Latvijas Zinātņu akadēmijas jaunievēlēto locekļu īsas biogrāfijas

14-12-2017

Jānis ALNIS - dz. 16.05.1974. Dr.phys. (2002) lāzeru spektroskopijā, Latvijas Universitātes (LU) Atomfizikas un spektroskopijas institūta (ASI) vadošais pētnieks (2015-), LU ASI Kvantu optikas laboratorijas dibinātājs (2013).

Zinātnisko pētījumu virzieni: augstas precizitātes lāzeru spektroskopija ar fs frekvenču ķemmes lāzeri. Optiskie frekvences standarti (pulksteņi), to starpojuma pārraide pa optisko šķiedru. Jutīga atmosfēras piesārņojuma gāzu noteikšana, biomarķieru vielu noteikšana izelpā. Augstas stabilitātes optiskie rezonatori, optiskie mikrorezonatori biosensoriem.

Sasniegumi: diožu lāzeru spektroskopijas ieviesējs LU. Viens no pamatlicējiem GASMAS spektroskopijas metodei gāzu mērīšanai porainos materiālos, tagad komercializētu pārtikas iepakojumu diagnostikai (Gasporox.se).

9 gadi Maksa Planka Kvantu Optikas institūtā MPQ Vācijā pie Nobela prēmijas laureāta T. Henša, fs ķemmes izgudrotāja gaismas frekvences precīzai skaitīšanai. Izveidota 243 nm ultravioletā lāzersistēmu balstīta uz pusvadītāju lāzeri H atomu divfotonu ierosmei, kas ļāva izmērīt 1S-2S pāreju ar 15 zīmīgiem cipariem, precizēt H-D izotopu nobīdes un supersīkstruktūras sašķelšanās enerģijas.

MPQ J. Alnis izveidoja jaunu optiskā rezonatora termostabilizācijas veidu ar Peltjē dzesētāju vakuuma kamerā, iegūstot lāzera spektrālo līniju šaurāku par 1 Hz pie optiskām frekvencēm 1E14 Hz. Tas ļāva izveidot transportējamus rezonatorus optiskiem pulksteņiem un ir komercializēts (MenloSystems.com, StableLasers.com, BuFPI.lv). Izveidoja stabilizētu 1.5μm lāzeri, kura starojums pārraidīts 900 km attālumā pa optisko šķiedru uz PTB Braunšveigā ar 19 ciparu precizitāti. Piedalījās lāzera izveidē un mērījumos pozitronija spektroskopijā ETH Cīrihē. Rīgā QOL ieviesta fs ķemme, stabilizēts lāzers, mikrorezonatori.

Publicētie darbi: >35 publikācijas citētas ~1200 reizes. H-indekss Scopus 18, Google 22. Starptautisko konferenču tēzes >60. Populārzinātniskie raksti 2.

Pedagoģiskais darbs: 1 doktora darba vadītājs, līdzvadījis 6 doktora darbus. Oponents 3 disertācijām. 4 bakalaura darbu vadīšana. Izveidoti ~ 20 apraksti par tehnoloģiju tēmām Instructables.com, 500k skatījumi. Vidusskolēnu 4 ZPD vadītājs. Lektors nometnē ALFA. Zinātnieku nakts, Baltās nakts, Ēnu dienas aktīvists.

Zinātniskie projekti: ERAF projekta vadītājs (2017-2019) par optiskiem mikrorezonatoriem biosensoriem. Marijas Kirī individuālā un reintegrācijas granta vadītājs. Dalība ~10 Latvijas un starptautiskos projektos.

Organizatoriskais darbs: recenzents fizikas žurnāliem. Dalība 3 starptautisku konferenču organizēšanā. Biomehānikas un fizikālo pētījumu institūta (2009) līdzdibinātājs. European Research Area Board (ERAB) loceklis (Brisele 2011). LZP eksperts. Promocijas komisijas loceklis lāzeru fizikā un spektroskopijā. LU ASI Zinātniskās padomes loceklis (2015-).

Starptautiskā sadarbība: Max Planck Institute of Quantum Optics MPQ (Vācija), PTB Braunšveiga (Vācija), ETH Cīrihe (Šveice), EPFL Lozanna (Šveice), CERN (Šveice), NIST (ASV), JILA Kolorado (ASV), Lundas Lāzeru centrs (Zviedrija).

Atzinības: LZA Ludviga un Māra Jansona balva (2002).

