15. novembrī Latvijas Universitātes Mazajā aulā notika monogrāfijas "Nepārtrauktības doktrīna Latvijas vēstures kontekstā" atvēršanas pasākums.

Četru gadu garumā 12 Latvijā pazīstami juristi, vēsturnieki un politologi akadēmiķa Tālava Jundža vadībā fundamentālo un lietišķo pētījumu sadarbības projekta ietvaros izstrādājuši plašu starpdisciplināru pētījumu par Latvijas valstisko nepārtrauktību (kontinuitāti). Šis ir pirmais tik plašs pētījums par Latvijas valstisko nepārtrauktību. Projekta vadītājs un viens no grāmatas autoriem T. Jundzis monogrāfijas ievadā skaidro, ka "neatkarības atjaunošana 1990.-1991. gadā radīja jautājumus, vai atjaunotā Latvija ir tā pati 1918. gadā dibinātā valsts vai tomēr jauna neatkarīga valsts ar atšķirīgu identitāti, kas radusies PSRS sabrukuma rezultātā." Turpinājumā T. Jundzis norāda, "ja pašā Latvijā ir rasta atbilde uz šo jautājumu, kas arī nostiprināta konstitucionālos aktos, tad partneri starptautiskajās organizācijās dažkārt pauduši šaubas šo vēsturisko notikumu interpretācijā un īpaši - to tiesiskajā izvērtējumā". Lai šo jautājumu noskaidrotu, autoru kolektīvs analizējis faktus un liecības no tiesību teorijas, politikas zinātnes un vēstures viedokļa un pierādījis 1918. gadā dibinātās Latvijas valsts juridisko turpinātību un nepārtrauktību gan padomju un nacistiskās okupācijas ap­stākļos, gan arī pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas.

Monogrāfijas teorētiskajā sadaļā argumentēti analizēta gan valsts turpināšanās un nepārtrauktība starptautisko tiesību teorijā un praksē (Ph.D. Ineta Ziemele), gan tās piemērojamība Baltijas valstu vēstures kontekstā (Dr.iur. Jānis Pleps). Grāmatā tāpat plaši analizēta nepārtrauktības doktrīnas nozīme okupācijas rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzības prasību uzturēšanā pret PSRS tiesību turpinātājvalsti - Krieviju (Dr.iur. Edmunds Broks). Latvijas valstiskās nepārtrauktības apliecinājums bija arī samērā plašā bruņotā un nevardarbīgā pretošanās padomju un nacistiskajai okupācijai (Mg.hist. Zigmārs Turčinskis; Dr.habil.sc.pol., Dr. iur. Tālavs Jundzis). Detalizēti aplūkots tā sauktais Baltijas valstu jautājums (Dr.habil.hist. Antonijs Zunda), kā arī argumentēti pamatota Latvijas diplomātiskā dienesta (Dr.hist. Ainārs Lerhis) un latviešu trimdas loma (Mg.hist. Kristīne Beķere, Ph.D. Eduards Bruno Deksnis) valsts neatkarības un nepārtrauktības idejas uzturēšanā okupācijas apstākļos. Monogrāfijas trešajā sadaļā autori pētījuši nepārtrauktības doktrīnas piemērošanu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, piemēram, 1922. gada Satversmes atjaunošana (Mg.iur. Gunārs Kusiņš), Latvijas pilsoņu kopuma atjaunošana (Dr.iur. Artūrs Kučs), īpašumu denacionalizācija (Dr.iur. Jānis Lazdiņš).

Monogrāfijā aplūkotie jautājumi nav tikai teorētiski, bet tiem joprojām ir praktiska nozīme Latvijas starptautiskajās attiecībās un okupācijas seku pārvarēšanā. Plašais pētījums par nepārtrauktības doktrīnu ir būtisks ne tikai pagātnes, bet arī šodienas un nākotnes kontekstā, lai veidotu un īstenotu valsts iekšpolitiku un ārpolitiku un skaidrotu to Latvijas un starptautiskajai sabiedrībai.

Monogrāfijas autorus, atbalstītājus un viesus ar grāmatas tapšanu apsveica Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks. Turpinājumā Valsts prezidents Raimonds Vējonis savā uzrunā norādīja, ka katrs jauns pētījums par Latvijas vēsturi stiprina mūsu pašapziņu un mūsu valsti, un uzsvēra, ka monogrāfija "Nepārtrauktības doktrīna Latvijas vēstures kontekstā" izgaismo tos cilvēkus, kuri pat tumšākajos brīžos nezaudēja ticību Latvijas neatkarībai. Prezidents pauda pārliecību, ka grāmata par Latvijas valstisko nepārtrauktību varētu būt labākā dāvana Latvijas valsts svētkos. Grāmatas veidotājus un klātesošos sveikt bija ieradusies arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Saeimas priekšsēdētāja savā uzrunā uzsvēra, ka monogrāfija ir nenovērtējams devums Latvijas tautas valstsgribas stiprināšanā, un to faktiski var uzskatīt par mūsu valsts Satver­smes papildinājumu. Grāmatas autorus uzrunāja arī viens no tās recenzentiem tiesību doktors Aivars Endziņš, kurš pauda pārliecību, ka ar šo monogrāfiju ir pielikts punkts diskusijām un šaubām par Latvijas valstisko nepārtrauktību.

Pasākuma turpinājumā vairāki grāmatas līdzautori sniedza īsus ziņojumus par nepārtrauktības doktrīnas Latvijas vēstures kontekstā dažādiem aspektiem. Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele, kuras pētījumi savulaik lika pamatus valstiskās nepārtrauktības doktrīnas izpratnei, iepazīstināja viesus ar nepārtrauktības doktrīnas teorētiskajiem aspektiem. LU Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Ainārs Lerhis izgaismoja Latvijas ārlietu dienesta un trimdas nozīmīgo lomu neatkarības idejas uzturēšanā okupācijas gados. LU Juridiskās fakultātes profesors Jānis Lazdiņš analizēja nepārtrauktības doktrīnas īstenošanos pēc neatkarības atgūšanas, savukārt profesors Tālavs Jundzis izvērtēja nepārtrauktības doktrīnas nozīmi Latvijas - Krievijas attiecībās.

Pasākuma nobeigumā klātesošie pauda pārliecību, ka monogrāfija domāta ne tikai nozares speciālistam, bet ikvienam interesentam, kā arī izteica cerību par monogrāfijas tulkošanu svešvalodās, kas ļautu veicināt izpratni par Latvijas valstisko nepārtrauktību arī starptautiskajā vidē.

Zane Rozīte, LZA BSPC

Autoru kolektīvs un Valsts prezidents Raimonds Vējonis            Foto R. Inkēns, Saeimas administrācija

Autoru kolektīvs nepilnā sastāvā. Pirmajā rindā no kreisās: Jānis Lazdiņš, Antonijs Zunda, Ainārs Lerhis.

Otrajā rindā: Zigmārs Turčinskis, Jānis Pleps, Ineta Ziemele, Tālavs Jundzis                                          Foto T. Grīnbergs, LU