NOZĪMĪGĀKIE SASNIEGUMI ZINĀTNĒ 2017. GADĀ

11-01-2018

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) nosaukusi 12 nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē 2017. gadā. Papildus piešķirti seši LZA prezidenta atzinības raksti.

Zinātnes sasniegumu un nozīmīgāko notikumu Latvijas zinātnes dzīvē izvērtēšana tika sākta pirms 15 gadiem - 2002. gadā. LZA organizētais zinātnes sasniegumu konkurss gadu gaitā guvis arvien lielāku popularitāti zinātnieku vidū, kā arī iemantojis plašu rezonansi sabiedrībā. Šobrīd tas ir viens no prestižākajiem konkursiem visu nozaru zinātnēs Latvijā, par to liecina arī iesniegto un nominēto pētījumu, projektu, monogrāfiju, praktisko zinātnisko izmēģinājumu izcilība un unikalitāte ne tikai nacionālā, bet arī starptautiskā mērogā.

Sasniegumi teorētiskajā zinātnē

1. Oriģināla topoloģiskā funkcionēšanas modelēšanas teorija nodrošina drošu un kvalitatīvu programmatūras arhitektūras konstruēšanu no sākuma līdz izstrādes beigām un tās saglabāšanu uzturēšanas laikā, paredzama šīs pieejas pielietošana jauna IT starptautiskā standarta izstrādāšanā. Jānis Osis, Uldis Doniņš. Topoloģiskā UML modelēšana: uzlabota domēna modelēšanas un programmatūras izstrādes pieeja. Teorētiskais pamats programmatūras izstrādei. Elsevier, Kembridža, Masačūsetsa, ASV, 2017, 253 lpp. (Janis Osis and Uldis Donins. Topological UML Modelling. An improved approach for domain modelling and Software development. Elsevier, Cambridge, Massachusetts, USA, 2017, 253 pp.).

LZA goda loceklis Jānis Osis, Dr.sc.ing. Uldis Doniņš Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Lietišķo datorsistēmu institūts.

Radīti programmatūras izstrādes teorētiskie pamati un jauna programmatūras izstrādes pieeja, lai aizvietotu pašreizējās neefektīvās un nekvalitatīvās pieejas. Mūsdienu praksē domēna analīze un projektēšana tiek veikta ar iteratīvām un spējām pieejām bez teorētiska pamatojuma, uzskatot, ka programmatūras arhitektūra (konstrukcija) izveidosies projekta izstrādes laikā atkārtota produkta koda pārskatīšanas un refaktoringa rezultātā. Tas rada tehnisko parādu, jo par samērā ātri un viegli iegūto rezultātu ilgtermiņā ir ‘jāmaksā' programmas produkta uzturēšanas laikā, novēršot projektēšanas kļūdas. Autori ar reāli pielietojama projektējuma palīdzību atklāj, ka šī oriģinālā topoloģiskā funkcionēšanas modelēšanas teorija nodrošina drošu un kvalitatīvu programmatūras arhitektūras konstruēšanu no sākuma līdz izstrādes beigām un saglabāšanu uzturēšanas laikā. Šo pieeju paredzēts izmantot jauna IT starptautiskā standarta izstrādāšanā.

2. Izpētīts zirnekļu tīkla veidošanās molekulārais mehānisms un novērtēta mākslīgā zirnekļu zīda iegūšanas procesa līdzība dabiskajam.

LZA korespondētājloceklis Kristaps Jaudzems,
Mg.chem. Mārtiņš Otikovs Latvijas Organiskās sintēzes institūts (LOSI) sadarbībā ar Karolinska institūtu Zviedrijā (Karolinska Institutet) un Analītisko zinātņu institūtu Francijā (Institute of Analytical Sciences, ISA).