 

 

 

Maija BURIMA - dz. 10.03.1971. Dr.philol. (2002), LZA korespondētāj­locekle (2012), Daugavpils Universitātes (DU) Latviešu literatūras un kultūras katedras profesore, Humanitārās fakultātes dekāne, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece.

Zinātnisko pētījumu virzieni: latviešu literatūras vēsture, jaunākā latviešu literatūra, latviešu un norvēģu literārie un kultūras kontakti, latviešu literatūra Eiropas kultūrtelpā, perifērija un diaspora literatūrā un kultūrā, modernisms un modernitāte literatūrā, literatūra un kultūra publiskajā telpā.

Publicētie darbi (2000 - 2017): publicētas vairāk nekā 196 zinātniskās publikācijas, tai skaitā: 2 zinātniskās monogrāfijas, sastādītas 4 kolektīvās monogrāfijas, 92 publikācijas vispāratzītos starptautiski citējamos zinātniskos žurnālos un starptautisko zinātnisko konferenču rakstu krājumos, 18 starptautisku zinātnisko konferenču tēzes, 44 publikācijas Latvijas zinātniskajos žurnālos un kolektīvajās monogrāfijās, 14 publikācijas citos zinātniskos žurnālos, 4 recenzijas, 7 populārzinātniskas un citas publikācijas.

Pedagoģiskais darbs: vadītāja 16 promocijas darbiem (6 aizstāvēti). Docētie studiju kursi: "Literārā procesa paradigmas", "Promocijas darba metodoloģiskais seminārs", "Kultūrkritiskās skolas", "Komparatīvo pētījumu metodoloģija", ​"Komparatīvistikas vēsture", "Tulkojums kā kultūras fenomens", "Zinātnisko pētījumu metodoloģija", "Latviešu literatūras vēsture: 20. gs. sākuma literatūra", "Literārā darba analīze", "Ziemeļvalstu literatūru recepcija Latvijā", "Latviešu literatūras kritikas vēsture". Izstrādāta un vadīta studiju programma "Literatūrzinātne". Sagatavoti 4 mācību līdzekļi un 6 mācību metodiskās publikācijas.

Zinātniskie projekti: LZP sadarbības projekts, 2 LZP tematiskie pētījumu projekti, 2 valsts pētījumu programmu apakšprojekti, 4 Valsts Kultūrkapitāla fonda projekti, 2 Ziemeļvalstu kultūras kontaktpunkta programmas projekti, Amerikas Latviešu apvienības Kultūras fonda projekts, Ziemeļu Ministru Padomes programmas "NordPlus Neighbors" projekts, Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007-2013 projekts; Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta programmas "Pētniecības stipendijas" projekts, Izglītības un zinātnes ministrijas finansētais projekts, 2 Latvijas valsts mežu atbalstītā Latgales kultūras programmas projekti.

Starptautiskā sadarbība: Dienvidaustrumnorvēģijas universitātes koledža un Trumses Universitāte "Ziemeļvalstu - Baltijas salīdzināmo kultūras studiju tīklojums" (2005-); ASV salīdzināmās literatūras asociācija, Luksemburgas Universitāte, Tartu Universitāte: projekts "Small/ minor/ ultra-minor Literatures"; Vītauta Dižā Universitāte un Jankas Kupalas Grodņas Valsts Universitāte: Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas projekts (2011-2015), Veliko Turnovo Universitāte (Bulgārija), Šota Rustaveli literatūras institūts (Gruzija), Erevānas Valsts universitāte: VKKF un ERASMUS+ projekti. Viesprofesore Klaipēdas Universitātē, Lomonosova Maskavas Valsts Universitātē, Vītauta Dižā Universitātē.

Organizatoriskais darbs: DU Literatūrzinātnes Promocijas padomes priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes Literatūrzinātnes un folkloristikas Profesoru padomes locekle, studiju virziena "Valodu un kultūras studijas, dzimtās valodas studijas un valodu programmas" direktore. DU Zinātniskā izdevuma "Comparative Studies" sastādītāja un redaktore (iekļauts WOS un EBSCO indeksos).

Atzinības: LR Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības raksts par sasniegumiem zinātniskajā darbībā un nozīmīgu ieguldījumu humanitāro zinātņu popularizēšanā (2011), DU Gada balva zinātnē humanitāro, sociālo un izglītības zinātņu grupā (2011), DU Atzinības raksts par ieguldījumu zinātniskajā un akadēmiskajā darbā (2008), DU Pateicība par ieguldīto darbu starptautisko zinātnisko konferenču organizēšanā (2010), DU Gada balva (2016).

