Replika

7-11-2008

Par izcilāko darbu atlasi

Nu jau kļuvis par tradīciju, ka Zinātņu akadēmija, apkopojot iesniegtos universitāšu un citu zinātnisko iestāžu priekšlikumus, nosauc attiecīgā gada 10 nozīmīgākos zinātnes sasniegumus. Pasākums labs. Tikai viena ķibele. Pārskatot šo sarakstu, nereti rodas un saglabājas neizpratne: kādēļ konkrētais pētījuma rezultāts iekļuvis nozīmīgāko skaitā?

Minēšu dažus piemērus no nesenās pagātnes. Tā 2006. gadā starp citiem šajā desmitniekā minēts Daugavpils Universitātes triju autoru darbs ar šādu formulējumu: “Pabeigts un publicēts Latgales reģionālās ekonomikas pētījums un veikta tās konkurētspējas paaugstināšanas analīze”. Akadēmijas atzinums nepalika neievērots. Laikrakstā “Diena” parādījās raksts, kurā jau virsrakstā apgalvots, ka Latgale konkurēšot ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Tas rosināja iepazīties ar sacerējuma saturu. Pēc izlasīšanas radās divas atziņas: pirmā – Latvijas stratēģiskais partneris var būt pilnīgi mierīgs, jo no Latgales konkurentu puses tā ekonomikai nekādas briesmas nedraud, un otrā – darba autori, lai gan ir godprātīgi apkopojuši pieejamo informāciju, tomēr vēl ir tikai sava pētniecības ceļa sākumposmā. Augstais novērtējums uzlūkojams kā avanss, būtu labi ja viņi to attaisnotu.

Arī 2007. gada nozīmīgāko darbu sarakstā daži, šķiet, neskaidri. Minēšu divus.

Pirmais. “Apzināts un publicēts ievērojamā Latgales valodnieka profesora Antona Breidaka zinātniskais mantojums – “Darbu izlase” divos sējumos.” Nav pateikts, kas te ir būtiskākais: A. Breidaka atklājumi valodniecībā (kādi konkrēti?) vai viņa padarītā apzināšana, sistematizēšana un publicēšana? Ja pēdējā – tad vajadzētu paskaidrot, ar ko šīs rakstu izlases veidošana ir nozīmīgāka par daudzu līdzīgu atsevišķu rakstnieku un citu domātāju rakstu krājumu vai kopotu rakstu izdošanu.

Otrais. – “Izstrādātas jaunas metodes – mikrorobotronika un mikroslāņu atdalīšana – papīru veidojošo šķiedru virsmas īpašību un sastāva noskaidrošanai.” Nav pateikts pats būtiskākais – ar ko šīs jaunās metodes labākas par jau zināmajām? Šķiet, ka papīra ražotāji ļoti labi zina, kā jāsakārto šķiedras un citus komponentus, lai papīrs iegūtu vajadzīgās īpašības. No pieredzes zināms, ka uz nekvalitatīva, piemēram, plāna papīra iespiestas grāmatas ir grūti lasāmas, jo saredzams arī lapas otrā pusē drukātais. Manā bibliotēkā saglabājusies apjomīga Padomju Enciklopēdiskā vārdnīca, kurā ir apmēram 80000 rakstu, kas izvietoti uz 1600 lappusēm. Tās lasīšana nesagādā grūtības, lai gan iespiesta uz ļoti plāna papīra. Minu šo unikālo grāmatu tādēļ, ka tās izgatavošanai izlietots Līgatnes papīrfabrikā ražotais papīrs. Tātad jau pirms 30 gadiem Latvijas papīra ražotāji zināja, kā iegūt papīru, kas atbilst konkrētām vajadzībām. Paliek neskaidrs, ko papīra ražotājiem var palīdzēt mikrorobotronika un mikroslāņu atdalīšana?

Šo pārdomu nolūks nav noniecināt nosauktos darbus, bet izteikt divus ierosinājumus:

1. nepieciešams sakārtot iesniegto darbu vērtēšanas sistēmu. Vismaz attiecībā uz humanitāro un sociālo zinātņu nozari man, kā tai piederīgam, nav zināms, kas un kā noteica, ka tieši minētie darbi iekļaujami nozīmīgāko desmitniekā, un

2. lietderīgi Zinātnes Vēstnesī pakāpeniski publicēt attiecīgus rakstus, kuros tiktu sniegta informācija par šo atklājumu būtību un nozīmi.

Pēteris Guļāns

Powered by Elxis - Open Source CMS