Zirnekļu zīds ir augstvērtīgs materiāls ar perspektīvu pielietojumu vairākās nozarēs no biomedicīnas līdz būvniecībai. Zirnekļi savu tīklu vērpj no zīda šķiedrām, kuras veidotas no olbaltumvielām. Līdz šim šķiedras veidošanās process nebija pilnīgi izpētīts, radot šķēršļus efektīvu mākslīgā zīda pavedienu iegūšanas tehnoloģijas izstrādei. LOSI zinātnieku darbu ciklā pētīts zirnekļu zīda šķiedru veidošanās dabiskais process un noskaidrots pārvērtību mehānisms, kas nodrošina kontrolētu zirnekļu zīda olbaltumvielu pāreju no šķīstoša stāvokļa šķiedras pavedienos. Izmantojot iegūtās zināšanas, novērtēts, cik precīzi mūsdienās eksistējošās mākslīgā zirnekļu zīda iegūšanas pie­ejas atdarina dabiskās šķiedras veidošanās procesu, ļaujot izvirzīt idejas efektīvu tehnoloģiju izstrādei.

3. Izstrādāts jauns savienojums E1R atmiņas procesu uzlabošanai un epilepsijas ārstēšanai.

Dr.med. Līga Zvejniece, Dr.pharm. Edijs Vāvers, Dr.biol. Baiba Švalbe, Dr.chem. Maksims Vorona, LZA akadēmiķe Maija Dambrova, LZA akadēmiķis Grigorijs Veinbergs, LZA akadēmiķis Ivars Kalviņš (LOSI), Dr.biol. Ilga Misāne, Dr.med. Ilmārs Stonāns (AS "Grindeks").

E1R jeb metilfenilpiracetāms ir jauna viela, kas varētu kalpot kā perspektīvs savienojums atmiņas traucējumu un epilepsijas ārstēšanai. E1R tika sintezēts Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, pateicoties izcilam ķīmiķu veikumam un zināšanām optiski aktīvu savienojumu sintēzē. E1R ir pirmais pasaulē zināmais Sigma 1 receptoru alostēriskais modulators, kas uzlabo atmiņas procesus un novērš krampjus. Balstoties uz zinātnieku iegūtajiem rezultātiem par E1R iespējamo pielietojumu klīniskajā praksē, ir reģistrēti 6 ārvalstu patenti un publicēti 5 raksti prestižos starptautiskos zinātniskos žurnālos.

4. Persistentu vīrusu infekciju iesaiste nervu sistēmas slimību attīstībā: pirmo reizi atklāts, ka vīrusi var integrēties šūnas genomā, bet infekciju var pārmantot no paaudzes paaudzē.

Dr.habil.biol. Svetlana Čapenko, Dr.med. Santa Rasa, Dr.med. Sandra Skuja, Dr.habil.med. Valērija Groma, LZA akadēmiķe Modra Murovska Rīgas Stradiņa universitātes Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts, Anatomijas un antropoloģijas institūta Starpkatedru elektronmikroskopijas laboratorija.

Beta-herpesvīrusi (HHV-6 un HHV-7) pēc primāras infekcijas var saglabāties snaudošas jeb latentas infekcijas formā visā dzīves garumā, taču to ietekme uz cilvēka veselību nav pietiekami izpētīta, kā arī nav noteikti faktori, kas provocē vīrusa reaktivāciju. Tā kā vīruss pastāvīgi var atrasties arī nervaudos, tika pētīta persistējošas herpesvīrusu infekcijas iesaiste nervu slimību (encefalopātijas, fibromialģijas un mialģiskās encefalopātija/hroniskā noguruma sindroma - ME/CFS) attīstībā. Gan fibromialģijas, gan ME/CFS pacientiem biežāk konstatēta HHV-6 un HHV-7 persistenta infekcija un tās aktivācija. Arī encefalopātijas gadījumā smadzeņu audos biežāk noteikti betaherpesvīrusu infekcijas marķieri un parādīts, ka HHV-6 visvairāk izmaina smadzeņu baltās vielas rajonus, kur lokalizējas neiroglijas šūnas, ieskaitot oligodendrocītus. Tos izmainot, vīruss ietekmē nervu impulsu pārvadi. Pētot mialģisko encefalomielītu/hroniskā noguruma sindromu, pirmo reizi parādīts, ka HHV-7, līdzīgi kā HHV-6, var integrēties šūnas genomā, kā rezultātā infekcija var tikt pārmantota vertikāli no paaudzes paaudzē.