 

 

 

Ausma CIMDIŅA - dz. 30.09. 1950.
Dr. philol. (1992), LZA korespondētājlocekle (2003), Latvijas Universitātes Humanitāro Zinātņu fakultātes profesore literatūrzinātnē (2003-), LU vadošā pētniece (2012-).

Cimdiņa (dzim. Nedēļa) beigusi Jaunpiebalgas vidusskolu (1969), studējusi Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultātē un pēc tās absolvēšanas (1974) visu savu turpmāko darba dzīvi saistījusi ar Latvijas Universitāti. Līdz ar Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu, A. Cimdiņa aktīvi izmantojusi līdz tam nebijušas iespējas iegūt stipendijas pētniecības un studiju darbam ārzemēs (Ziemeļvalstu padomes stipendija (Oslo Universitāte,1993); Zviedrijas Karaliskās Akadēmijas stipendija (Stokholmas Universitāte, 1994); Sorosa fonda stipendija (Centrāleiropas Universitāte, 1996); TEMPUS individuālās mobilitātes stipendija (Utrehtas Universitāte, 1999) u.c., apgūstot mūsdienu modernās literatūrzinātnes pētījumu teorētiski metodoloģisko bāzi un Rietumu akadēmiskās kultūras pieredzi. Līdzās nacionālas nozīmes pētījumiem latviešu rakstniecības vēsturē, starptautisko kontaktu izmantošana un Latvijas nacionālās Zinātnes iesaiste starptautiskā apritē ir viens no galvenajiem A. Cimdiņas akadēmiskās darbības virzieniem arī vēlākajos gados, aktīvi iesaistoties Eiropas Tematisko tīklu un Ietvara Programmu projektu izstrādē un koordinācijā.

Zinātniski pētnieciskā darba virzieni: mūsdienu literatūras un kultūras teorija un pētījumu metodoloģija, latviešu literatūras vēsture (pamattekstu pētījumi), literatūra un nacionālā kultūridentitāte, kultūra un vara, receptīvā estētika.

Organizatoriskais darbs: LU Filoloģijas fakultātes Baltistikas nodaļas vadītāja (2004-2007), LU Filoloģijas fakultātes (FF) dekāne (2007-2009), LU Humanitāro Zinātņu fakultātes (HZF) dekāna p.i. (vadot FF un Moderno valodu fakultātes reorganizāciju par HZF, 2009-2010), LU Senāta locekle (2005-2010), LU Senāta priekšsēdētāja vietniece un LU Satversmes sapulces priekšsēdētāja vietniece (2007-2010), LU Doktora studiju programmu direktoru padomes priekšsēdētāja (2004-2014), LU Promocijas padomes Literatūrzinātnē, folkloristikā un mākslaszinātnē priekšsēdētāja (2008-), pētījumu centra "Feministica Lettica" vadītāja (1998-).

Publikācijas: 130 zinātniskas publikācijas (no tām 70 raksti starptautiski recenzētos zinātniskos izdevumos un konferenču referātu pilnie teksti), 2 monogrāfijas, 1 kolektīva monogrāfija, 12 zinātnisku rakstu krājumu sast. , zinātn. redakt. un līdzautore, 1 enciklopēdijas sast. un zināt. redakt., 1 terminoloģijas vārdnīcas sast. un zinātn. redakt. (līdzaut. ar N. Šromu). Kopskaitā vairāk nekā 200 zinātniskas un populārzinātniskas publikācijas (latviešu, angļu, vācu, krievu, zviedru, spāņu, lietuviešu un igauņu valodā)

Latvijas valsts finansētie zinātniskie projekti: VPP "Nacionālā identitāte" un VPP "Letonika" apakšprojektu "Kultūra un vara: mijiedarbes latviešu valodā, literatūrā un folklorā" (2005-2009) un "Latviešu pamattekstu pētījumi" (2010-2017) izstrāde un vadība. LZP projektu "Latviešu literatūra un mūsdienu literatūrteorētiskās koncepcijas:feminisma diskurss" (1999-2003); "Sieviete mūsdienu latviešu rakstniecībā un humanitārajās zinātnēs" (2004-2008); "Feminisma pretrunas Latvijā: kultūra un varas spēles" (2013-2016) izstrāde un vadība.

