Lai arī pēc savas formas zinātne ir nacionāla, konkrētai valstij piekritīga, tomēr pēc sava satura zinātne lielākoties ir starptautiska un globāla. Tas nosaka LZA nepieciešamību iespējami cieši integrēties starptautiskajā zinātnieku saimē.

Atgūstot valstisko neatkarību, Latvija 20. gs. 90. gados tiecās iestāties gandrīz vai visās lielākajās pasaules un Eiropas starptautiskajās zinātnes organizācijās. Mēs joprojām esam dalībnieki ALLEA (Eiropas Zinātņu akadēmiju federācija), EASAC (Eiropas Savienības, Norvēģijas un Šveices zinātņu akadēmiju konsultatīvā padome), ICSU (Starptautiskā padome sadarbībai zinātnē), UAI (Starptautiskā humanitāro un sociālo zinātņu akadēmiju apvienība), IAP (Globālā Zinātņu akadēmiju partnerība), SAPEA (Eiropas akadēmiju tīkls zinātnes konsultācijas politikai) un vairākās citās starptautiskajās zinātnes organizācijās. Lai arī katra no šīm organizācijām ir devusi zināmu pienesumu Latvijas zinātnieku ciešākai iesaistei starptautiskajā zinātnieku apritē, tomēr jāatzīst, ka šo organizāciju ir daudz par daudz un pienācis laiks tām konsolidēties un apvienoties. Latvija ar savu niecīgo zinātnes finansējumu nespēj pilnvērtīgi iesaistīties šo organizāciju aktivitātēs, un rūpīgi jāapsver, kurās no šīm organizācijām būtu vērts dalību saglabāt arī turpmāk.

Latvijas Zinātņu akadēmijai ir samērā plaša divpusējā sadarbība ar citu valstu zinātniskajām institūcijām, ko apliecina 31 noslēgtais sadarbības līgums. Kopīgi pētniecības projekti Latvijas zinātniekiem šo līgumu ietvaros ir ar Bulgārijas, Čehijas, Polijas, Taivānas (ĶTR) u.c. valstu zinātniekiem. Protams, visciešākā ir sadarbība ar pārējām Baltijas valstīm un Skandināvijas valstīm. Viens no šīs sadarbības apliecinājumiem ir regulāri notikušās Baltijas intelektuālās sadarbības konferences, kuru laikā tiek pasniegtas Baltijas zinātņu akadēmiju medaļas par sadarbības veicināšanu starp Baltijas reģiona zinātniekiem.

Svarīgs starptautiskās sadarbības virziens ir diasporas zinātnieku piesaiste un viņu potenciāla izmantošana zinātnes attīstībai Latvijā. Par Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekļiem ievēlēti vairāki desmiti Latvijas izcelsmes zinātnieku, kuri parādījuši izcilību savās ārzemju mītnes valstīs. Tomēr Latvijas izcelsmes zinātnieku skaits ārzemēs mērojams simtos un viņu potenciāls Latvijā varētu tikt izmantots visdažādākajās sadarbības formās daudz daudz plašāk. Lai to īstenotu, vispirms būtu nepieciešams izveidot diasporas zinātnieku datu bāzi, par kuru sen jau runāts, bet nekas nav izdarīts. Notikušie trīs pasaules latviešu zinātnieku kongresi, kurus sākot no 1991. gada regulāri organizējusi Latvijas Zinātņu akadēmija sadarbībā ar citām zinātniskajām institūcijām un latviešu biedrībām, devuši zināmu impulsu diasporas zinātnieku ciešākai piesaistei zinātnes attīstībai Latvijā. IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress š. g. jūnijā apkopos šīs sadarbības rezultātus, bet vēl svarīgāk būtu vienoties par konkrētu rīcības programmu diasporas zinātnieku piesaistei, t.sk. veicinot viņu atgriešanos Latvijā.

Tālavs Jundzis, LZA ārlietu sekretārs