5. Apkopojot vēstures, organoloģijas, folkloristikas, valodniecības un citus datus, izstrādāts kvalitatīvi jauns pētījums par Latvijā dažādos laikmetos lietotiem skaņu rīkiem. Valdis Muktupāvels. Tautas mūzikas instrumenti Latvijā. Rīga: Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 2017, 320 lpp.

Dr. art. Valdis Muktupāvels, Latvijas Universitāte Humanitāro zinātņu fakultāte.

Apkopojot vēstures, organoloģijas, folkloristikas, valodniecības un citus datus, Valdis Muktupāvels ir izstrādājis kvalitatīvi jaunu skatījumu uz Latvijas tautā dažādos laikmetos lietotiem skaņu rīkiem. Balstoties uz Eiropas organoloģijas sasniegumiem un pieredzi, ir izveidota mūzikas instrumentu sistemātika, tā ļaujot Latvijas organoloģijas materiālu iekļaut starptautiskā apritē. Pētījums ir publicēts monogrāfijā, enciklopēdiski plašais izdevums ir papildināts ar 157 vēsturiskiem un Latvijas muzejos fotografētiem attēliem, instrumentu izplatības kartēm, nošu pielikumu un rādītājiem.

6. Pirmreizējs pētījums par dzeju latviešu valodā reformācijas, vēlās renesanses un baroka laikmetā. Māra Grudule. Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos. Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2017, 416 lpp.

Dr. philol. Māra Grudule, LU LFMI.

Monogrāfija ir pirmreizējs pētījums par dzeju latviešu valodā reformācijas, vēlās renesanses un baroka laikmetā: par garīgajām dziesmām un veltījuma dzejoļiem, kas galvenokārt tulkoti no vācu valodas. Grāmatas vērtību ceļ tulkojumu un oriģinālu salīdzinājumi, nonākot pie būtiskiem secinājumiem: 1) par latviešu literatūras iekļaušanos Eiropas literārajā tradīcijā jau kopš tās pirmsākumiem; 2) par tulkotāju rēķināšanos ar adresātu, tulkojumos iekļaujot latviešu garīgajai pasaulei un kultūrai četrus raksturīgus elementus; 3) par šā laikmeta dzejas tradīcijas noturību vēl 18. un 19. gadsimtā un atsevišķām atbalsīm mūsdienu kultūrā.

7. Pētījumā atklāts, kā sociāldemokrāts Rainis kļuva par latviešu nacionālo centienu satura un dziļākās ideoloģiskās jēgas izteicēju, par latviešu nacionālās valsts vīzijas veidotāju ar tālu skatu vienotajā nākotnes Eiropā un pasaulē. Gundega Grīnuma. Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā: Jaunatklāti tuvplāni. Mansards, 2017, 968 lpp.

Dr. philol. Gundega Grīnuma, LU LFMI.

Pētījumā izgaismots maz pētītais posms Raiņa un Aspazijas dzīvesstāstos - politiskās emigrācijas laiks Šveicē (1906-1920). Izmantojot līdz šim nepublicētus arhīvu materiālus - dokumentus, dienasgrāmatu fragmentus, darbu "radāmās domas", aizsākto lugu uzmetumus, piezīmes par filozofiskiem, mākslinieciskiem un politiskiem jautājumiem, vēstules un laikabiedru atmiņas - monogrāfijā atklāts, kā Rainis, būdams pārliecināts sociāldemokrāts, kļuva par latviešu nacionālo centienu satura un dziļākās ideoloģiskās jēgas izteicēju, par latviešu nacionālās valsts vīzijas veidotāju ar tālu skatu vienotajā nākotnes Eiropā un pasaulē.