Līdzdalība Eiropas Tematiskajos tīklos un Ietvara Programmās: The 5th Framework Programme project "Enlargement, Gender and Governance: The Civic and Political Participation of Women in EU Candidate Countries" (EGG, Belfast Univ., UK, 2003-2006); The SOCRATES/CLIOH network "Creating Links and Overviews to Enhance Historical Perspective in European Culture" (Univ. of Pisa, Italy, 2000-2008); The EUA project "Structure and Organization of Doctoral Programmes" (Pierre & Marie Curie Univ., France 2004-2005); The 6th Framework Network of Excellence "Creating Links and Innovative Overviews for a New History Research Agenda for a Growing Europe and its Citizens, TWG Power and Culture" (CLIOHRESnet, Univ. of Pisa, Italy, 2005-2009); The EEA Grants and Norway Grants project "Gender, Power and Culture: Diversity and Interactions in Latvia and Norway" (Univ. of Oslo, 2015- 2017); European Commission Directory "Scientific Culture and Gender questions: Histories and Identities Articulating National and European identities" (eksperts, 2007), The European Commission Work Group "Women and Science/Gender in Science and Innovation" (eksperts, 2007-2015).

Zinātniski Pedagoģiskais darbs: 14 aizstāvētu promocijas darbu filoloģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai vadība, 9 no tiem aizstāvēti. LU docētie studiju kursi "Aktuālas problēmas latviešu literatūrzinātnē", "Literatūras kritika: teorija un prakse", "Dzimumdiference literatūrā: feminisma diskurss"; "Ievads literatūras kritikā", "Latviešu literatūras vēsture (1945-2000)".

Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis, virsnieka pakāpe (2012), LR Ministru Kabineta Atzinības raksts par nozīmīgu ieguldījumu izglītībā un pētnieciskās darbības attīstībā, kā arī par veikumu augstākās izglītības organizatoriskajā darbā (2010), Rīgas domes un LZA balva zinātnē (2014), LZA Atzinības raksts par aktīvu piedalīšanos valsts prioritārās pētījumu programmas "Letonika" izpildē un ideju popularizācijā (2010), LU rektora Atzinības raksts par godprātīgu darbu un sekmīgu Humanitāro zinātņu fakultātes reorganizācijas vadīšanu, profesionālismu un kompetenci, pildot LU Senāta priekšsēdētāja vietnieka pienākumus (2010), LU Gada balva zinātnē par oriģinālu pētījumu rezultātiem (2009), LZA Viļa Plūdoņa balva latviešu literatūrzinātnē (2007).

 

 

 

Tālis GAITNIEKS - dz. 08.09.1957. Dr.silv. (1991. g. Maskavā Mežkopības institūtā aizstāvēta bioloģijas zinātņu kandidāta disertācija), LVMI Silava vadošais pētnieks, Meža fitopatoloģijas un mikoloģijas laboratorijas vadītājs, LLMZA īstenais loceklis, LZA korespondētājloceklis.

Zinātnisko pētījumu virzieni: kokaugu mikorizas nozīme meža ražības nodrošināšanā, sakņu trupes izraisīto mežsaimniecisko zaudējumu samazināšana, skuju koku celmu bioloģiskā aizsardzība pret sakņu piepes sporu infekciju, kokaugu rezistence pret sēņu patogēniem.

Publicētie darbi: 62 zinātniskās publikācijas, t. sk., Web of Science un Scopus datu bāzēs 31 (7 pirmās kvartiles žurnālos), 2 monogrāfiju līdzautors, citēts 284 reizes, H - indekss 8, pētījumu rezultāti atspoguļoti ziņojumos 47 vietējās un 106 ārzemju konferencēs, 2 patenti (LR).

Pedagoģiskais darbs: LU un LLU vadīti 13 bakalaura, 14 maģistra darbi, vadītas 3 disertācijas (2 Zviedrijā), šobrīd vadītājs 2 maģistra un 6 promocijas darbiem. LLU Meža fakultātes Maģistra eksaminācijas komisijas loceklis, LU Bioloģijas fakultātes doktorantūras skolas "Augu, augsnes resursi un bioloģiskā daudzveidība" vadības padomē.

Zinātniskie projekti: vadījis Izglītības un zinātnes ministrijas finansētos - tirgus orientētos pētījumus, Zemkopības ministrijas finansētos - Meža attīstības fonda pētījumus, A/S "Latvijas valsts meži" un SIA "Rīgas meži" pasūtītos pētījumus, vienu ERAF projektu. Vadīti LZP granti (t. sk., 2013- 2016) un apakšprojekti LZP sadarbības projektos un divās Valsts programmās, koordinators ES 5. ietvarprogrammas projektā Wood-EN-MAN, 6. ietvarprogrammā FORTHREATS, piedalījies vairākos Ziemeļvalstu (SNS) projektos, Latvijas pārstāvis COST programmās. Šobrīd vada ERAF, Meža nozares kompetences centra projektu (2017-2018) un A/S "Latvijas valsts meži" pasūtīto projektu (2017-2020).

