbā."

LU rektors piebilda, ka Cicerons nopietni ietekmējis sava laika politikas procesus, tāpat kā Ivars Ījabs noteikti ietekmē mūsdienu demokrātiju Latvijā un politisko partiju darbību.

Indriķis Muižnieks sveica arī otru Cicerona balvas laureātu - kolēģi, Latvijas Universitātes absolventu, tagadējo Vidzemes Augstskolas rektoru Gati Krūmiņu: "Apsveicu arī Gati Krūmiņu par lielo ieguldījumu, īstenojot gana sarežģītu misiju - uzturēt augstu akadēmisku standartu Latvijas reģionālajā augstākās izglītības iestādē, kur tas ir lielāks izaicinājums nekā galvaspilsētā. Gatis Krūmiņš pēta Latvijas ekonomisko attīstību no vēsturiskās retrospekcijas - ir skaidrs, ka tikai saprotot procesu attīstību un vēsturi, varam būt droši, ka spēsim prognozēt arī to nākotni."

"Katrā no mums ir kaut kas no tiem literārajiem tēliem, kurus pazīstam no klasiķiem. Katrā no mums ir kaut kas no Rogožina un kņaza Miškina, no Margaritas un Nastasjas Fiļipovnas, no Meistara un Volanda. Un katrs no mums meklē ceļus, vārtus un likumus, lai rastu atbildes uz jautājumiem, kas mums ir svarīgi. Un katram no mums ir brīdis, kad esam situācijā, kad kāds zvēriņš kokā ar platu smaidu mums skaidro vienkāršas dzīves patiesības - pirms vaicā ceļu, pa kuru iet, vispirms tiec skaidrībā par to, kur īsti tu gribi nokļūt", Gatis Krūmiņš dalījās pārdomās ar auditoriju, turpinot: "Kāpēc šīs pārdomas un atziņas šobrīd un šajā vietā? Jo tas, kādā pasaulē mēs dzīvojam šobrīd un kādā dzīvosim nākotnē, vistiešākajā veidā izriet no cilvēku pieņemtajiem, vai arī gluži pretēji - nepieņemtajiem lēmumiem. Pateicoties dažiem desmitiem drosmīgo, kas 1918. gada 18. novembrī uzdrošinājās proklamēt Latvijas valsti, mēs nākošgad svinēsim mūsu valsts simtgadi. Pateicoties šādiem pat drosmīgajiem mēs spējām atjaunot savu neatkarību. Šādus piemērus mēs varam atrast katras nācijas vēsturē. Piemērus, kad cilvēki ir gatavi riskēt un uzņemties atbildību situācijās, kad daudz vienkāršāk un komfortablāk būtu pasēdēt maliņā, vai pabaudīt dzīvi nepiespiestā gaisotnē."

"Man ir ļoti paveicies, jo man ir izdevies sastapt līdzīgi domājošus cilvēkus ar līdzīgām vērtībām un dzīves uzskatiem. Cilvēkus, ar kuriem kopā darīt lietas, kurām es ticu un kas man ir svarīgas. Cilvēkus, kuriem var uzticēties un uz kuriem var paļauties. Es esmu milzīga aisberga redzamā daļiņa, un tieši mūsu zemūdens daļā ir mūsu spēks. Tas ir spēks, kas ļauj īstenot sapņus un iedvesmoties nākotnes darbiem," uzsvēra Gatis Krūmiņš.

Latvijas Televīzijas žurnāliste Maija Amoliņa, saņemot Cicerona balvu, atklāja sava ilggadīgā darba virsotnes un arī šķēršļus, ko bijis jāpārvar, lai taptu augstvērtīgi, izcilas mūzikas personības un nozīmīgus notikumus mūzikas dzīvē spilgti un precīzi raksturojoši sižeti un raidījumi. Miervaldis Mozers, cildinot Maijas Amoliņas profesionalitāti, uzsvēra, ka "maz ir žurnālistu, kas ļauj ieraudzīt pasauli, kādā gribētos dzīvot".

Cicerona balvas ceremonijas režisors un vadītājs Miervaldis Mozers, nosaucot antibalvas Mērfija titula adresātu - elektrības OIK nodevas ieviešanu, to raksturoja kā greizi organizētu un sabiedrībai godīgi neizskaidrotu. No nodevas ieviesējiem piecu gadu laikā tā arī nav sagaidīts skaidrojums, kas ir OIK.

Cicerona/Mērfija balvu kopš 1999. gada pasniedz politiķiem, zinātniekiem, publicistikas un tautsaimniecības praktiķiem par pieņemto lēmumu skaidrojumu sabiedrībai. Laureāti ir bijuši gan ārvalstu līderi, gan izcili Latvijas kultūras un izglītības jomas pārstāvji, žurnālisti, pašvaldību vadītāji. Balvas žūrijas priekšsēdētājs ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš, sadarbības partneri - Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Universitāte, bet ceremonijas ilggadīgais režisors un vadītājs - Miervaldis Mozers.

Papildu informācija mājaslapā www.cicerons.lv

Ilze Stengrevica,
LZA sabiedrisko attiecību speciāliste

No kreisās: Gatis Krūmiņš, Maija Amoliņa, Ivars Ījabs, Arne fon Maidels, Ojārs Spārītis

Foto G. Ruško