Sasniegumi lietišķajā zinātnē

8. Sintezēti jauni materiāli, kas pielietojami infrasarkanā starojuma pārveidotājiem un baltās gaismas avotiem

LZA akadēmiķis Uldis Rogulis, Dr.habil.phys. Māris Spriņģis, Dr.phys. Anatolijs Šarakovskis, Dr.phys. Jurģis Grūbe, Dr.phys. Andris Fedotovs, Dr.phys. Edgars Elsts, Mg.sc.ing. Guna Krieķe, Mg.phys. Andris Antuzevičs, Mg.phys. Meldra Ķemere Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts.

Sintezētas oriģinālas, fluorīdu nanokristālus saturošas caurspīdīgas stikla keramikas, kam pievienoti retzemju joni. Kontrolējot nanokristālu izmērus un retzemju jonu koncentrāciju tajos, optimizētas pielietojumiem svarīgas optiskās īpašības - luminiscences efektivitāte un izstarotās gaismas krāsa.

Iegūtie oksifluorīdu stikli un stikla keramikas efektīvi pārveido infrasarkano starojumu (IS) redzamajā gaismā. Materiālu efektivitāte un savietojamība ar optiskajiem viļņvadiem paver iespēju tos izmantot optisko sensoru un IS vizualizatoru izveidē. Mainot stiklu ķīmisko sastāvu, ir iegūti materiāli, kuri izstaro acij patīkamu balto gaismu, ilgtermiņā saglabā savas īpašības un ir pielietojami gaismas avotos.

9. Izstrādāta programmatūra energosistēmas elektroenerģijas cenu samazināšanai, tās modelēšanai, vadībai un attīstības plānošanai.

LZA korespondētājloceklis Antans Sauhats, Mg.sc.ing. Zane Broka, Mg.sc.ing. Kārlis Baltputnis, Dr.sc.ing. Romāns Petričenko, Dr.sc.ing. Gatis Junghāns, Dr.sc.ing. Oļegs Linkevičs, Dr.sc.ing. Laila Zemīte, LZA goda loceklis Namejs Zeltiņš, Dr.sc.ing. Renāta Varfolomejeva, Dr.sc.ing. Ļubova Petričenko, Dr.sc.ing. Jevgeņijs Kozadajevs Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas institūts.

Veiktie pētījumi un izstrādātais datorprogrammu kopums vērsti uz to, lai palielinātu energoapgādes efektivitāti un drošumu, veicinātu Latvijas enerģētisko neatkarību un integrāciju Eiropas energosistēmā. Izveidoti detalizēti Latvijas energosistēmas un tās elementu matemātiskie modeļi. Pētījumu rezultāti publicēti starptautiskos zinātniskos izdevumos un tiek izmantoti praksē Latvijas energosistēmas darba nodrošināšanā, tādējādi sniedzot labumu gan enerģijas lietotājiem, gan sistēmas operatoriem, gan arī elektroenerģijas ražotājiem kā Latvijā, tā kaimiņvalstīs. Izveidotā programmatūra izmantota arī vietēja un starptautiska mēroga pētniecības projektu īstenošanā.

10. Izstrādāts efektīvs siltumizolācijas materiāls: putupoliuretāna kompozīcija, kur izmantota Latvijā iegūstamā rapšu eļļa.

Dr.habil.chem. Uldis Stirna, LZA korespondētājloceklis Uģis Cābulis, Dr.sc.ing. Vladimirs Jakušins, Mg.sc.ing. Miķelis Kirpļuks, Mg. Anda Fridrihsone Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts.

Lai samazinātu atkarību no naftas importa, un, ņemot vērā Eiropas Savienības uzstādījumus par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanu, ir izstrādāts efektīvs siltumizolācijas materiāls - putupoliuretāna kompozīcija, kurā izmantota Latvijā iegūstamā rapšu eļļa. Iegūtie siltumizolācijas materiāli ir konkurētspējīgi ar pašreiz tirgū esošajiem, tiem ir plašs praktiskais pielietojums gan kā siltumizolācijai, gan kā triecienus absorbējošām detaļām automašīnām.