Organizatoriskais un eksperta darbs: LVMI Silava Zinātniskās padomes priekšsēdētājs, LLMZA Mežzinātņu nodaļas vadītājs, LZP Lauksaimniecības, vides, zemes un meža zinātņu ekspertu komisijas loceklis, komisijas priekšsēdētāja vietnieks, LLU Mežzinātņu nozares un Materiālzinātņu nozares Koksnes materiālu un tehnoloģijas apakšnozares promocijas padomes loceklis, ES COST programmas Meža un koksnes produktu (FPS) domēna eksperts, rakstu krājuma "Mežzinātne" galvenais redaktors, un žurnāla "Baltic Forestry" redkolēģijas loceklis, LVMI Silava pārstāvis Medību saimniecības attīstības fonda padomē/konsultatīvajā padomē.

Atzinības: Latvijas Darba devēju konfederācijas balva par sadarbību ar uzņēmēju "Par inovācijām uzņēmējdarbībā" (2005), Zemkopības ministrijas Meža nozares gada balva "Zelta čiekurs" nominācijā "Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā" (2010. g.), LLMZA un LU pateicības raksti.

 

 

 

Aigars JIRGENSONS - dz. 14.09.1973. Dr.chem. (2000), Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā un Organiskās sintēzes metodoloģijas grupas vadītājs, RTU MLĶ fakultātes profesors. LZA korespondētājloceklis (2013).

Zinātnisko pētījumu virzieni: medicīnas ķīmija pretmalārijas un antibakteriālo zāļvielu izveidei; zāļvielu ražošanas ceļu izveide; metodoloģiskie pētījumi veltīti aminoskābju un aminospirtu iegūšanai, karbkatjonu reakcijām kā arī hidroksāmskābju ievadīšanai molekulās.

Publicētie darbi: 52 zinātniski raksti zinātniskajos žurnālos (Hirša indekss - 11, Scopus), 20 patenti un pieteikumi. Lekcijas 6 konferencēs/semināros.

Zinātniskie projekti: 5 starptautisko projektu vadītājs; 2 LZP projektu vadītājs un 2 Eiropas struktūrfondu projektu vadītājs.

Pedagoģiskā darbība: 10 promocijas darbu vadītājs (5 aizstāvēti). 3 RTU studiju kursu atbildīgais pasniedzējs.

Organizatoriskais darbs: LZP ekspertu komisijas loceklis. LOSI Zinātniskās padomes loceklis.

Atzinības: Latvijas gada zinātnes sasnieguma (lietišķajā zinātnē) līdzautors (2016). Izglītības un zinātnes ministrijas Goda raksts (2017).

 

 

 

Tālis JUHNA - dz. 22.01.1972. Dr.sc.ing. (2002), RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedras profesors, RTU Būvzinātnes centra Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas vadītājs, RTU Zinātņu prorektors, LZA korespondētājloceklis, Latvijas Zinātnes padomes (LZP) priekšsēdētajā vietnieks, LZP eksperts (Būvzinātne, Siltuma, gāzes un ūdens inženiersistēmas) un Inženierzinātnes un datorzinātnes komisijas loceklis.

Zinātniskā kvalifikācija: Inženierzinātņu doktors (Dr.sc.ing), 2002. gads, Lulea Universitāte (Zviedrija), KTH, maģistra grāds vides inženierijā (Zviedrija).

Zinātnisko pētījumu virzieni: ūdens tehnoloģijas, molekulārās metodes, biotehnoloģija dzeramā ūdens kvalitāte, mikroorganismu augšanas kontroles iespējas dabas ūdeņos, patogēno mikroorganismu uzvedība ūdensapgādes sistēmu bioplēvēs, dabas ūdeņu attīrīšana no grūti noārdāmām organiskām vielām, ražošanas notekūdeņu attīrīšana.

Publicētie darbi: kopējais skaits - > 100, t.sk. 35 publikācijas starptautiskos citējamos žurnālos (Hirša indekss - 9), 22 raksti recenzētos izdevumos, 4 zinātniskās monogrāfijas, 2 nodaļas 2 grāmatās, 2 mācību gr. Latvijas patentu pieteikumi: 3 patenti. Eiropas patentu pieteikumi: 2 patenti.

Pedagoģiskais darbs: 10 doktoranti (5 aizstāvēti); 16 docēti studiju kursi, 10 izstrādāti studiju kursi.

