Preiļu kultūras centrā 2018. gada 17. aprīlī notika Latvijas Zinātņu akadēmijas un valsts pētījumu programmas EKOSOC-LV, Preiļu novada domes, Latgales plānošanas reģiona un Latvijas Pašvaldību savienības organizētais forums "Uzņēmēju un pašvaldību sadarbība reģiona viedai attīstībai". Forumu atklāja Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda, Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne un LZA prezidents akadēmiķis Ojārs Spārītis.

VPP EKOSOC-LV vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža raksturoja Preiļu novada situāciju, balstoties uz pētījumu datiem. Preiļu novads līdzās vēl deviņiem Latgales novadiem ir sasniedzis relatīvi augstu attīstības līmeni, taču ir svarīgi rast jaunus attīstības veicinātājus un izkļūt no stagnācijas izaugsmes tempos. Skatoties pēc viedās specializācijas indeksa, Preiļu novadam ir trešais labākais rezultāts. Ņemot vērā salīdzinoši nelielo iedzīvotāju skaitu, būtu jākoncentrējas uz cilvēkresursu kvalitātes pilnveidošanu - uz viedo iedzīvotāju dimensijas attīstību. Tas nozīmē iedzīvotāju iesaisti formālajā un neformālajā izglītībā, lielāku aktivitāti inovatīvām pārmaiņām, spēju un kapacitāti veidot uzņēmējdarbību, esošos resursus izmantot ienākumu vairošanai. Kā redzams tabulā, Latgalē neto apgrozījums uz vienu nodarbināto augstajās tehnoloģijās ir zemāks nekā citur Latvijā, bet arī šajā reģionā ir spilgti high-tech piemēri. Latgalē kopumā ir vērojams uzņēmējdarbības pieaugums.

Zinātnieku ieteikumi Latgales attīstībai: balstīties uz jaunākajām zinātnes atziņām par viedo izaugsmi, zaļo ekonomiku u.c. pieejām ilgtspējīgā attīstībā; veidot klasterus, reģionālo augstskolu un uzņēmēju kopuzņēmumus, lai nodrošinātu zināšanu un tehnoloģiju pārnesi; pašvaldībām, uzņēmējiem, izglītības iestādēm un NVO aktīvāk attīstīt dažādus sadarbības veidus un projektu realizāciju.

Diskusijās uzņēmēji, pašvaldību un dažādu organizāciju pārstāvji minēja konkrētas problēmas, kas bremzē līdzšinējo augsmi, piemēram, neapšaubāmi pārliekā birokrātija jaunu uzņēmumu veidošanu un iniciatīvu īstenošanu padara smagnēju un gausu. Ir vajadzīga normāla uzņēmējdarbības vide. Attiecībā uz uzņēmējdarbības atbalstu vairāki uzņēmēji pauda atzinību pašvaldībām par operatīvu jautājumu risināšanu, grantu konkursu rīkošanu finansējuma ieguvei. Piemēram, zīmola "Bērnības zeme" radītāja Aija Zīmele par divu tūkstošu grantu iegādājās jaunu šujmašīnu leļļu izgatavošanai. SIA "Preiļu celtnieks" komercdirektors Egils Stikāns savulaik grantu tika izlietojis skārdnieku darbnīcas remontam. Bet darbaspēka jautājuma risināšanā viņa uzņēmumā jau tiek izmantots vismodernākais risinājums - robots. Preiļu novada domes uzņēmējdarbības konsultante Ineta Liepniece pauda cerību, ka atbalsta summa uzņēmējdarbības attīstīšanai pamazām palielināsies. Kā izskanēja no uzņēmējiem, nozīmīgs atbalsts būtu desmit tūkstoši eiro. Tika minēts arī tāds atbalsta veids kā novada stipendijas studentiem. Kā uzsvēra AS "Preiļu siers" valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts, Preiļos ir stabila vide, nerūk darbavietu skaits un pieaug atalgojums, bet vairāk jādomā par dzīvojamo fondu, jo ne visi jaunie, kuri vēlas strādāt šajā pilsētā, var uzcelt māju.

Runājot par Preiļu novada attīstības vīziju, LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane izcēla klasteru politikas veidošanas nepieciešamību. Te var mācīties no Ziemeļvalstīm, kur vienā klasterī sanāk kopā, piemēram, celtnieki, materiālu piegādātāji, zinātnieki, pat mediju pārstāvji un risina konkrētus jautājumus. Maruta Plivda akcentēja, ka Preiļos tiek veidotas vairākas industriālas teritorijas, kur varētu ienākt uzņēmēji. Tūrisma iespējas, ekopārtika, tīra vide - tie visi vēl ir pietiekami neizmantoti resursi uzņēmējdarbības attīstībai. Kā minēja Ojārs Spārītis, jāmācās no Eiropas valstīm, kā izmantot pilis, tur tiek uzskatīts, ka pilij sevi ir jāatpelna, piemēram, ar luksusa telpām noteiktām interesentu kategorijām, aizraujošām ekspozīcijām. Kaut ko no tā iespējams ieviest arī Preiļu pilī.

Svarīgs ir katrs uzņēmējs, jācenšas atbalstīt katru jauno uzņēmēju, tai skaitā īpaši mazajiem uzņēmējiem palīdzot izvērsties pasaules tirgū, bet arī uzņēmējiem pašiem jābūt aktīviem. Nākotne ir zināšanu balstītai ekonomikai, kas ietver zinātnes sasniegumus. Daudz lielākā mērā jāattīstās uzņēmēju, zinātnieku, augstskolu, pašvaldību, NVO sadarbībai, to liekot attīstību bremzējošas savrupības vietā.

Baiba Rivža, VPP EKOSOC-LV vadītāja,

Foto Preiļu novada dome