11. Inovatīvi olbaltumvielām un šķiedrvielām bagāti pārtikas produkti no Latvijā audzētiem pākšaugiem.

LZA korespondētājlocekle Sandra Muižniece-Brasava, Dr.sc.ing. Asnate Ķirse, Dr.sc.ing. Liene Strauta, Dr.sc.ing. Ruta Galoburda, LZA korespondētājlocekle Daina Kārkliņa,
Bc.sc.ing. Evija Puiškina Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Pārtikas tehnoloģijas fakultāte.

Izstrādāti jauni risinājumi ar olbaltumvielām un šķiedrvielām bagātu pārtikas produktu ražošanai no Latvijā audzētiem pelēkajiem zirņiem, cūku pupām un lauka pupām - pākšaugu pastētes, ekstrudētas pākšaugu uzkodas un pākšaugu batoniņi.

12. Pētījumā par farmaceitisko savienojumu atlikumu izplatību Latvijas apkārtējās vides objektos un to koncentrācijas samazināšanas iespējām piedāvātas vairākas perspektīvas un efektīvas farmaceitisko atliekvielu koncentrācijas samazināšanas tehnoloģijas.

Dr.chem. Vadims Bartkevičs, Dr.biol. Olga Mutere,
Dr.chem. Ingars Reinholds, Dr.chem. Iveta Pugajeva,
Dr.chem. Dzintars Začs, Latvijas Universitātes doktoranti Ingus Pērkons un Jānis Ruško Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR", Latvijas Universitāte.

Pēdējos gados farmaceitiskie preparāti ir radījuši ievērojamas bažas sakarā ar to atlikumu nonākšanu apkārtējā vidē un potenciālo apdraudējumu vides ekoloģijai un cilvēku veselībai. Grupa zinātnieku ir veikusi pētījumus par apkārtējās vides piesārņojumu ar farmaceitiskajiem preparātiem, par šo savienojumu pārveidošanas mehānismiem apkārtējā vidē un notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģijām. Pētījumu rezultātā piedāvātas vairākas perspektīvas farmaceitisko atliekvielu koncentrācijas samazināšanas tehnoloģijas.


Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta
Atzinības raksts
2017. gada sasniegumi zinātnē

Sasniegumi teorētiskajā zinātnē

1. Pētījums veltīts Latvijas padomju otrās okupācijas pirmo gadu Rīgas privātpersonām piederošo mākslas darbu un citu kultūras vērtību atsavināšanas, iznīcināšana, pazudināšanas, izsaimniekošanas, kā arī valsts muzeju kolekciju veidošanas vēsturei. Jānis Kalnačs. Rīgas dzīvokļu "likumīgā" izlaupīšana. 1944-1949. Rīga: Neputns, 2017. 464 lpp.

Dr.art. Jānis Kalnačs

Pētījums "Rīgas dzīvokļu "likumīgā" izlaupīšana. 1944-1949" veltīts Latvijas padomju otrās okupācijas pirmo gadu Rīgas privātpersonām piederošo mākslas darbu un citu kultūras vērtību atsavināšanas, iznīcināšana, pazudināšanas, izsaimniekošanas, kā arī valsts muzeju kolekciju veidošanas vēsturei. Pētījums veikts, studējot un interpretējot Latvijas Valsts arhīva, Krievijas Federācijas Valsts arhīva dokumentus, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, E. Smiļģa Teātra muzeja, P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja, Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas, Latvijas Okupācijas muzeja, provinces muzeju, Marburgas fotoarhīva, privātkolekciju vizuālos un rakstītos materiālus, kā arī ar tēmu saistīto dažādu periodu literatūru, rakstus un attēlus periodikā, atmiņu un liecinieku stāstījumus.

