Žūrijas priekšsēdētājs akadēmiķis Jānis Stradiņš atgādināja Rīgas balvu vēsturi – pirmo reizi tās tika pasniegtas 2001. gada nogalē, kad Rīgas 800 gadu jubilejas pasākumi bija izskanējuši, dziesmu, deju un ēdienu upes izsīkušas un gribējās atstāt kaut ko paliekošu nākamajiem 800 gadiem. Rīga ir Eiropas un pasaules vērtība, Baltijas metropole, bet vispirms – Latvijas galvaspilsēta. Šajā kontekstā tika vērtēta kandidatūra zinātnē, un par balvas laureātu nosaukts akadēmiķis ELMĀRS GRĒNS, starptautiski at-zīta autoritāte, Rīgas skolas izveidotājs gēnu pētniecībā. Ilggadējs Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktors JURIS INDĀNS attīstīja Baltijas skansenu. AS SIDRABE izveidojusies par augsto tehnoloģiju centru, kura produkciju pazīst ASV, Japānā, Nīderlandē. Uzņēmējs JEVGENIJS GOMBERGS balvu saņem par mecenātismu – viņš Rīgai dāvinājis virkni atjaunotu un jaundarinātu pieminekļu. Rīgas attīstību un sasniegumus popularizējusi starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT1. Pirmo reizi tiek piešķirta balva Gada rīdziniekam, un ir liels prieks, ka tauta šī nosaukuma ieguvējam latiņu pacēlusi ļoti augstu – tas ir pasaules klases kordiriģents MĀRIS SIRMAIS. Viņa pēdējā gada sasniegumos ierakstītas gan Pasaules saules dziesmas, gan mūsu lieliskie vispārējie dziesmu svētki Mežaparkā. 2014. gadā Rīga gatavojas kļūt par Eiropas kultūras pilsētu. Rīgas savdabības, Rīgas lepnuma uzturēšanai ir iedibināta Rīgas balva. J. Stradiņš žūrijas komisijas un Zinātņu akadēmijas vārdā pateicās par šīs balvas jēgas izpratni.

Balvu akadēmiķim Elmāram Grēnam pasniedza akadēmiķe Vija Kluša, atgādinot, ka celmlauzim ir jābūt arī ledlauzim, un tāds viņš ir molekulārajā bioloģijā un gēnu inženierijā. Grēna skola ir jēdziens. Zinātnisko darbu var veikt viens, bet skolu radīt nevar viens. Skola ir pēdas, kas paliek aiz zinātnieka un kas neaizaug ar zāli.

Akadēmiķe Ieva Ose, pasniegdama Jurim Indānam paredzēto balvu, teica, ka viss Brīvdabas muzejs ir uzskatāms par mūsu senču dzīvesvietu, tādēļ formulējums ir par latviešu etnogrāfiskā tēla saglabāšanu un pētniecību. Juris Indāns vēstījumā, kuru nolasīja viņa meita, teica, ka viņa mūžs kopš 1969. gada ir pagājis Brīvdabas muzejā.

Akadēmiķis mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, videokadros raksturojot SIA Teikas nami valdes priekšsēdētāja Jevgenija Gomberga mecenātismu, stāvēja kanālmalā pie Rīgas pilsētas galvas Džordža Armitsteda ģimenes locekļu asprātīgās skulptūru grupas (pats, kundze un suns, kura prototips esot mecenāta suns; pieminekļa autors LZA goda loceklis tēlnieks Andris Vārpa). Bez šīs grupas, Esplanādes malā stāvošā dārza rūķīša (tā tas iesaukts tautā savas smailās cepures dēļ) Barklaja de Tolli un joprojām bez īstām mājām esošā atjaunotā Pētera I (bomža liktenis Krievijas patvaldniekam! Pēc J. Gomberga vārdiem, neuzstādītais Pēteris I ir kā neapglabātais Ļeņins) mazāk zināmi ir Jevgenija Gomberga nopelni Lāčplēša skulptūras atjaunošanā Saeimas nama fasādē, marķīza Pauluči piemiņas akmens uzstādīšanā vecajā vietā Vērmanes dārzā, zinātniekam Paulim Lejiņam un arhitektam Mihailam Eizenšteinam veltīto piemiņas plākšņu izveidošanā Alberta ielā pie pašam J. Gombergam piederošā nama. Uzņēmējs izrādījis interesi arī par latviešu valodas celmlaužiem Jāni Endzelīnu un Kārli Mīlenbahu.

Inovāciju kā pasaules tirgū konkurētspējīgus jaunus produktus un pakalpojumus sniedz AS Sidrabe, kurai šogad paliek 45 gadi. Sidrabi raksturojot, akadēmiķis Juris Ekmanis pieminēja Pasaules intelektuālā īpašuma aizsardzības organizācijas Zelta medaļu. Diemžēl mūsu insdustrija nebija gatava izmantot Sidrabes produkciju un tādu uzņēmumu būvē tikai tagad. Par augsto tehnoloģiju attīstīšanu, starptautiskiem patentiem un Rīgas vārda nešanu pasaulē – tāds ir balvas formulējums. Jau daudzus gadus labi pazīstama industriāli attīstītās valstīs, Sidrabe pirmo reizi izpelnījusies ievērību Latvijā.

Swedbank iedibinātās jaunās balvas pirmais laureāts ir starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT1 , kura, rīkodama lielas starptautiskas izstādes un konferences, rūpējas, lai Rīga būtu Baltijas valstu darījumu centrs. Turklāt BT1 neaizmirst arī pašus rīdziniekus, jo tādi muzikāli lieluzvedumi kā Mūzikas skaņas un Vestsaidas stāsts ir tapuši ar šīs firmas gādību.

Gada rīdzinieks – pilnīgi jauna nominācija. Kad Mārim Sirmajam radās doma par pasaules saules dziesmu ciklu viņa vadītā kamerkora “Kamēr...” izpildījumā un viņš grasījās šajā projektā uzaicināt ar savām dziesmām piedalīties 16 valstu ļoti slavenus komponistus, neviens īsti šai trakajai idejai neticēja. Bet ... neviens komponists neatteica! Kā saka, jaunam pieder pasaule! Rīgas pilsētas mērs Jānis Birks, pasniedzot balvu “Kamēr...” direktoram, teica, ka viņš ir patiesi lepns, ka Māris Sirmais ir rīdzinieks. Šobrīd Māris Sirmais un “Kamēr...” ar pasaules saules dziesmām apceļo Spāniju un Franciju, gaidāma piedalīšanās prestižā konkursā. Māra Sirmā vēstulē izteikts novēlējums, lai Rīgu atpazīst un apciemo kā pasaules kultūras centru, un viens no priekšnoteikumiem ir jauna koncertzāle.

Balvu pasniegšanas ceremoniju kuplināja Raimonds Pauls, Ance Krauze un kamerkoris “Ave Sol”.