Zinātniskie projekti: dalība > 20 starptautiskos projektos, 6 Latvijas projektos.

Organizatoriskais darbs: Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība (LSGŪTIS), komisijas loceklis, Promocijas padomes P-12 "Siltuma, gāzes un ūdens inženiersistēmas" apakšnozarē, padomes loceklis. Dalība zinātnisko žurnālu redkolēģijās - "Drinking Water Engineering and Science" (DWES) - redkolēģijas loceklis (SNIP 1.105), "Journal of Water Security" - galvenais redaktors. Dalība < 10 komisijās.

Atzinības: 2016. gadā Pasaules kultūras padomes (World Culture Council - WCC) balva par sasniegumiem zinātnē; 2014. gadā ITERA Latvija gada balva; 2006. gadā RTU Jaunais zinātnieks; 2004. gadā LIF mērķprogrammas "Izglītībai, zinātnei un kultūrai" Latvijas Gāze balva.

 

 

 

Mārcis LEJA - dz. 29.08.1964. Dr.med. (2003), LZA korespondētājloceklis (2012). LU profesors, LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktors, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Zinātnes daļas vadītājs, Gremošanas slimību centra ‘Gastro' gastroenterologs, Eiropas Helikobaktērijas un mikrobioma pētniecības grupas prezidents.

Zinātnisko pētījumu virzieni:  onkoloģija, onkoprofilakse, gastroenteroloģija, epidemioloģija, inovatīvas diagnostikas metodes, funkcionālā diagnostika.

Publicētie darbi (2011- 2017): kopējais skaits - >150 t.sk. 9 grāmatu nodaļas, >65 zinātniskie raksti (H indekss - 18). Referāti starptautiskās konferencēs - ~ 180 (mutiski un stendu ziņojumi).

Pedagoģiskais darbs: 10 doktoranti (5 aizstāvēti darbi), >20 vadīti rezidentu, maģistrantu, studentu diplomdarbi. 2 docēti studiju kursi, Doktorantūras skolas Translācijas medicīnā iniciators un vadītājs. Lektors Eiropas un starptautiskos pēcdiploma apmācības kursos.

Zinātniskie projekti: dalība >20 starptautiskos projektos, 10 Latvijas projektos.

Kvalifikācijas celšana ASV, Nīderlandes, Zviedrijas, Vācijas medicīnas augstskolās un iestādēs.

Organizatoriskais darbs: Apvienotās Eiropas Gastroenteroloģijas nedēļas un Eiropas Helikobaktērijas un mikrobioma pētniecības grupas ikgadējo kongresu zinātnisko komiteju loceklis. Eiropas Digestīvās Onkoloģijas asociācijas padomes loceklis. Eiropas Celiakijas asociācijas un Starptautiskās Vesela kuņģa iniciatīvas dibinātājbiedrs. Latvijas Gastroenterologu asociācijas valdes loceklis. Latvijas Universitātes Domes un Medicīnas zinātniskās padomes loceklis. 6 starptautisku izdevumu redkolēģijas loceklis, recenzents >20 starptautiskiem izdevumiem. Latvijas kongresu un konferenču orgkomiteju loceklis un organizators.

Atzinības: LZA apbalvojumi par nozīmīgākiem sasniegumiem zinātnē, LR Veselības ministrijas Atzinības raksts, vairākas LU atzinības, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes atzinība. Amerikas Gastroenterologu asociācijas īstenais loceklis.

 

 

 

Sandra LEJNIECE - dz. 26.11.1963. Dr.med. (1998), LZA korespondētājlocekle (2013). RSU profesore, RAKUS Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas vadītāja, Latvijas Hematologu Asociācijas prezidente.

Zinātnisko pētījumu virzieni: hroniskas limfoleikozes, mielomas slimības prognostiskie marķieri, hroniska mieloleikoze, vīrusinfekcijas hematoloģisko slimību gadījumos rezistence pret ķīmijterapiju.

Publicētie darbi (1998 - 2017): kopējais skaits - >150 t.sk. 3 monogrāfijas, daļas monogrāfijās - 3, 23 zinātniskie raksti
(H indekss - 8), 131 tēzes, 29 populārzinātniskie raksti. Referāti starptautiskās konferencēs - 18 (mutiski ziņojumi).

Pedagoģiskais darbs: 2 doktoranti aizstāvējuši promocijas darbu, 4 doktoranti studē, 3 docēti studiju kursi, 3 izstrādāti studiju kursi, 3 izstrādātas studiju programmas, apmāca rezidentus hematoloģijā un citās specialitātēs.