2. Pētījumā sniegts jauns un padziļināts skatījums uz Baltijas vācu mācītāju ieguldījumu latviešu literārās kultūras veidošanās procesā Gotharda Frīdriha Stendera un Garlība Merķeļa laikmetā. Pauls Daija. Literary History and Popular Enlightenment in Latvian Culture. Newcastle upon Thyne: Cambridge Scholars Publishing, 2017, 160 lpp.

Dr.philol. Pauls Daija, LU LFMI

Grāmata ir literatūrvēsturisks pētījums par apgaismības laikmetu latviešu kultūrā 18. gadsimta otrajā pusē un 19. gadsimta sākumā. Tajā sniegts jauns un padziļināts skatījums uz Baltijas vācu mācītāju ieguldījumu latviešu literārās kultūras veidošanās procesā Gotharda Frīdriha Stendera un Garlība Merķeļa laikmetā. Izsekojot pārmaiņām latviešu literatūrā, pakāpeniskam sekularizācijas procesam un jaunu tēmu ienākšanai, monogrāfija atklāj tautas apgaismības ideju ienākšanu Baltijā no vācvalodīgajām zemēm un piedāvā ieskatu nozīmīgākajos apgaismības laikmeta literārajos darbos.



Sasniegumi lietišķajā zinātnē

3. Izstrādāti jaunas klases šķidro metālu elektromagnētiskās indukcijas sūkņi, kuros darbojas pastāvīgi magnēti.

Dr.phys. Imants Bucenieks Latvijas Universitātes Fizikas institūts

Šķidro metālu pārsūknēšanas problēmas ir aktuālas sakarā ar jauno enerģijas iekārtu realizēšanu (kodolsintēzes reaktori, neitronu atskaldīšanas avoti, ceturtās paaudzes ātro neitronu reaktori), kurās dažādi šķidrie metāli (svins, dzīvsudrabs, svina sakausējumi ar bismutu vai litiju, nātrijs) tiek izmantoti kā darba vide un reizē arī kā siltumnesējs. Ņemot vērā šķidro metālu augsto temperatūru un agresivitāti, to pārsūknēšanā ar mehāniskiem sūkņiem ir lielas problēmas, jo to darbības princips balstās uz šķidrajā metālā iegremdētajām mehāniskām daļām un līdz ar to dažādu blīvslēdžu nepieciešamību. Elektromagnētisko indukcijas sūkņu priekšrocība nav apstrīdama, jo šo sūkņu darbības princips balstās uz šķidrajā metālā inducētiem elektromagnētiskajiem spēkiem. Indukcijas sūkņos aktīvā magnētiskā sistēma atrodas ārpus sūkņa kanāla ar šķidro metālu un nenonāk kontaktā ar to. Šādiem sūkņiem ir būtiskas priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionālajiem 3-fāžu induktoru sūkņiem - ievērojami vienkāršāka konstrukcija, mazāki gabarīti un lielāka efektivitāte, jo tajos nav ar elektrisko strāvu barojamie magnētiskie poli, bet darbojas pastāvīgi magnēti.

4. Pirmie bezpilota auto braucieni Latvijas vēsturē.

LZA korespondētājloceklis Modris Greitāns,
Mg.sc.comp. Ingars Ribners, Mg.sc.ing. Aleksandrs Ļevinskis, Mg.sc.comp. Nauris Dorbe, Mg.sc.comp. Krišjānis Nesenbergs Elektronikas un datorzinātņu institūts.

