Mežu un lauku valstij piederīgie!

Šo uzruna attiecinu ne tikai uz IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa Lauksaimniecības un meža zinātņu sekcijas apmeklētājiem, jo mežiem un laukiem bagātajai Latvijai ir piederīgs katrs kongresa dalībnieks neatkarīgi no ierašanās valsts. Šajās dienās visus vieno latviskās saknes, Latvijas 100. jubilejas gaidas un Latvijas zinātnes saiknes ar zinātnes nozari plašajā pasaulē.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļai (LMZN) un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijai (LLMZA) savā ziņā ir privilēģija un vienlaikus liela atbildība gādāt par valsts lielāko dabas bagātību un apjomīgāko tautsaimniecības resursu zinātnisko bāzi. Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) Meža nozares tehnoloģiskās platformas nostādnēm meža sektoram 2030. gadā paredzēta galvenā loma Eiropas līdzsvarotā attīstībā. Ņemot vērā, ka Latvija, pēc "Eurostat" datiem, ir ceturtā mežiem bagātākā ES valsts un mums ir visvairāk mežu Baltijā, ir arī ļoti liela, varētu pat uzskatīt, globāla mēroga atbildība par šī resursa apsaimniekošanu, saglabāšanu un attīstību.

Lai lauku dzīvīgums (Vitality) pāraugtu ilgstošā dzīvotspējā (Viability), lai mēs spētu virzīties uz priekšu līdz ar kārtējo tehnoloģiju vilni pasaulē, Latvijas laukiem ir jāmainās, pārveidojoties gan tradicionālajām nozarēm, gan ienākot jaunām nozarēm un neatliekot viedos risinājumus. Laukiem ir izvirzīti lieli uzdevumi - ražot vairāk un labāk, bet taupot resursus, kā arī rēķinoties ar sarežģītiem globalizācijas apstākļiem, klimata pārmaiņām un nelabvēlīgu demogrāfisko situāciju. Viens no pīlāriem ES kopējā lauksaimniecības politikā līdz 2020. gadam un tālākajam periodam ir lauku teritoriju attīstība, dzīves līmeņa un citu atšķirību mazināšana starp pilsētām un laukiem, un tas nav paveicams bez zinātnes. Atjaunotajā neatkarīgajā Latvijā lauksaimniecības un meža zinātnēs, izveidojot LZA nodaļu un akadēmiju, tās ir kļuvušas par koordinējošo posmu starp jomas zinātni, augstāko izglītību un praksi.

Jau 2014. gadā uzsāktajā valsts pētījumu programmā EKOSOC-LV, kurā izpētes darbi ir beigušies, bet 2018. gadā vēl turpinās sabiedrības iepazīstināšana ar rezultātiem, t.sk. LZA un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) kopīgajos reģionālajos semināros, projekts "Lauku un reģionālā attīstība zināšanu ekonomikas kontekstā" tika veltīts tieši agrārajai telpai. Četru augstskolu (Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU), Vidzemes Augstskolas (ViA), Ventspils Augstskolas (VeA) un Daugavpils Universitātes (DU)) kopdarbā iegūtie rezultāti ir apkopoti 2018. gada martā izdotajā monogrāfijā "Zināšanu ekonomika Latvijas lauku un reģionu dzīvotspējai". Pētījumi uzrāda arī tādu tendenci, ka zināšanās balstītās ekonomikas segmenta augšanas temps novados ir bijis pat straujāks nekā lielpilsētās, lai kādi tam pretēji pesimistiski viedokļi izskanētu.

Spilgtu piemēru, kā ir attīstījusies meža zinātne, 2018. gada LMZN un LLMZA kopsapulcē LLU Aulā demonstrēja LZA Arvīda Kalniņa vārda balvas laureāts, LVMI "Silava" vadošais pētnieks Dr. silv. Imants Baumanis, stāstot par sava mūža darbu - priedes selekciju, ģenētiku un sēklkopību Latvijā. Lai nepazaudētu slaveno Rīgas jeb masta priedi, par ko savulaik tika maksāts zeltā, vēl dziļos padomju laikos akadēmiķa Arvīda Kalniņa vadībā tika sākts selekcijas darbs, vienlaikus pārvarot pretestību un pārliecinot augstākstāvošos "orgānus", ka tas ir jādara. Senas fotogrāfijas apliecināja, kā zinātnieki ar dažādām ierīcēm kāpuši 40 metrus augstajās bezzarainajās priedēs, lai sagādātu selekcijas materiālu. Šajos laikos zinātniekiem priedēs vairs nav jārāpjas, jo augstvērtīgi stādi tiek iegūti siltumnīcās, bet tas ir panākts, pateicoties pētnieku pārliecībai un neatlaidībai un šīs zinātni virzošās kategorijas nododot saviem sekotājiem.