Zinātniskie projekti: dalība 5 starptautiskos projektos, 14 Latvijas projektos.

Organizatoriskais darbs: Latvijas Hematologu Asociācijas prezidente, Eiropas Hematologu Asociācijas biedre, 1 starptautiska medicīnas žurnālu redkolēģijas locekle; >10 starptautisku un Latvijas kongresu un konferenču orgkomiteju un zinātnisko komiteju locekle.

Atzinības: Latvijas Republikas ordenis Atzinības Krusts, III šķira; Latvijas Republikas Ministru Kabineta Atzinības raksts par pašaizliedzību un panākumiem, strādājot Latvijas valsts un tautas labā; Latvijas Ārstu biedrības otrās pakāpes Goda zīme "Tempus Hominis"; Latvijas Sarkanā Krusta un UNICEF Pateicības raksts par līdzdalību un atbalstu brīvprātīgo kustības stiprināšanā.

 

 

 

Valdis PĪRĀGS - dz. 20.02.1961. Dr. med. (1995), Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors, Internās Medicīnas katedras vadītājs, LZA korespondētājloceklis (2009).

Zinātnisko pētījumu virzieni: cukura diabēta komplikāciju patoģenēze, ģenētiskā predispozīcija, jaunu medikamentu izpēte.

Publicētie darbi: 127 zinātniski raksti "ResearchGate" datubāzē, kopējais citējumu skaits 5608 (h-indekss 23), no tiem 81 raksts PubMed starptautiski citētos zinātniskajos žurnālos (Hirša indekss - 17, 67 raksti Scopus). Kopējais zinātnisko un medicīnisko rakstu/tēžu un monogrāfiju skaits pārsniedz  300. Lekcijas nolasītas vairāk nekā 70 starptautiskās konferencēs un semināros.

Zinātniskie projekti: trīs valsts pētījumu programmu vadītājs biomedicīnas nozarē (vadītājs); 7 starptautisku projektu vadītājs vai izpildītājs, 9 LZP u.c. projektu vadītājs. 

Pedagoģiskais darbs: lekciju kursi LU MF studentiem, 23 diplomdarbu, maģistra darbu un rezidentūras darbu vadītājs.

Organizatoriskā darbība: LU Medicīnas, farmācijas un bioloģijas promocijas padomes vadītājs, LU Senāta Stratēģijas komisijas vadītājs, LU Medicīnas nozares zinātniskās padomes loceklis, agrāk LZP loceklis, ekspertu komisijas loceklis. BMC Zinātniskās padomes loceklis. Vairāku starptautisku zinātnisku biedrību valžu loceklis.

Pedagoģiskā darbība: LU Internās medicīnas klīnikas vadītājs, Domes priekšsēdētājs, 6 promocijas darbu vadītājs.

Atzinības: Latvijas gada zinātnes sasnieguma līdzautors (2011). LZA Paula Stradiņa balvas laureāts (2011).

 

 

 

Aleksandrs ŠOSTAKS - dz. 05.12.1948. Dr.habil.math. (LU 1993), LU profesors (1993), LZA korespondētājloceklis (2004), LU Matemātikas un informātikas institūta vadošais pētnieks (2006), LU emeritētais profesors (2015).

Zinātnisko pētījumu virzieni: vispārīgā topoloģija, ģeometriskā topoloģija, daudzvērtīgas matemātiskas struktūras, daudzvērtīgā un nestriktā (fuzzy) loģika un tās lietojumi, raupjas kopas un struktūras, daudzvērtīgas aproksimatīvas sistēmas.

Zinātniskās publikācijas: H indekss (Scopus) - 7 Alexander Šostak un 3 Alexander Shostak. Kopējais zinātnisko publikāciju skaits - 145 (t.sk. 44 publikācijas indeksētas Scopus un divas, kuras ir citētas attiecīgi 453 un 396 reizes). Pētījumu rezultāti prezentēti vairāk kā 100 starptautiskās konferencēs, tajā skaitā 15 reizes plenārajos referātos.

Pedagoģiskais darbs: 10 sekmīgi aizstāvētu doktora disertāciju vadītājs (no tām 1 - Maskavā, 1 - Spānijā, 1 - Vācijā, 1 - Kirgīzijā, 6 - Latvijā). Recenzētas 9 doktora un 4 habilitēta doktora disertācijas Latvijā un ārzemes. Vairāk kā 50 maģistra, bakalaura un diplomdarbu vadītājs. Izstrādāti 7 lekciju kursi. Nolasīti vairāk kā 20 lekciju kursi LU, Liepājas Universitātē, RSEBA, TSI, Rodes Universitātē (Greimstaunā, DĀR) un Jorkas universitātē (Toronto, Kanādā). Sagatavoti 14 mācību - metodiskie materiāli.

