LZA īstenā locekļa kandidāti (Ziņojumi nolasīti LZA Senāta sēdē 2008.g. 14.X.)

Lielu daļu dabas resursu dēvē par atjaunojamajiem, taču to ekoloģiski un ekonomiski efektīva izmantošana nav domājama bez materiālu, vielu un enerģijas reciklēšanas. Ar reciklēšanu saprotam materiālu un enerģijas vairākkārtēju izmantošanu pēc to vienkāršākas vai sarežģītākas “apstrādes”. Reciklēšanas procesi ieņem aizvien redzamāku vietu lieltonnāžas ražošanā, kas rāda priekšzīmi mazajiem un izkliedētajiem patērētājiem, piemēram, mājsaimniecībām.

Šajā ziņojumā apskatīti reciklēšanas procesi papīra un kartona jomā, kā arī koksnes izstrādājumu un sintētisko materiālu vairākkārtēja izmantošana.

Latvijā strauji pieaug papīra un kartona izstrādājumu izmantošana, pirmo reizi vēsturē sasniedzot 80 kg uz vienu iedzīvotāju gadā. Palielinās arī izmantotā papīra, respektīvi, makulatūras savākšanas apjomi, taču tie ir nepietiekami. Latvijā divas papīra ražotnes kā izejvielu izmanto tikai makulatūru, ap 10 firmu eksportē to, taču mēs esam sasnieguši tikai 45% atzīmi. Tas nozīmē, ka no katrām 100 tonnām reciklējam 45 t. Vairākas ES valstis sasniegušas 70% līmeni (Vācija 74%), bet ES oficiālais mērķis ir 65% 2010. gadā. Mūsu valstī papīra un kartona reciklēšanas efektivitāti ietekmē gan praktiski (piemēram, likumdošana neveicina izkliedētās makulatūras vākšanu), gan arī zinātniski un tehniski aspekti (nav pietiekoši izpētīts pieejamo reciklējamo šķiedru sastāvs un struktūra, nav izstrādātas optimālās pārstrādes tehnoloģijas).

Pie reciklēšanas zinātnisko un tehnisko problēmu risināšanas strādā arī LV Koksnes ķīmijas institūta laboratorijas. Vairāki pētījumi ir veltīti reciklēto šķiedru mikrostruktūrai. Izmanto un pilnveido skenējošo elektronu mikroskopiju un papīru veidojošo šķiedru virsmas mikroslāņu atdalīšanas metodes. Pēdējā ir savā ziņā unikāla un sniedz iespēju preparatīvi iegūt 3–8 mikrometru “biezo” šķiedru sieniņu virsmas mikro- un nanoslāņus, tos analizēt. Tā ir viena no metodikām, uz kurām balstās ES COST projekta “Papīru veidojošo šķiedru mikrostruktūras pētījumi, izmantojot jaunas tehnoloģijas” koncepcija. Projektu ierosināja un vada Latvijas zinātnieki, tajā piedalās 19 valstu zinātnieki.

Papīra ražotāji, kas pagājušā gadsimta vidū “izcēlās” ar lielu izejvielu, ūdens un enerģijas patēriņu, laika gaitā izstrādājuši vairākus racionālus minēto resursu taupīšanas paņēmienus, reciklējot tos. It sevišķi jāatzīmē vērtīgā resursa – ūdens –, kā arī siltumenerģijas reciklēšanas un atgūšanas paņēmieni. Mūsdienu papīrfabrikās reciklējamā ūdens apjomi sastāda 60–80% no patēriņa.

Samērā jauns izpētes objekts ir atgūtā koksne. Tā sauc koksni un tās izstrādājumus, ko izmanto vairākkārtēji pēc zināmas apstrādes. Arī šajā jomā darbojas ES un citu valstu zinātnieki. Tiem nesen pievienojās arī Latvijas speciālisti, cenšoties noskaidrot atgūstamās koksnes “maršrutus” un paņēmienus to efektivitātes celšanai. Atgūto koksni izmanto, piemēram, restaurācijas darbos.

Interesanti fakti ir atklāti par audeklu “reciklēšanu” gleznotāju praksē. Izmantojot vismodernākās nesagraujošās pētniecības metodes, Delftas universitātes zinātnieki Nīderlandē “atsedza” vairākas V. Van Goga gleznas. Tādējādi mākslas zinātnieki ieguva jaunus faktus par Van Goga daiļradi.