Par zinātnes, augstākās izglītības un prakses veiksmīgu sadarbību nozarē liecina tradīcija meža un agrārās jomas promocijas darbus skatīt un vērtēt arī LZA LMZN un LLMZA. Akadēmijai esot Eiropas Lauksaimniecības, pārtikas, meža un vides zinātņu akadēmiju asociācijā, paveras plašākas iespējas jaunajiem zinātniekiem darboties starptautiskajā zinātnes telpā. Tāpat ik gadu LZA un LLMZA atjauno līgumu ar Zemkopības ministriju (ZM) par sadarbību zinātnē un lauksaimniecības un meža speciālistu iesaistīšanu pētījumos ar lielu praktisku vērtību konkrētu problēmu risināšanā. ZM kopā ar LLU un LLMZA katru gadu organizētais pasākums ir konkurss "Sējējs", arī ar nomināciju "Zinātne praksē un inovācijas". Zinātne un augstākā izglītība meža un lauksaimniecības jomā ir resursietilpīga, tāpēc augstu vērtējams ir tas, ka prakses vide ar modernām tehnoloģijām līdzdarbojas jauno speciālistu un jauno zinātnieku sagatavošanā. Šāda sadarbība sekmē to, ka meža un agrārās jomas studenti aptaujās ir atzinuši, ka jūtas spēcīgi Latvijas un starptautiskā mērogā.

Jau III Pasaules latviešu zinātnieku kongresā Lauksaimniecības, meža un vides zinātņu kopīgajā sekcijā iezīmējušās pētniecības tēmas ir turpinājušās kongresu starplaikā - vietējo resursu, t.sk. mežu un pārtikas, ilgtspējīga izmantošana, attīstot jaunus produktus un tehnoloģijas; plašu meža nozares attīstības spektru aptveroši pētījumi par koksnes resursiem, mežaudžu adaptācijas spēju palielināšanu, dažādu koksugu kvalitatīvo un kvantitatīvo rādītāju paaugstināšanu u.c. Nozīmīgi, ka pētījumos ir pārstāvēti topošie un jaunie zinātnieki, ka tiek veikti starpnozaru pētījumi, jo tieši tie intensifikācijas vietā var sekmēt inovatīvas pieejas, lai, piemēram, pieaugošās pārtikas vajadzības dēļ nebūtu primitīvi jāizvēlas starp mežu un labības lauku.

Īpaši jāizceļ pētījumi par bioekonomiku un tās konkrēto saturu un lomu lauksaimniecībā, kas sasaucas ar Eiropas Komisijas (EK) stratēģiju par atjaunojamo resursu izmantošanu Eiropas ekonomikā un 2017. gadā pieņemto Latvijas Bioekonomikas stratēģija 2030.  Šim kongresam veltītajā žurnāla "Enerģija un Pasaule" speciālizlaidumā latviešu un angļu valodā ir ievietots arī B. Rivžas un LLU rektores Irinas Pilveres kopīgi veidotais pārskats par bioekonomikas izaugsmi un potenciālu Latvijā un zinātnieku darbu šajā jomā. Viens no uzdevumiem ir arī sabiedrības izglītošana resurstaupīgā domāšanā un darbībā.

Par daudzām LMZN un LLMZA aktivitātēm kongresu starplaikā ir uzzināms elektroniskajā vietnē http://www.lza.lv/. Uzsvēršu vien dažus gluži jaunus faktus: Rumānijas Lauksaimniecības zinātņu un veterinārmedicīnas universitātē maijā rīkotajā "Horizonts 2020" projekta "4D4F" vadības seminārā Bukarestē atzinīgi tika novērtēts LZA un LLU darbs šajā projektā par lielo datu apstrādi un sensoru lietošanu piena lopkopībā; LLMZN un LLMZA ir partneris no Latvijas "Horizonta 2020" ERANET projektā "Forest Value", kura 19 ES valstu koordinatoru tikšanās maijā Rīgā notika, lai no 146 projektiem uz 2. kārtu izvirzītu 53, to vidū iekļūstot 2 Latvijas zinātnieku projektiem.

Kongresa notikumu gaidu pacilātībā atsaukšos uz Latvijas dižgaru Imantu Ziedoni, kuram pieder izcils apzīmējums mūsu mežu varenībai - "tālā, garā mežu elpa". Vēlu, lai kongress dod stimulu jaunai dziļai ieelpai ne tikai meža un lauksaimniecības zinātnē, augstākajā izglītībā un praksē, bet šo trīs galveno spēku vienotībai katrā nozarē, jo bez labas zinātnes un izglītības nav labas prakses.

Lai rodas daudz jaunu ideju par labāko turpmāko sadarbības veidu līdzsvarotai meža nozares izaugsmei! Katrai nozīmīgai darbībai ir jābūt idejas apgarotai, turklāt pamatidejai sākotnēji ir jāatrodas augstāk par tās praktiskās realizācijas iespējām, lai to reiz arī īstenotu.

Baiba Rivža, LZA LMZN un LLMZA priekšsēdētāja