Zinātniskie projekti: Piecu LZP grantu vadītājs (1992-2009) vai līdzvadītājs (2009-2012). Sešu ESF līdzfinansēto projektu (2006-2015) īstenotājs, no tiem četros kā vadītājs.

Organizatoriskais darbs: viens no Latvijas Matemātikas Biedrības dibinātājiem (1993), valdes loceklis (1993) un priekšsēdētājs (1996-2001). Visu (vienpadsmit) Latvijas matemātikas konferenču orgkomiteju un programmas komiteju loceklis. Latvijas Universitātes Matemātiskās analīzes katedras vadītājs (2001-2005), LU Matemātikas profesoru padomes priekšsēdētāja vietnieks, LU Fizikas un matemātikas fakultātes domes loceklis dažādos periodos. Profesionālās studiju programmas Matemātiķis-statistiķis direktors (2001-2011). LU Matemātikas nodaļas "Erasmus" programmas koordinators. Doktorantūras skolas "Atomāro un nepārtrauktās vides fizikālo procesu pētīšanas, modelēšanas un matemātisko metožu pilnveidošanas skola" vadītāja vietnieks.

Starptautiskā sadarbība: Dalība Slovākijas, Čehijas, Dienvidāfrikas Republikas, Turcijas un Igaunijas akadēmijās iesniegto zinātnisko projektu ekspertīzē. Tiek uzturēta regulārā sadarbība ar zinātniskajiem centriem Čehijā, Slovākijā, Spānijā, Vācijā, Dienvidkorejā, Ķīnā, Kanādā. Redkolēģijas loceklis žurnālos "Fuzzy Sets and Systems" (iekļauts SCI sarakstā), "Iranian Journal of Fuzzy Systems", "Hacettepe Journal of Mathematics and Statistics" (abi iepriekš minētie iekļauti paplašinātajā SCI sarakstā), "Matematički Vesnik", "Annals of Fuzzy Mathematics and Informatics". Referents žurnālā "Zentralblatt Math". Vairāku starptautisku konferenču un kongresu (t.sk, EUSFLAT, IFSA, FSTA, ISCAMI, ASV ikgadējo topoloģijas konferenču) programmu komiteju loceklis un sekciju vadītājs.

Popularzinātniskais darbs. Vairāku populārzinātnisku rakstu, t.sk. raksta par Latvijas matemātikas biedrību žurnālā "Newsletters European Mathematical Society" autors. Nolasītas vairākas lekcijas skolēniem Mazajā Matemātikas universitātē. Popularizējot profesionālo studiju programmu "Matemātiķis-statistiķis" (2007-2008) organizēts prezentāciju cikls vidusskolās Latvijā.

Atzinības: LZA Pīrsa Bola balvas laureāts (2017), LZA emeritētais zinātnieks (2017), četri LU rektora atzinības raksti.

 

 

 

Igors ŠUVAJEVS - dz. 07.04.1963. Dr. phil. (1995), LZA korespondētājloceklis (2000), LU profesors (2006), LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks.

Zinātnisko pētījumu virzieni: dzīvesmākslas filosofija; psihoanalīze, patības un politiskās tehnoloģijas, biopolitika, ideju vēsture.

Publicētie darbi: 13 monogrāfijas, > 50 sastādītas, tulkotas, komentētas grāmatas, > 400 raksti.

Referāti (2006-2017) starptautiskās konferencēs - 27.

Pedagoģiskais darbs: 6 doktoranti, 1 promovējies doktors, 19 izstrādāti un docēti kursi. Maģistru un bakalauru darbu vadīšana (vid. 6 gadā).

Zinātniskie projekti: 5 projektu vadītājs, dalība 3 projektos, 1 EUK projekts.

Organizatoriskais darbs: LZP eksperts, Profesoru padome, Promocijas padome, LU VFF Dome, LU FSI Padome, redkolēģiju loceklis ("Oriens Aliter "u.c.), kongresu un konferenču orgkomiteju vadītājs vai dalībniek (vid. 2 gadā).

Atzinības: Austrijas Goda krusts zinātnē un mākslā (2015), Eiropas Zinātņu un Mākslas Akadēmijas balva Felix (2001).

Powered by Elxis - Open Source CMS