Radīts un aprobēts universāls bezpilota auto vadības risinājums un algoritmi transportlīdzekļu autonomai un kooperatīvajai braukšanai, ar ko Latvijā jau aprīkoti vairāki auto. Ar vienu no šiem auto Latvija izcīnīja iespēju būt starp 11 komandām no visas pasaules, kas piedalījās kooperatīvās braukšanas izaicinājumā Grand Cooperative Driving Challenge 2016 Nīderlandē. Pirmie bezpilota auto braucieni Latvijā tika veikti 2017. gadā bijušajā Rumbulas lidlaukā un Biķernieku kompleksajā sporta bāzē. Šobrīd darbs pie bezpilota auto risinājumiem tiek turpināts, institūtam sadarbojoties ar LMT, CSDD un Singapūras jaunuzņēmumu Pilot Automotive Labs, lai bezpilota auto Latvijā kļūtu par ikdienu. Pateicoties šim sasniegumam, institūts ir uzsācis arī ES pētniecības programmas Apvārsnis2020 projektus partnerībā ar tādiem autoražošanas milžiem kā Daimler, BMW, Scania u.c.

5. Sintezēti jauni ķīmiskie savienojumi silikona/sililterminēto polimēru un epoksīda divkomponentu adhezīvu un hermētiķu ekoloģiskās un tehnoloģiskās efektivitātes paaugstināšanai pielietošanai būvniecībā un autobūvē.

Dr.sc.ing. Jānis Zicāns, Nikolajs Kurma, Uldis Rekners, Dr.sc.ing. Remo Merijs Meri, Juris Umbraško, Ritvars Bērziņš, Juris Bitenieks Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Polimērmateriālu institūts sadarbībā ar SIA TENACHEM/Soudal Group (Latvija/Beļģija) un Werner Hollbeck GmbH (Vācija).

Sintezēti jauni ķīmiskie savienojumi silikona/sililterminēto polimēru un epoksīda divkomponentu adhezīvu un hermētiķu ekoloģiskās un tehnoloģiskās efektivitātes paaugstināšanai pielietošanai būvniecībā un autobūvē pašizlīdzinošos hermētiķu, kā arī augstas stiprības un augstas deformējamības adhezīvu vai hermētiķu veidā. Veikta kompozīciju sastāva izstrāde nolūkā uzlabot cietēšanas kinētiku, kā arī noteikti svarīgākie tehnoloģisko (uzglabāšanas stabilitāte, viskozitāte, cietēšanas kinētika, gēla punkts, agrā stiprība) un ekspluatācijas īpašību rādītāji (stiepes stiprība, cietība, stabilitāte ūdens vidē, izturība pret UV starojumu). Veikta izstrādājamo sistēmu sastāvdaļu nekaitīguma izvērtēšana, aizvietojot reproduktīvajai sistēmai kaitīgos dibultilalvas un tributilalvas katalizatorus ar ekoloģiskākām alternatīvām.

6. Veikts starpdisciplinārs pētījums sējas linu gēnos, kuri atbild par augu izturību pret slimībām jeb rezistenci, pirmo reizi iegūstot rezultātus, kas parāda, ka zelta un sudraba nanodaļiņas ievērojami paaugstina rezistenci gēnos.

Dr.biol. Inese Kokina, Mg.biol. Ilona Mickeviča, Mg.biol. Marija Jermalonoka, Bc. Linda Bankovska, Dr.phys. Vjačeslavs Gerbreders, Dr.phys. Andrejs Ogurcovs, Daugavpils Universitātes doktorante Inese Jahundovica Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta Biotehnoloģiju un tehnoloģiju departaments.

Veikts starpdisciplinārs pētījums sējas linu gēnos, kuri atbild par augu izturību pret slimībām jeb rezistenci. Pētījums veikts linu audu kultūrās, visās tās attīstības stadijās, izmantojot zelta (Au) un sudraba (Ag) nanodaļiņas kā mainības paaugstināšanas avotu. Pirmo reizi ir iegūti rezultāti, kas parāda, ka šīs nanodaļiņas ievērojami paaugstina rezistenci gēnos. Rezultātiem ir nozīmīga praktiskā loma, jo iegūtie dati ir būtiski tautsaimniecībā svarīgu augu (linu) selekcijā uz rezistenci.

Pēdējā atjaunošana 11-01-2018
Powered by Elxis - Open Source CMS